Iesaki rakstu: 
Beidzot ir skaidrs, ka kroņa vīruss nešķiro cilvēkus vakcinētajos un nevakcinētajos. Tālab farmācijas gigantu dienderu centieni joprojām uzspiest bezjēdzīgās un organismam bīstamās potes robežojas ar apsēstību. Vienlaikus saslimušajiem ar kovidu pēc norādes no augšas tiek liegta ārstēšana ar vispārzināmiem un efektīviem medikamentiem. Pat vēl nelāgāk – šos preparātus izņem no aptieku plauktiem.
Nevar būt, ka Saeimas deputāti un ministri nezina, ka zemēs, kur pielieto ivermektīnu, kā arī grupās, kur pēc MD Vladimira Zelenko metodes ārstē ar hidroksihlorokvīnu, mirstība no Covid-19 ir tuva nullei. Atruna, ka veto zālēm uzliek PVO vai ES normatīvi, ir liekulība. Kad jāglābj ļaužu dzīvības, birokrātija vai materiālā ieinteresētība jāmet pie malas!
Tāpēc man rodas iespaids, ka vīrusa skartie pacienti mirst nevis varnešu tumsonības vai gļēvulības dēļ, bet varas saltas un apzinātas rīcības rezultātā, lai bailes stimulētu ļautiņus potēties. Neizbrīnīšos, ja pašiem politikāņiem “tumbočkā” pieslēpts gan hidroksihlorokvīns, gan ivermektīns.
Līdztekus dzirdamas valodas, ka ārstiem mutes ir aizbāztas ar dāsniem “kliņģeriem”, bet “pļāpīgajiem” piedraudēts ar atlaišanas un apsūdzības valsts noslēpuma izpaušanā “pātagu”. Tikmēr ir miruši, mirst un turpinās mirt daudzi jo daudzi mūsu līdzpilsoņi, kamēr glābiņš ir līdzās. Manuprāt, tas ir noziegums pret tautu.
Nelaiķu tuviniekiem pašiem jāizlemj, kā reaģēt uz šo informāciju. Vienkāršākais ceļš, protams, ir nepieņemt manis teikto, jo tad, ja sirdsapziņa ļaus, varēs mazgāt rokas nevainībā par samierināšanos un lamāt antivakserus. Otrs ceļš – noplātīt rokas: ko tad es varu darīt, un aizgājējus tāpat neatgriezt?! Trešais – izdarīt VISU no sevis atkarīgo, lai vainīgie “skuju takās” tiktu sodīti. Lieku aiz auss visiem Dievzemītes iedzīvotājiem – jūs varat kļūt par nākamajiem pašreizējās politikas upuriem!
PS: mans raksts “Zāles pret Covid-19 aiz septiņiem zieģeļiem”
https://pietiek.com/raksti/zales_pret_covid-19_aiz_septiniem_ziegeliem/
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
