AKKA/LAA gatava samaksāt 50 latus, lai tiesā mēģinātu tikt pie 10 latiem
PIETIEK09.12.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bēdīgi slavenā biedrība Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) ir bijusi gatava riskēt ar 50 latu valsts nodevas zaudēšanu, citus tiesas izdevumus neskaitot, lai tiesas ceļā mēģinātu tikt pie 10 latus lielas autoratlīdzības, - to rāda Pietiek rīcībā nonācis AKKA/LAA pieteikums Rīgas Centra rajona tiesai.
Kā rāda šis pretprasības pieteikums, pagājušā gada 31. oktobrī starp SIA PromoPresto un AKKA/LAA noslēgts licences līgums par tiesībām "izmantot autoru muzikālus (ar vai bez teksta), literārus un horeogrāfiskus darbus publiskā izpildījumā".
Saskaņā ar šo līgumu AKKA/LAA tās pārstāvēto autoru vārdā piešķīra SIA PromoPresto atļauju licenci izmantot AKKA/LAA pārstāvēto autoru darbus publiskā izpildījumā grupas Celldweller koncertā klubā Melnā piektdiena, bet SIA PromoPresto apņēmās maksāt AKKA/LAA autoratlīdzību, kuras apmērs atkarīgs no koncerta biļešu bruto ieņēmumiem.
AKKA/LAA pretendēja uz autoratlīdzību 6% apmērā no biļešu bruto ieņēmumiem, bet ne mazāk par 10 latiem. Tā kā autortiesību sargiem no PromoPresto nav izdevies saņemt informāciju par koncerta biļešu bruto ieņēmumiem un, kā izriet no pieteikuma, viņi arī īpaši nav centušies to izdarīt, AKKA/LAA atzīst, ka "nesamaksātās autoratlīdzības apmērs var tikt uzskatīts par pierādītu tikai minimālās autoratlīdzības apmērā, proti, 10,00 Ls".
Šo summu - 10 latus - AKKA/LAA tad arī lūdz tiesu piedzīt no SIA PromoPresto, un, lai iegūtu šādas tiesības, autortiesību sargi ir bijuši gatavi no savāktajiem citu autoru līdzekļiem samaksāt valsts nodevā piecreiz lielāku summu - 50 latus (kuri, protams, tiks zaudēti, ja AKKA/LAA prasību tiesa neapmierinās).
Pietiek pagaidām nav izdevies no AKKA/LAA saņemt skaidrojumus - kas ir tā minimālā summa, kuras atgūšanai biedrība ir gatava tērēt tās rīcībā esošos citu autoru finanšu līdzekļus, cik šādas prasības par minimālajām summām AKKA/LAA gada laikā iesniedz un kura konkrētā AKKA/LAA amatpersona ir tā, kas uzņemas atbildību par šādiem lēmumiem.
Kā rāda Lursoft informācija, AKKA/LAA ieņēmumi no saimnieciskās darbības pērn bijuši 925 tūkstoši latu, no kuriem 395 tūkstoši izmaksāti algās. AKKA/LAA vada Inese Paklone.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
