Akreditācijas atteikums "kompetentās iestādes" viedokļa dēļ - kas vēl palicis neskaidrs
PIETIEK01.12.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ievērojamu lasītāju interesi izraisījuši Pietiek aprakstītie kādreiz kā "antifašista" zināmā Gazeta PIK izdevēja Jāņa Kuzina neveiksmīgie mēģinājumi iegūt Saeimas un Ministru kabineta pastāvīgo žurnālista akreditāciju, kas viņam atteikta "kompetentas iestādes viedokļa" dēļ. Šodien publicējam saraksti ar Valsts kancelejas direktoru Mārtiņu Krieviņu par līdz šim neskaidrajiem jautājumiem.
1) Ar kādu normatīvo aktu pamatojumu Jūs kā Valsts kancelejas direktors esat atteicis pastāvīgo žurnālista akreditāciju laikraksta Gazeta PIK žurnālistam Jānim Kuzinam (miniet, lūdzu, konkrētus normatīvos aktus).
Akreditācijas pieteikums ir atteikts atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumu Nr.870 "Kārtība, kādā tiek akreditēti masu informācijas līdzekļu žurnālisti un citi pārstāvji akreditētājinstitūcijā" 7. punktā noteiktajam, ka “7. Ja akreditācija netiek piešķirta, akreditētājinstitūcija izsniedz pamatotu rakstisku atteikumu. Atteikumu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā<http://likumi.lv/ta/id/146726-kartiba-kada-tiek-akrediteti-masu-informacijas-lidzeklu-zurnalisti-un-citi-parstavji-akreditetajinstitucija#p-54457>.”
2) Kādu iemeslu dēļ šo pamatojumu Jūs neesat minējis, nosūtot minētajam J. Kuzinam akreditācijas atteikuma vēstuli?
3) Kādu iemeslu dēļ Jūs, atsakot minētajam J. Kuzinam akreditāciju, pretēji normatīvo aktu prasībām neesat norādījis uz iespējām šo administratīvo aktu pārsūdzēt?
Ņemot vērā, ka minētā informācija netika norādīta lēmumā, laikraksta Gazeta PIK žurnālists Jānis Kuzins atbilstoši Administratīvā procesa likuma 79.panta pirmajai daļai<http://likumi.lv/ta/id/55567-administrativa-procesa-likums#p-450638> to ir apstrīdējis.
4) Kādu iemeslu dēļ Jūsu vadītā Valsts kanceleja virza MK noteikumu grozījumus saistībā ar iespēju atteikt žurnālistu akreditāciju un pavadvēstulē min nepieciešamību pēc šādiem grozījumiem, ja tieši šajā laikā Jūs pats jau esat šādu akreditāciju atteicis?
Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumos Nr.870 "Kārtība, kādā tiek akreditēti masu informācijas līdzekļu žurnālisti un citi pārstāvji akreditētājinstitūcijā" 7.punktā akreditētājinstitūcijai piešķirtas tiesības atteikt akreditāciju. Grozījumus paredzēts izstrādāt, lai konkrēti definētu kritērijus šāda lēmuma pieņemšanai.
Paldies, bet neredzu atbildi pēc būtības uz 3. un 4. jautājumu. Tajos ir jautāts nevis par Kuzina kunga rīcību, bet par to, kāpēc Jūs kā Valsts kancelejas direktors neesat savā lēmumā minējis jautājumos uzskaitīto.
Paldies par precizējošajiem jautājumiem. Mēģināšu atbildēt precīzāk uz Jūsu minētajiem diviem jautājumiem.
3) Kādu iemeslu dēļ Jūs, atsakot minētajam J. Kuzinam akreditāciju, pretēji normatīvo aktu prasībām neesat norādījis uz iespējām šo administratīvo aktu pārsūdzēt?
Šajā gadījumā minētās informācijas nenorādīšana lēmumā bijusi kļūda. Administratīvā procesa likuma 79.panta pirmā daļa paredz regulējumu situācijām, kad iestādes izdotajā administratīvajā aktā nav ietverta norāde par tā apstrīdēšanas/pārsūdzēšanas iespējam, attiecīgi iesniedzējam pagarinot izdotā administratīvā akta apstrīdēšanas/pārsūdzēšanas termiņu līdz 1 gadam. Laikraksta Gazeta PIK žurnālists Jānis Kuzins ir izmantojis savas tiesības un atbilstoši Administratīvā procesa likuma 79.panta pirmajai daļai<http://likumi.lv/ta/id/55567-administrativa-procesa-likums#p-450638> Valsts kancelejas izdoto administratīvo aktu ir apstrīdējis.
4) Kādu iemeslu dēļ Jūsu vadītā Valsts kanceleja virza MK noteikumu grozījumus saistībā ar iespēju atteikt žurnālistu akreditāciju un pavadvēstulē min nepieciešamību pēc šādiem grozījumiem, ja tieši šajā laikā Jūs pats jau esat šādu akreditāciju atteicis?
Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumos Nr.870 "Kārtība, kādā tiek akreditēti masu informācijas līdzekļu žurnālisti un citi pārstāvji akreditētājinstitūcijā" 7.punktā<http://likumi.lv/ta/id/146726-kartiba-kada-tiek-akrediteti-masu-informacijas-lidzeklu-zurnalisti-un-citi-parstavji-akreditetajinstitucija#p-54457> adreditētājinstitūcijai piešķirtas tiesības atteikt akreditāciju. Grozījumus paredzēts izstrādāt, lai konkrēti definētu kritērijus šāda lēmuma pieņemšanai - šie kritēriji ikvienam plašsaziņas pārstāvim norāda, ka lēmumu par akreditācijas atteikumu var pieņemt nevis uz jebkādu apstākļu pamata, bet tikai balstoties uz konkrētu kritēriju pamata. Kritēriju uzskaitījums nepārprotami gan akreditētājinstitūcijai, gan plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem nosaka, kādās situācijas akreditētējinstitūcijai ir tiesības vērtēt akreditācijas atteikumu.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
