Iesaki rakstu: 
Alūksnes novada iedzīvotāji ir neizpratnē par īpatno veidu, kā dome dala papildu līdzekļus: lai gan Alūksnes Valsts ģimnāzijai jau piešķirta ievērojama summa būvdarbiem, kuri vēl nav sākti, tai papildus piešķirti vēl 15 tūkstoši eiro... remontdarbiem.
Kāds Pietiek lasītājs no Alūksnes ir sašutis par principiem, pēc kādiem novada vadība tērē vietējos nodokļus. “Konkrēti vēršu uzmanību uz [Alūksnes Valsts] ģimnāziju, kur iepirkumā paredzētā summa ir 80 tūkstoši [eiro]. Bet vēl celtniecība nav sākusies, jau papildus piešķir mistiskus 15 688 eiro. Rodas jautājums, kas notiks, kad tiks uzsākta celtniecība? Cik tad vajadzēs piešķirt?!” neizpratnē par dāsnumu pret skolu ir lasītājs.
Tāpat viņš ir sašutis par papildu finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Alūksnes izrotāšanai Ziemassvētkos, par ko Pietiek jau rakstīja, kurpretī Liepnas pagasta lūgums pēc papildu 3189 eiro bruģa ielikšanas pabeigšanai pie tautas nama ir noraidīts. Viņš pievienojas deputāta Laimoņa Sīpola paustajam, ka “Alūksnē priecāsies par izrotātu pilsētu Ziemassvētkos, bet Liepnā pie tautas nama bridīs pa dubļiem".
Alūksnes novada pašvaldība savukārt Pietiek skaidro, ka pašvaldības budžetā laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam esot izveidota īpaša mērķprogramma "pagastu teritoriālo vienību infrastruktūras un vides kvalitātes uzlabošanai". Kopumā šim mērķim četru gadu posmā atvēlēti 600 tūkstoši eiro, kas katru gadu veido 160 tūkstošus eiro lielu summu.
“Katrs pagasts šai periodā no mērķprogrammas var saņemt līdz 40 tūkstošiem eiro, ko izlietot savai teritorijai, pēc izvēles – vienam vai vairākiem projektiem, īstenojot to vienā gadā vai vairākos,” skaidro domes sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka.
Pēc viņas sniegtās informācijas, Liepnas pagasta pārvalde jau 2014.gadā no Alūksnes novada pagastu teritoriālo vienību infrastruktūras un vides kvalitātes uzlabošanas mērķprogrammas veica Liepnas vidusskolas zāles renovāciju un iegādājās akustisko sistēmu, kam kopumā izlietoti 25 933 eiro.
Liepnas pagasta pārvaldes šogad plānotajā projektā “Vides pieejamības uzlabošana Liepnas tautas namam”, kurā paredzēta laukuma bruģēšana, jauna sliekšņa izbūve un uzbrauktuves izveide pie tautas nama ēkas, kopējā līguma summa ir 16 794 eiro. No pagastu infrastruktūras mērķprogrammas Liepnai bija piešķirti atlikušie 14 174 eiro. Pagasta pārvalde lūdza domi trūkstošo finansējumu - 3188,72 eiro - piešķirt tai papildus.
“Ņemot vērā to, ka arī citos līdzīgos gadījumos, kad projektam piešķirtā summa bijusi par mazu, vairākas pagastu pārvaldes trūkstošos līdzekļus nav lūgušas domei, bet meklējušas pašas savā budžetā, deputāti oktobra domes sēdē nepiešķīra Liepnas pagasta pārvaldei prasīto finansējumu,” naudas atteikumu pamato dome.
Savukārt, atbildot uz jautājumu par papildu finansējuma piešķiršanu ģimnāzijai, dome apgalvo, ka nekādi 80 tūkstoši celtniecības darbiem nemaz neesot atvēlēti.
“Vispirms vēlamies precizēt, ka Alūksnes novada dome 2015.gada 24.septembra sēdē pieņēma lēmumu atbalstīt Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 7. - 9. klašu ēkas jumta seguma remonta veikšanu un rezervēt pašvaldības šī gada pamatbudžetā finansējumu līdz 18 000 eiro (nevis 80 tūkstošus, kā norādīts jautājumā). Ar šo lēmumu iestādes direktorei tika uzdots veikt iepirkumu un pēc piedāvājuma izvēles informēt domi par nepieciešamā finansējuma apmēru,” informē Aploka.
Pēc domes sniegtās informācijas, iepirkuma procedūra tikusi veikta, un saskaņā ar to minētajiem darbiem nepieciešamā summa ir 15 688 eiro, kas arī piešķirta ģimnāzijai ar Alūksnes novada domes 29.oktobra sēdes lēmumu. “Līdz ar to vēlamies precizēt arī to, ka šie līdzekļi nav papildu piešķīrums minētajam mērķim. Tieši otrādi – jumta maiņai faktiskais nepieciešamo līdzekļu apjoms ir mazāks nekā sākotnēji paredzētais,” uzsver novada pašvaldība.
Kā jau ziņots, Alūksne ir pilsēta, kur par neparedzamu gadījumu tiek uzskatīti... Ziemassvētki, jo pilsētas rotāšanai tiem par godu papildu finansējums piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Pati Alūksnes dome gan uzskata, ka ir pilnīgi normāli līdzekļus tik ekstremālam pasākumam kā pilsētas izdaiļošana Ziemassvētkiem piešķirt no novada iedzīvotāju nodokļu sarūpētās budžeta daļas, kas paredzēta krīzes situācijām.
Līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem paredzētā budžeta esot nācies piešķirt tādēļ, ka ar pērn budžetā piešķirto finansējumu gluži vienkārši neesot pieticis izstrādātās koncepcijas pilsētvides noformējumam Ziemassvētkos realizēšanai. Alūksnes domes Vides dizaina padomei ļoti patikusi Alūksnes Kultūras centra mākslinieka Gintara Čerbikova koncepcija šāgada Ziemassvētku noformējumam, un tā to akceptējusi, lai gan bijis skaidrs, ka ar piešķirto naudu nepietiks.
Uz jautājumu, kādēļ Alūksnē nav iespējams paredzēt, kad būs Ziemassvētki, ja jau reiz rotāšanai tiem par godu jāpiešķir finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, Alūksnes pašvaldība Pietiek atbildēt nespēja.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
