Alūksnes dome apmaksājusi 11 000 eiro izklaides braucienu uzņēmējiem un pašvaldības darbiniekiem
PIETIEK08.02.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Alūknes novada pašvaldība atvēlējusi 11 tūkstošus eiro, lai piecpadsmit uzņēmēji un pieci domes darbinieki varētu doties uz Minheni Vācijā, kur notika starptautiska būvniecības izstāde BAU 2015. Lai gan dome uzsver, ka tas esot bijis pašvaldības atbalsts novada uzņēmējiem, alūksniešiem ir aizdomas, ka patiesībā tas bijis izklaides brauciens ar iepirkšanos, jo lielākajai daļa brauciena dalībnieku ir domes priekšsēdētāja vietnieka Dzintara Adlera draugi, turklāt viņu uzņēmējdarbība nav saistīta ar būvniecību.
Uzņēmēju došanās līdzi valsts un pašvaldību organizētās ārvalstu vizītēs ir ierasta prakse, taču komersanti, kas pavada valsts prezidentu vai premjeru vizītēs, savus ceļa izdevumus apmaksā paši, jo šādos braucienos saskata lielākas iespējas veidot kontaktus ar potenciāliem un esošiem ārvalstu partneriem jau valstiskā līmenī. Savukārt Alūksnes dome šādu braucienu uzņēmējiem uzdāvinājusi, lai gan uzsver, ka tā esot nevis dāvana, bet gan atbalsts vietējiem uzņēmējiem.
Vietējā laikrakstā Alūknes novada mērs Arturs Dukulis (attēlā) taisnojies, ka tā ir pašvaldības pateicība uzņēmējiem un atbalsta izrādīšana, jo materiāli pateikties pašvaldība nevarot. Tomēr neviens normatīvais akts nenosaka, ka apmaksāta brauciena piešķiršana nebūtu uzskatāma par materiālu pateicību. Novada iedzīvotājiem ir aizdomas, ka izstāde ir tikai aizsegs šī brauciena patiesajiem mērķiem – iepirkties vērienīgajā un lētajā tirgū pie Minhenes.
Tikai tad, kad par šo braucienu sāka interesēties Pietiek, pašvaldība izdomāja, kādu atdevi sagaida no šo 11 tūkstošu nodokļu maksātāju naudas iztērēšanas.
„Pašvaldības administratīvās teritorijas tautsaimniecības attīstība tiešā veidā un lielā mērā ir atkarīga no uzņēmējiem un pašvaldības uzdevums ir ar tās iespējām atbalstīt vietējās uzņēmējdarbības vides attīstību. Organizējot šādu pieredzes braucienu novada uzņēmēju grupai, pašvaldības galvenais mērķis ir sniegt atbalstu un palīdzēt uzņēmējiem gūt jaunu pieredzi, zināšanas un kontaktus, kas veicinātu uzņēmējdarbības jomas attīstību novadā,” uz jautājumu, kādus rezultātus no šī brauciena sagaida novada dome, atbildēja pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka.
Pašvaldība sagaidot, ka tā varētu būt uzņēmumu modernizēšana, jaunu, mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošana, jaunu uzņēmumu izveide vai jaunu pakalpojumu ieviešana esošos uzņēmumos u.c., kas tādejādi veicinātu nodarbinātības rādītāju uzlabošanos un novada tautsaimniecības attīstību kopumā
Izrādās. Alūksnes novada pašvaldības pārstāvji pērn esot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā interesējušies par iespējām iesaistīties projektos, ar kuru palīdzību novada uzņēmējiem būtu iespēja apmeklēt kādu profesionālu nozaru izstādi, lai gūtu jaunu pieredzi un paplašinātu redzesloku. „Diemžēl šādu iespēju aģentūra nevarēja piedāvāt, tādēļ pašvaldības dome piešķīra finansējumu no pašvaldības budžeta līdzekļiem,” skaidro domes pārstāve.
Pēc pašvaldības sniegtās informācijas, dalībai braucienā aicināti tie novada administratīvajā teritorijā darbību reģistrējušie uzņēmumi, kas 2014. gadā bijuši lielākie iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji. „Ja kāds no tiem atteicās no dalības braucienā, vietā tika aicināts cits. Konkrētā izstāde izvēlēta tādēļ, ka ar būvniecību uzņēmuma dzīves cikla laikā ir saistīts jebkurš uzņēmējs neatkarīgi no tā darbības jomas, kas veido jaunu uzņēmumu vai plāno esošā izaugsmi,” uzņēmēju atlasi pamato Aploka.
Domes apmaksātajā braucienā piedalījās četri ar mežsaimniecību saistīti uzņēmumi – Ozoli AZ, Alūksnes koks, JM Grupa, SGA plus, kā arī kravu pārvadātāji Jaunlaicenes industrija un Lastens. Tāpat domes pateicības braucienā devās mazumtirgotāja Valrito un iekārtu remonta pakalpojumu sniedzēja 4 plus pārstāvji.
Tikai trešā daļa no uzņēmēju delegācijas bija saistīti ar būvniecību un nāca no uzņēmumiem Alūksnes energoceltnieks, Valdis, Maritec, Sorma un Pamati. Tāpat domes pateicība tika SIA Gravas pārstāvim un saimnieciskā darba veicējam Zintim Rēdelim.
Savukārt no pašvaldības ceļojumā devās domes priekšsēdētāja vietnieks un tautsaimniecības komitejas vadītājs Dzintars Adlers, izpilddirektore Janīna Čugunova, Īpašumu nodaļas vadītājs Ingus Berkulis, Plānošanas un attīstības nodaļas projektu koordinatore Anda Lejasblusa un... arī pati sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka.
Par 6291 eiro bez PVN tika iegādātas aviobiļetes, ieejas biļetes izstādē un ceļojuma apdrošināšana, bet pārējā summa izlietota viesnīcai, kas ļāva katrai personai viesnīcas apmaksai atvēlēt 170 eiro.
Foto no vidzeme.lv
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
