Iesaki rakstu: 
Analizēju savas kļūdas, un to nav maz. Secinājumi tiks izdarīti. Lasu arī to daudzo cilvēku gudros spriedumus un gaviles, - kāpēc man nesanāca tik gludi kā iecerēts. Ļoti uzskatāmi redzams, ka Latvijas sabiedrības liela daļa piesavinājusies tipisku ierēdņu mentalitāti un pozīciju - vērtēt, kritizēt, kontrolēt un nosodīt tos, kuri kaut ko vismaz mēģina darīt. Jo, protams, atkal nekas nesanāca pietiekami perfekti un nevainojumi, kā vajadzētu.
Šie cilvēki paši nekad neko nav radījuši un arī netaisās to darīt. Viņi vienmēr tikai kritizēs tos, kuri vismaz mēģina. Un, ja kāds izrāda iniciatīvu, tad ar to arī šis izlecējs parakstījis sev nāves spriedumu kritizētāju un vērtētāju acīs. Šī tipiskā birokrātu domāšana, ka visam jānotiek bez kļūdām un savādāk vispār nedrīkst kustēties, kā vīruss pārņēmusi šejienes prātus.
Nu ko, cerēsim uz to sabiedrības daļu, kura vēl sastāv no dzīvajiem cilvēkiem. Jo dzīvi cilvēki tāpēc arī saucas dzīvi, ka mēdz kļūdīties.
Latvijā mēs visi drusku atrodamies tādas s...dīgas Netflix filmas iekšpusē, kur robotveidīgi "pareizie" cilvēki pārņēmuši varu. Ja paskatās uz runas veidu un uzvedības modeļiem, ko piekopj JV&Co pārstāvji, tad viņi uzvedas drusku kā tādi mākslīgā intelekta sačipoti automāti.
Siliņas, Rinkeviča un viņu sekotāju runas un teikumus tiklab var rakstīt MI programmas, un neviens nejutīs atšķirību. Cita lieta, ka pie mums šeit pagaidām darīšana ar pašas zemākās kvalitātes - pirmās paaudzes " robotiem". Pēc tam nāks citi. Ar tiem jau būs grūtāk.
Kas zina, varbūt šī ir pēdējā iespēja Latvijas dzīvajiem cilvēkiem sacelties un sarīkot dumpi pret "pareizajiem un pelēkajiem", kuri vienmēr visu zina, kā vajag, un kuri par visu vairāk uz pasaules baidās kļūdīties.
Tāpēc viņi vienmēr arī būs pēdējā vietā.
Seko mums 
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
