Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

"Šajā stadijā mēs negribētu neko komentēt," bija vienīgais amerikāņu investīciju fonda Ripplewood Holdings nolīgtā konsultanta Callidus Capital komentārs uz Pietiek lūgumu apstiprināt, ka otrajā Citadele banka pārdošanas kārtā amerikāņi nolēmuši startēt vieni paši, jau bez latviešu uzņēmēju līdzdalības. Pie viena no viņiem - būvuzņēmēja un ar ātro kredītu biznesu saistītā Māra Martinsona vadītajā būvfirmā Moduls-Rīga aizvadītajā trešdienā Finanšu policija veikusi kratīšanu.

To, ka Citadele bankas pārdošanas otrajā piedāvājumu kārtā amerikāņu finansista Tima Kolinsa (attēlā) dibinātais Ripplewood Holdings LLC varētu startēt bez tā dēvētā "latviešu kapitāla" jeb politiķiem pietuvināto uzņēmēju Māra Martinsona un kokrūpniecības firmas Pata AB īpašnieka Ulda Mierkalna līdzdalības, Pietiek jau vairākas nedēļas bija pieļāvuši par darījuma aizkulisēm informēti avoti.

Tagad kā oficiālos konsultantus Citadele bankas darījumā amerikāņu Ripplewood Holdings LLC piesaistījis divu bijušo Nordea bankas un Parex bankas vadošu darbinieku Valda Sikšņa un Druvja Mūrmaņa dibināto finanšu un investīciju kompāniju Callidus Capital. Mūrmanis Pietiek pirmdien pēc stundu ilgām pārdomām atteica jebkādus komentārus par sava amerikāņu klienta partneru izvēli un turpmākajiem soļiem.

Konsultants arī atteicās atbildēt, cik sen Callidus Capital nolīgts pārstāvēt amerikāņu fonda intereses. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, abu kādreiz vadošo banku darbinieku nodibinātā firma nolīgta ne tik sen, kad saņemti skaidri mājieni, ka tikmēr, kamēr aizkulišu sarunās ar politiķiem un amatpersonām Ripplewood vārdā runās Martinsons un ar viņu saistīti politiķi no partijas Latvijas Attīstībai, amerikāņu fonda izredzes tikt izraudzītam starp atsijātajiem Citadele banka pircējiem ir mazas.

Amerikāņu finansista un redzama demokrātu partijas ziedotāja Tima Kolinsa dibināto Ripplewood Holdings šajā procesā aktīvi lobē ASV vēstniecība Latvijā. "Viņš ir bijis pie visiem," bija kāda informēta avota atbilde uz precizējumu, kādas tikšanās šajā sakarā bijušas ASV vēstniekam Markam Pekalam.

Kā otrs Ripplewood izredžu vājais punkts līdzās īpatnēji izvēlētiem vietējiem kompanjoniem, par ko ir dažādas versijas, kas tos varētu būt ieteicis, tiek minēta amerikāņu piedāvātā cena, ko fonds pirmajā piedāvājumu kārtā bija gatavs maksāt par Citadele banku. Tā pēc vairāku informētu Pietiek avotu atzītā bijusi viena no zemākajām vai zemākā. Cena, kā jau rakstīts, bija starp 90 un 140 miljoniem eiro. Lai gan "ir vispārēja politiska griba Citadeli pārdot amerikāņiem", kā to Pietiek raksturoja par sarunām informēta amatpersona, valdībai pirms vēlēšanām nebūšot viegli paskaidrot, kādēļ banka nav pārdota par lielāko piedāvāto cenu.

Tomēr otrajā piedāvājumu iesniegšanas kārtā, kad pretendentu rīcībā ir jau detalizētāka informācija, netiek izslēgts, ka tiek mainīta pirmajā, nesaistošajā piedāvājumā izteiktā cena. Tāpat vairāki Pietiek uzrunātie ar Citadele banka pārdošanu saistītie avoti apgalvojuši, ka nav juridisku šķēršļu pirmajā piedāvājumu kārtā atsijātajiem pretendentiem uz otro kārtu iet koriģētā sastāvā, tas ir, vieniem pašiem vai ar citu finanšu partneri.

Abi kādreizējie Jaunā laika (Vienotības) sponsori Martinsons un Mierkalns, kas pašlaik atbalsta Einara Repšes Latvijas Attīstībai, aizkulisēs tika uzlūkoti ar aizdomām gan kontekstā ar savu jauno politisko izvēli, gan tuvību noteiktam politiķu lokam. Pēdējais par viņu līdzdalību Citadele bankas pirkšanā, kuras cena varētu pārsniegt 100 miljonus eiro, ļāva arī izteikt neoficiālus minējumus, ka Martinsona un Mierkalna līdzdalības patiesā "cena" ir, ne tik daudz viņiem pieejamie brīvie finanšu līdzekļi, bet ietekme to politiķu un amatpersonu lokā, kuri pieņems lēmumus par Citadele bankas pārdošanu.

Tagad, kad aizvadītajā nedēļā Finanšu policija veikusi kratīšanas ar būvniecības nozari saistītos uzņēmumos, tostarp amerikāņu fonda iespējamā partnera Martinsona vadītās būvkompānijas Moduls Rīga ofisā, iepriekš neoficiāli minētajiem reputācijas riskiem pievienojušies pavisam konkrēti. Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis, izmeklēšanas interesēs atsakoties iztirzāt konkrētas firmas vai personas, ar kurām saistītos objektos notikušas kratīšanas, apstiprināja, ka izmeklēšana attiecas uz organizētās noziedzības grupējumu, kas saistīts ar celtniecības un būvniecības nozari.

Zināms, ka abi pārējie reālākie pretendenti uz Citadele bankas pirkšanu ir Krievijas izcelsmes uzņēmējs ar Izraēlas pilsonību Jurijs Šeflers un Norvik banka, kas nonākusi Krievijas baņķiera Grigorija Guseļņikova kontrolē. Abi pretendenti operē ar Krievijas izcelsmes kapitālu. Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas vadība 3. jūlijā notikušajā Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdē deputātus aiz slēgtām durvīm informējusi par riskiem, ar kādiem saistīta Citadele bankas pārdošana, un Krievijas izcelsmes kapitāls minēts kā viens no galvenajiem līdzās varbūtībai, ka, slēpjoties aiz kāda cita pretendenta, kontroli pār banku atgūst kādreizējie Parex bankas īpašnieki.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...