Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tieši ar šādu vēsturiski drūmu citātu varam šobrīd raksturot Latvijas politiskās varas darbību. Visu mūsu acu priekšā tiek brutālā veidā sabotētas Latvijas valsts aizsardzības spējas, un es tūlīt pamatošu, kā tas notiek.

Pirmdien (22.01.2024) sagaidījām ilgi gaidīto aizsardzības ministra paziņojumu par izstāšanos vai neizstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz izmantot nevadāmās kājnieku mīnas. Pirmajā brīdī šis paziņojums šokēja, bet pēc tam, nedaudz visu pārdomājot, sapratu, ka šokam nav pamata, viss notika tā, kā tam bija jānotiek.

Sākumā nedaudz par to, kāpēc šis paziņojums bija šokējošs. Atbilde ir ļoti vienkārša. Tāpēc, ka militārās aprindās visi zina, ka kājnieku mīnas (tajā skaitā arī nevadāmās) ir vienkāršākais, lētākais un efektīvākais veids, lai kavētu ienaidnieka iekļūšanu  mūsu valstī.

Karš Ukrainā tam ir uzskatāms piemērs. Tieši mīnas bija vienas no efektīvākajiem veidiem, kas kavēja Ukrainas karavīru kustību uz priekšu pagājušā gada kaujās. Un nav NEVIENA loģiska un saprotama argumenta, kāpēc Latvijas valsts politiskā elite pieņēma lēmumu, kas aizliedz Latvijas armijai izmantot šo spēju.

Skaidrs, ka nevadāmās mīnas nav vienīgais pretmobilitātes līdzeklis, bet kombinācijā ar daudziem citiem tas ir ļoti efektīvs līdzeklis. Vēl jo vairāk apstākļos, kad Latvijai ir neskaitāmas reizes mazāka uguns jauda, ar ko atturēt ienaidnieku (… krievu okupantus), šīm mīnām ir vēl lielāka vērtība.

Ko izdarīja aizsardzības ministra izstrādājums Sprūds? Viņš politiska spiediena rezultātā piespieda Nacionālo bruņoto spēku vājo komandieri Kalniņu nākt klājā ar ļoti šķidru un pilnīgi neprofesionālu paziņojumu, uz kā pamata Sprūds varēja paziņot savu lēmumu par neizstāšanos no Otavas konvencijas.

Un tagad par to, kāpēc mani tomēr nepārsteidza Sprūda paziņojums. Tāpēc, ka viņš pārstāv politisku spēku, kura viens no galvenajiem uzdevumiem ir graut Latvijas aizsardzības spējas. Visi Sprūda izteikumi gan par karu Ukrainā, gan par attiecību veidošanu ar krieviju jau daudzu gadu garumā ietver slēptus Putina krievu pasaules vēstījumus.

Tieši Progresīvie pretojās valsts aizsardzības mācības ieviešanai skolās, kā arī pretojās valsts aizsardzības dienesta izveidei. Tieši Progresīvie vienmēr ir uzsvēruši, ka nevajag paaugstināt valsts aizsardzības izdevumus. Nokļūstot aizsardzības ministra postenī, Sprūds slēptā veidā sabotē Latvijas aizsardzība spējas.

Ceru, ka vēl atceramies bijušā aizsardzības valsts sekretāra Jāņa Garisona interviju pēc aiziešanas no amata. Viņš norādīja, ka Latvijai ir nepieciešams izstāties no Otavas konvencijas un pašai iepirkt vai ražot nevadāmās kājnieku mīnas. Tagad redzam, ka tas bija viens no iemesliem, kāpēc Garisonam nācās pamest šo posteni, jo Sprūda plāni ir pavisam citi.

Tāpat ceru, ka atceramies, kāpēc Sprūds līdz pēdējam kavēja valsts aizsardzības kapitālsabiedrības nodibināšanu, kas ļautu Latvijas valstij pašai ražot to, ko tai vajag. Jau atkal – Garisons intervijā bija norādījis, ka visā Eiropā nenormāli lēni pieaug militārās ražošanas jaudas, bet karš ir mums tepat aiz durvīm. Redzam, ka Sprūds vēlas kavēt un visādos veidos bremzēt Latvijas valsts kapitālsabiedrības attīstību. Kam tas ir izdevīgi? Ne jau nu Latvijas valstij.

Un vēl pāris vārdu par NBS komandieri Kalniņu. Viņš arvien vairāk sāk atgādināt ģenerāli Balodi, kurš līdzās Ulmanim nodeva Latvijas valsti un izdarīja visu, lai 1940. gadā krievu tanki brīvi ieripotu Latvijā. Tiem, kuri nezina, - pret ģenerāli Balodi krievi nekādas represijas neveica, un viņš vēl daudzus gadus brīvi un laimīgi nodzīvoja okupētajā Latvijā.

Šībrīža apstākļos mēs nevar atļauties vēl vienu ģenerāli Balodi (Kalniņu), kurš lokās mūsu korumpētās un nodevīgās politiskās elites priekšā. Mums ir vajadzīgs tāds armijas komandieris, kurš nav devis zvērestu padomju sarkanajai armijai un kura lēmumi un lojalitāte Latvijas valstij ir stipri apšaubāmi. Atcerēsimies, ka Kalniņš līdz pēdējam spurojās pretī valsts aizsardzības dienesta ieviešanai. Vai mēs varam uzticēties šādam armijas komandierim? 

Tagad parunāsim mazliet par Baltijas aizsardzības līnijas izveidošanu. Pirmkārt, kāpēc šis jautājums tikai tagad tiek kustināts? Krievijas nodomi jau bija skaidri, 2014. gadā tika veikts iebrukums Krimā. Tagad pēkšņi NBS un Latvijas valsts vara ir pamodusies! Nu labi, lai arī stipri par vēlu, bet nu tomēr, nedaudz mums vēl laika ir, ja labi ātri strādājam, tad kaut ko varam izdarīt.

Bet tagad tā rūpīgi padomājiet, - kas tad būs tie darītāji un aizsardzības līnijas būvētāji?  Kurš mums būvēja un vēl joprojām būvē to nožēlojamo drāšu žogu uz Baltkrievijas robežas?  Tie ir Evika Siliņa ar Rihardu Kozlovski. Visa Vecrīga zina, kā Evika Siliņa izlobēja pasūtījumus uz austrumu robežas. Tāpat visa Vecrīga zina, ka Siliņa ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Dmitrija Trofimova rokām „sakārtoja” daudzus jo daudzus austrumu robežas biznesa projektus. Šeit ir arī atbilde, kāpēc korumpants Trofimovs kā sēž, tā sēž Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra postenī. Un viņu ne kādas Valsts kontroles netraucē, ne pasūtīti „žurnālistu” pētījumi apgrūtina viņa nožēlojamo eksistenci.

Un, kā runā Vecrīgas kafejnīcās, tad tas arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Garisonu izmeta no valsts sekretāra amata. „Jaunās vienotības” un „Progresīvo” sponsori vēlas tā labi iegrābties Baltijas aizsardzības līnijas būvniecības projektos, jo tur būs LIELA nauda. Un tieši tāpēc par Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru jāieliek kāds Trofimovam līdzīgais, kurš ar izpratni izturēsies pret „Progresīvo” un „Jaunās vienotības” būvnieku lūgumiem. Mēs taču zinām, kā progresīvais „top menedžeris” Briškens būvē „Rail Baltica”. Apmēram tāpat tiks apgūts Baltijas aizsardzības līnijas projekts. Tieši tā, kā Kremlim būs izdevīgi! 

Kā vienmēr, bet it īpaši šobrīd arī Latvijas ārlietu dienests paklusām turpina sabotēt Latvijas valsts drošības intereses. Pirmkārt, „tautā mīlētā” prezidenta Rinkēviča vadībā Latvijas valsts ar ārlietu resora rokām salaida iekšā veselu baru krievu žurnālistu/spiegu. Tur diemžēl vairs neko nevar izdarīt, un postu no tā vēl tikai jutīsim.

Un tagad mazliet par aktuāliem jautājumiem. Visiem ir skaidrs, ka šobrīd ir ļoti svarīgi, lai Ukraina turpinātu saņemt no ASV bruņojumu, jo bez tā būs ļoti grūti pretoties krievu armijai,  lai arī cik s...dīgu to nemālētu NAFO cīkstoņi sociālajos medijos. Pateicoties kremļa aģentiem republikāņu partijā, šobrīd šīs ieroču piegādes nenotiek, un tas būtiski ietekmē Ukrainas kaujas spējas.

Populārais militārais analītiķis Jurijs Švecs pirms dažām dienām stāstīja, ka pavisam nesen ASV bija ieradusies diplomātu grupa no Francijas, Spānijas, Čehijas un Lietuvas. Šī diplomātu grupa ļoti nopietni runājusi gan ar republikāņu, gan ar demokrātu partijas vadošajiem pārstāvjiem un ļoti nopietnā līmenī lobēja ieroču piegādes Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Kā savā video blogā norādīja Švecs, tad eiropieši ļoti skaidri un gaiši ASV partneriem pateikuši: ja tūlīt pat netiks Ukrainai piegādāti ieroči, tad neceriet, ka mēs (eiropieši) jums (ASV) palīdzēsim konfliktā ar Ķīnu (ar tiem pašiem, ar kuriem kremlins šlesers taisās tirgoties).

Kā runā aizkulisēs, tad šo vēstījumu ASV pārstāvji uztvēruši ļoti nopietni, jo visi, kam ir galva uz pleciem, ļoti labi saprot, ka nākamais lielais militārais konflikts būs starp ASV un Ķīnu. Šajā situācijā mēs redzam, cik aktīvi strādā mūsu kaimiņu lietuviešu diplomāti un reāli kaut ko dara, lai palīdzētu sakaut krieviju. Bet ko mūsu bāleliņi… Vai Jūs esat dzirdējuši, ka Latvijas tā saucamais ārlietu resors kaut ko tamlīdzīgu darītu?  Ne nieka!

Latvijas ārlietu resors ir iesprindzis par nabaga krievu žurnālistiem un sīriešu „inženieriem, juristiem, ārstiem”, kuri katru dienu joprojām šturmē Latvijas-Baltkrievijas robežu. Netīrā Edgara Rinkēviča izauklētais un joprojām vadītais ārlietu resors nedara pilnīgi neko, lai kaut kādā veidā palīdzētu sakaut krievu okupantu ordas Ukrainā. Mēs pat nespējam saņemties un beidzot izbeigt pavisam  krievu asiņaino graudu importu caur mūsu valsti. Nožēlojami!!! 

Un nobeigumā daži vārdi par mūsu valdības un valsts varas liekulību attiecībā uz Ukrainas valsts varas atbalstu karā pret krieviju. Pavisam nesen pie mums bija atbraucis Ukrainas prezidents Zelenskis, un mūsu korumpētie vadoņi Siliņa, Rinkēvičs ar putām uz lūpām stāstīja, kā mēs atbalstām Ukrainas tautu cīņā pret orkiem. Nu, kā un cik ļoti mēs atbalstām?

Brīdī, kad Zelenskis bija pametis Latvijas teritoriju, Siliņa iznāca visas Latvijas tautas priekšā un paziņoja, ka Latvija nepārstās caur savām ostām (kuras pieder Šleseram un citiem krievu pakalpiņiem) vest krievu (asiņaino) labību, jo, redz, tā mēs zaudēsim daudz naudas un tas būs kaitējums valsts budžetā, un arī Āfrikā inženieriem nebūs, ko ēst. Lūk, tik vienkārši. Tāda ir Latvijas valsts politiķu morāle – nopērkama apmēram par 100 miljoniem krievu naudiņu.

Šis bija klasisks piemērs, kā strādā Latvijas šībrīža vara – runā to, ko publika grib dzirdēt, bet dara pilnīgi kaut ko citu. Un te nu mēs redzam, kā var apčakarēt Latvijas lētticīgo sabiedrību. Atliek Siliņai uztaisīt „ģimeniski siltu” ziemassvētku foto vai Rinkēvičam uztaisīt vizīti „pie tautas Latgalē”, un tauta ir laimīga. Bet tad, kad jāpieņem lēmumi, kas reāli kaitētu krievijai un tās pakalpiņiem Latvijā, tad viss notiek ierastajās „nauda nesmird” sliedēs. Redzam, ka tajā brīdī, kad Siliņai bija jāvirza lēmums, kas kaitētu viņas  prokremliskās sirdsdraudznes un vīna dzeršanas partneres Ineses Šleseres ģimenes interesēm, tad Ukrainas tautas un arī Latvijas tautas drošības intereses ir pie vienas vietas. 

Nobeigumā. Aicinu parakstīties par izstāšanos no Otavas konvencijas, jo korumpētajiem politiķiem un visādiem mūsdienu ģenerāļiem Leonīdiem Baložiem jāsaprot, ka Latvijas tauta nepieciešamības gadījumā ir spējīga pašorganizēties un ne tikai aktīvi pieprasīt konkrētu rīcību, bet tā pati rīkosies, uzspļaujot kaut kādām tur konvencijām, jo uz okupantiem neattiecas cilvēktiesības! Ukrainas tauta pierādīja, ka, neskatoties uz politiķu korumpētību, nekompetenci un nevarību, tā pati paveica lielas lietas.

Izskatās, ka arī latviešu tautai ir pienācis laiks runāt un ķerties pie lietas!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Es nevilcinājos – es vienkārši nezināju! Stāsts par cīņu ar slimību, sistēmu un netaisnību

FotoMani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Lasīt visu...

21

Man ir cits viedoklis

FotoCenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Lasīt visu...

21

Ja kas...

FotoPretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir  smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Lasīt visu...

21

Vienā laivā. Plusiņi un mīnusi

FotoJau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Lasīt visu...

21

Kurzemes hercoga Jēkaba parāda atgūšana no Anglijas karaļa: tiesību vēstures skatījums

FotoVēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Lasīt visu...

6

Biedri Švinka, kādā pozā Jūs sēžat pie sarunu galda?

FotoLatvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Lasīt visu...

21

Mums ir arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

FotoLatvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ne smieties, ne raudāt. Iespējams, dārgākā traģikomēdija Latvijas vēsturē

Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz...

Foto

Un tad uz skatuves uznāk meluškāni – sapuvušās sistēmas aizstāvji

Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus....

Foto

Tiesiskais teātris 2025.gada. 7. jūnijā: vēlēšanas, kurās nestrādāja nedz sistēma, nedz atbildība

Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana,...

Foto

Gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī

Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas...

Foto

Dažas domas pašvaldību vēlēšanu sakarā

Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt...

Foto

Nu traki ar tiem populistiem

Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt....

Foto

Ulbrokas baseins sapelējis tāpat kā Ulbrokas vara

Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana....

Foto

Kāpēc kolaboranti nīst partizānus? Par bailēm, nodevību un neērto patiesību

Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas...

Foto

Latvija – poligons ar vēja parkiem?

Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie...

Foto

Ar ko novērsīsim līdzīgus uzbrukumus?

Ukrainas veiksmīgais uzbrukums Krievijas stratēģiskajām aviobāzēm viennozīmīgi ir ļoti būtisks notikums un ne tikai notiekošajā Ukrainas – Krievijas karā, bet arī...

Foto

Neiespējamais konservatīvisms

Konservatīvisms ir pieeja politikai, kas paredz, ka sabiedrībā pastāvošajā kārtībā ir iekodētas konkrētas sabiedrības locekļu līdzāspastāvēšanai pielāgotas prakses un ka tās ir jāaizsargā pret...

Foto

Feminists Igors

Rīgā ir deputāts, kurš ir feminists un vārds. Viņš, šķiet, dzīvo no svaiga gaisa, "Roltoniem" un sociālistiski zaļajām idejām – vismaz, spriežot pēc viņa...

Foto

Eiropa, vai patiešām virzies pa pareizo ceļu?

Pāris komentāri par trim publikācijām attiecībā uz "zaļo" dienaskārtību, kas dažu pēdējo dienu laikā piesaistīja uzmanību un, manuprāt, labi...

Foto

Tie, kas atļaujas apšaubīt mūsu rīcību, apdraud Latvijas drošību!

Gaidot pašvaldību vēlēšanas, Latvijas Žurnālistu asociācija aicina politiķus un deputātu amata kandidātus saglabāt cieņu saziņā ar žurnālistiem....

Foto

Aicinu izmeklēt pārtikas iepirkumu Rīgas skolām

Es neko nevaru apgalvot droši, jo pēdējā laikā man nav laika plašiem pētījumiem. Tāpēc es tikai pastāstīšu, ko es darītu,...