ANO bēgļu pakts, jeb kreiso multikulturālistu avantūras turpinās
Raivis Zeltīts18.12.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izrādās, ka ANO ar migrācijas paktu nepietiek – tikpat nedemokrātiskā, sasteigtā un necaurskatāmā procesā ir pieņemts globālais bēgļu pakts (The Global Compact on Refugees). Arī šajā gadījumā laikam ir lieki gaidīt mūsu (?) Ārlietu ministrijas proaktīvu komunikāciju ar sabiedrību. Tāpēc sabiedrībai ir jābūt tai, kas ar savu uzstājību piespiež politiķus komunicēt ar to!
ANO migrācijas pakta gadījumā tas beidzot ir noticis – ir sagaidīts [joprojām gan neoficiāls] pakta tulkojums latviešu valodā un visai vārgi šī pakta aizstāvības raksti. Tikmēr Nacionālā apvienība politiskajā līmenī dara visu iespējamo, lai Latvija šim paktam nepievienotos.
Kas attiecas uz ANO bēgļu paktu, - kādi tad pārsteigumi mūs sagaida šajā dokumentā?
Tajā ir runa par “taisnīgu sloga un atbildības dalīšanu attiecībā uz pasaules bēgļiem”. Vairums punktu ir par atbalstu valstīm, kuras jau ir izšķīrušās par bēgļu uzņemšanu. Tajā it nav nekā nosodāma. Taču šādu atbalstu, kas šobrīd ir katras valsts pašas ziņā, tagad ir plānots centralizēt, lai būtu “pamats paredzamai un taisnīgai sloga un atbildības dalīšanai”.
Ja migrācijas paktā runa bija par “regulāru migrāciju”, tad šajā paktā runa ir par “paredzamu sloga dalīšanu”. Kreisajiem multikulturālistiem ne Briselē, ne ANO nepatīk nekas neparedzams – visam jābūt kontrolētam, lai nekādas tur nacionālās valstis ar savām demokrātijām netraucētu tautu kausējamam katlam!
Tiek plānots organizēt Globālo Bēgļu Forumu, kas tiktu rīkots reizi četros gados, lai pasludinātu konkrētas valstu apņemšanās un ieguldījumus pakta mērķu sasniegšanā. Tajā valstis pārstāvētu ministri. Tātad – ārlietu ministrs. Ar to arī mūs visus apsveicu! Papildus tam būtu arī cita veida tikšanās, piemēram, “solidaritātes konferences”, kurās konkrētajos gadījumos tiktu likti lietā tādi risinājumi kā bēgļu pārvietošana un “papildinošie ceļi” bēgļu uzņemšanai.
Paktā tiek pausts, ka bēgļu pārvietošana līdz šim nav bijis plaši pielietots mehānisms. Nez kādēļ? Varbūt tāpēc, ka šo mehānismu mēģināja pielietot Eiropas Komisija un tas ir novedis pie Brexit un visas Eiropas Savienības politiskās krīzes? ANO apgalvo, ka ir nepieciešama “pozitīva atmosfēra” un “kapacitātes palielināšana”, lai to bēgļu pārvietošanu vairotu globālā līmenī. Pārvietošanas programmas ir plānots veidot no jauna un padarīt tās apjomīgākas.
Tam ANO vēlas pieņemt trīs gadu stratēģiju (2019-2021), lai palielinātu nometināšanas vietas, ieskaitot valstis, kuras līdz tam nav piedalījušās bēgļu pārvietošanas programmās. Bēgļu pārvietošanas shēmas tiktu veidotas vairāku gadu perspektīvā, lai process būtu “paredzams un efektīvs”, piemēram, “izmantojot elastīgas apstrādes metodes, kas pilnībā pievērstu uzmanību drošības apsvērumiem, lai sešu mēnešu laikā pēc ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos nosūtījuma pārvietotu vismaz 25% no ikgadējiem pārvietošanas iesniegumiem” (!).
“Papildinošie ceļi” savukārt nozīmē ģimeņu apvienošanu, “privāto vai kopienu sponsorēšanas programmas, kas būtu papildinošas regulārajai pārvietošanai”, kā arī studentu vīzas un darba mobilitātes iespējas, kas savukārt sīkāk jau ir iztirzātas migrācijas paktā.
Arī šis pakts neskaitās juridiski saistošs, taču tas “pauž starptautiskās sabiedrības politisko gribu un ambīcijas”. Ja Latvija tam pievienojas, tad arī mēs skaitīsimies pauduši savu politisko gribu – ar visām izrietošajām sekām. Paktu var vēlāk atzīt par starptautiskajām paražu tiesībām, kas valstīm var būt saistošas.
Gan ANO migrācijas pakts, gan bēgļu pakts liecina vienu – kreisie multikulturālisti jūt, ka zaudē varu. Vienā valstī pēc otras pie varas nāk nacionāli orientēti spēki, kas pirmajā vietā liek savu tautu un valstu intereses, norobežojas no abstraktiem “solidaritātes” saukļiem, aiz kuriem patiesībā slēpjas starptautiskās oligarhijas intereses.
Šie nacionālie spēki nostiprina valstu robežas, tradicionālās un nacionālās vērtības un patiesu demokrātiju, kas izriet no tautu pašnoteikšanās savu robežu ietvaros. ANO pēdējā laika aktivitātes ir ideoloģiska agresija un avantūra, lai mēģinātu novērst nenovēršamo – kreisā multikulturālisma norietu, kas nonāks tajā pašā vēstures mēslainē, kur nonāca Padomju komunisma eksperiments.
Ar pilnu līguma tekstu var iepazīties šeit: https://www.unhcr.org/events/conferences/5b3295167/official-version-final-draft-global-compact-refugees.html
Pārpublicēts no www.gimenetautavalsts.com
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
