Anonīmi „bērnu slimnīcas speciālisti”: piesardzības pasākumu ievērošana skolās ir nepieciešama
Anonīmi BKUS speciālisti*10.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) kā lielākā specializētā bērnu daudzprofilu ārstniecības iestāde Latvijā, norobežojas un nepiekrīt no Latvijas Ārstu biedrības prezidentes I. Aizsilnieces publiski izskanējušajiem apgalvojumiem par piesardzības pasākumu nejēdzību un pat bīstamību bērniem un jauniešiem.
Veicinot bērnu un jauniešu emocionālo labbūtību pēc attālināti organizētā mācību gada īstenošanas, ir ļoti svarīgi, lai klātienē uzsāktās mācības turpinātos visiem bērniem tik ilgi, cik iespējams, neapdraudot viņu veselību.
Ņemot vērā, ka visa vecuma sabiedrības grupas šobrīd nevar tikt vakcinētas un nav sasniegta pietiekama kopējā imunizācijas aptvere sabiedrībā, nodrošinot bērnu tiesības uz veselības aizsardzību, atgriešanās mācību iestādēs bērniem ir droša, tikai ievērojot piesardzības pasākumus.
Arī bērnu un jauniešu vecumā ir aktuālas hroniskas saslimšanas, kuru gadījumā COVID-19 var būt cēlonis nopietniem veselības sarežģījumiem un ilgstošai nespējai piedalīties mācību procesā klātienē. Mums kā sabiedrībai savā rīcībā un izvēlēs ir jādomā par drošas vides radīšanu un iespēju klātienē apgūt mācību vielu visiem bērniem.
Lai samazinātu inficēšanās risku bērniem, tiek pastāvīgi aicināts pilngadīgo sabiedrības daļu aktīvi vakcinēties, taču pietiekamu sabiedrības imunizācijas aptveres mērķi pagaidām vēl neesam sasnieguši. Tas arī nozīmē, ka šī brīža Latvijas epidemioloģiskajos un imunizācijas aptveres pret COVID-19 apstākļos nevaram pilnībā pārņemt atsevišķu Ziemeļvalstu praksi.
COVID-19 ir aerosola infekcija, un kā jebkuras aerosolas infekcijas gadījumā ir būtiska distancēšanās, regulāra telpu vēdināšana, elpceļu higiēna, kā arī mutes un deguna aizsega lietošana atbilstošās situācijās, kas mazina gan aerosolu veidošanos, gan aiztur to daļiņas no iekļūšanas elpceļos.
Zinātniskās publikācijas un speciālistu rekomendācijas [1] apliecina, ka masku nēsāšana skolās būtiski samazina infekcijas izplatību. Tikpat nozīmīga ir bērnu un jauniešu regulāra testēšana, lai pēc iespējas savlaicīgi atklātu inficētos, tos izolētu un maksimāli ilgi nodrošinātu izglītības procesa nepārtrauktību klātienē.
Šāda mēroga veselības nozares krīzes situācijā ārstniecības personu viedokļi, kas nav balstīti zinātnes pierādījumos un faktos, var būt kaitējoši sabiedrībai un ir pretrunā ar ārsta ētiku.
Rūpēs par bērnu un jauniešu, un katra sabiedrības locekļa veselību aicinām ikvienu turpināt ievērot valstī noteiktos piesardzības pasākumus, tajā skaitā distancēšanos, mutes un deguna aizsegu nēsāšanu, testēšanos atbilstošās situācijās, kā arī veikt vakcināciju pret COVID-19, lai sasniegtu pietiekamu imunizācijas līmeni sabiedrībā.
Vienlaikus ikvienu veselības nozares pārstāvi, kas šajos jautājumos vēlas publiski paust pretēju nostāju, aicinām savu vēstījumu papildināt ar atsaucēm uz zinātniskām publikācijām.
[1] https://www.frontiersin.org/articles/10.3389/fped.2021.580150/full
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC8014099/
https://www.cincinnatichildrens.org/patients/coronavirus-information/condition-specific/asthma
https://www.lung.org/blog/back-to-school-with-asthma-during-covid
https://acaai.org/news/recommendations-use-face-masks-reduce-covid-19-transmission
https://www.aafa.org/media/2710/covid-19-and-asthma-toolkit-for-schools.pdf
https://onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1002/ppul.25117
https://www.aaaai.org/Aaaai/media/MediaLibrary/PDF%20Documents/Libraries/Mask-Eng.pdf
https://www.medpagetoday.com/infectiousdisease/covid19/88922
https://www.who.int/news-room/q-a-detail/q-a-children-and-masks-related-to-covid-19
* Paziņojumā nav minēts neviens tā parakstītāja vārds, uzvārds un amats
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
