Antāne iekārtota par ekonomikas ministra padomnieci būvniecības jautājumos
PIETIEK24.04.2014.
Komentāri (56)
Iesaki rakstu: 
Bez politiska amata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) palikusī Inga Antāne (Reformu partija) kopš trešdienas, 23. aprīļa iekārtota ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska (Reformu partija) birojā. Antāne, kurai ir juristes izglītība un pagātnē - zvērinātas advokātes prakse, ministram sniegs padomus būvniecības jautājumos, par to ik mēnesi saņemot aptuveni 1900 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Štata vieta ekonomikas ministra Dombrovska birojā atbrīvojās pēc tam, kad labāk atalgotā darbā Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībā Latvijas valsts ceļi tika iekārtota viņa padomniece Anna Kononova, par ko Pietiek jau rakstīja.
Antāne pirms tam strādāja VARAM ministra birojā un īslaicīgi saglabāja šo amatu arī pēc Edmunda Sprūdža demisijas. Antānei drīzumā būs jāpamet labāk atalgotais amats Rīgas brīvostas valdē, kur gada atalgojums ir vairāk nekā 40 000 eiro, jo jaunais VARAM ministrs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) šim amatam plāno virzīt citu kandidātu.
Iepriekš tika apspriests, ka Antānei Reformu partijas tā dēvētais "kodols" apsolījis - gadījumā, ja nāksies zaudēt amatu brīvostā, viņu varētu virzīt šim darbam atkārtoti, šoreiz no Ekonomikas ministrijas, ne vairs VARAM kvotas. Tādā gadījumā ekonomikas ministram Dombrovskim būtu jāatsauc no amata Rīgas brīvostas valdē nepolitiskais profesionālis Ģirts Greiškalns.
Tomēr pēc skandāla, kas izcēlās pēc Sandras Sondores-Kukules (Reformu partija) iecelšanas Ventspils brīvostas valdē, ekonomikas ministrs esot kļuvis atturīgs pret šādu iespēju un šobrīd solījis, ka Greiškalnam ir visas iespējas saglabāt amatu. Iepriekš Antāne Pietiek noliedza, ka saņēmusi solījumus par amatu brīvostā: "Man nekas nav apsolīts, un par to nav bijusi runa."
Kononova, kuras aiziešana ārštatā atbrīvoja vietu Antānei, kopš aprīļa vidus strādā Latvijas valsts ceļos. Pietiek jau rakstīja, ka Rīgas mēra Nila Ušakova kādreizējā sabiedrisko attiecību padomniece Kononova, kura pašlaik dod padomus diviem Reformu partijas ministriem - Vjačeslavam Dombrovskim un Edgaram Rinkēvičam, ne bez politiķu palīdzības iekārtota šajā Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībā. Sagaidāms, ka Dombrovskis un Rinkēvičs pievienosies Vienotībai.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.