Apgabaltiesai priekšā liktie argumenti, kāpēc Rīgas vēlēšanu rezultāti jāatceļ vai jāpārrēķina
Imants Liepiņš10.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien un rīt Administratīvā apgabaltiesa skata Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātu pārsūdzību. Ja sūdzības tiks apmierinātas, var mainīties ievēlēto deputātu samērs starp frakcijām. Publicējam pārsūdzētāju argumentāciju, kāpēc Rīgas vēlēšanu rezultāti jāatceļ vai jāpārrēķina.
Lielu rezonansi izsaukušas vairāk nekā 600 neapzīmogotās aploksnes, kas nodotas iepriekšējās balsošanas gaitā divos konkrētos Rīgas vēlēšanu iecirkņos. Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija, kas skaita kopā rezultātus un ko vada Juris Kokins, Gods Kalpot Rīgai vecbiedrs un lielziedotājs, iepriekšējos gados Saskaņas kontrolētajā Rīgas Satiksmē saņēmis 75 tūkstošus eiro kā “konsultants par autostāvvietām”, nolēma šīs aploksnes neieskaitīt vēlēšanu rezultātā.
Vēlāk no Centrālās vēlēšanu komisijas puses parādījās aprēķins — ja neieskaitītajās aploksnēs neesot balsis, kas nodotas par Saskaņu, bet par t.s. “latviskajām partijām” (kas ir ļoti ticami, jo iepriekšējā balsošanā piedalās galvenokārt līdzšinējo opozīcijas partiju aktīvie atbalstītāji), tad Saskaņa varētu zaudēt vienu deputātu, bet iegūt, iespējams, Jaunā Vienotība.
Jūtot situācijas attīstību, CVK nolēma spēlēt drošā teritorijā — tās priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa publiski paziņoja: “Galvenais arguments, kādēļ CVK noraidīja visas iesniegtās sūdzības, bija tas, ka CVK pilnvaras nav tik plašas, lai noskaidrotu, kāds ir 627 neapzīmogoto un līdz ar to vēlēšanu rezultātos neieskaitīto aplokšņu saturs. Ja sākotnēji vēlēšanu organizēšanas procedūrā tika pieļautas kļūdas un vēlētājiem tika iedotas neapzīmogotas aploksnes, tad otrajā procedūras daļā viss notika pareizi un precīzi.
Vēlēšanu likums nosaka, ka neapzīmogotās aploksnes, kas atrastas vēlēšanu urnā, ir noraidāmas, un tas tika ievērots. CVK locekļi kopumā bija vienisprātis, ka CVK nav piemērotākā iestāde, kas var šādus strīdus un sūdzības izskatīt, attiecīgi plašāku vērtējumu var dot tiesa.”
Līdz ar to visas iesniegtās pārsūdzības tagad nonākušas apgabaltiesas rokās. Saīsinātā formā šodien publicējam galvenos argumentus no apvienības Jaunā Saskaņa iesnieguma, kurā redzams pamatojums, kas parāda — pārkāpumi nav bijuši tikai šajos divos iecirkņos: visā Rīgas teritorijā konstatēti gadījumi, kad pie slimiem vai gados veciem vēlētājiem nav ieradušies iecirkņu komisiju locekļi ar mazo balsošanas urnu mājas apstākļos.
“Jaunās Saskaņas [sākotnējā] iesniegumā CVK tika lūgts:
1) atcelt Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas 2020. gada 30. augusta lēmumu par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu;
2) atcelt Rīgas pilsētas vēlēšanu 97. un 144. iecirkņu vēlēšanu rezultātus un iecirkņa komisiju lēmumus par to apstiprināšanu;
3) izsludināt jaunas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas Rīgas pilsētas 97. un 144. vēlēšanu iecirkņos;
4) pārskaitīt balsis visos Rīgas vēlēšanu iecirkņos un izskatīt iesniegumam pievienoto vēlētājas iesniegumu;
5) izsludināt jaunas ārkārtas vēlēšanas Rīgas pilsētā.
Minētie lūgumi iesniegumā pamatoti ar to, ka konstatētas “419 neapzīmogotas vēlēšanu aploksnes 144. vēlēšanu iecirknī un 208 neapzīmogotas vēlēšanu aploksnes 97. vēlēšanu iecirknī”. Iesniedzējs norādījis, ka “ir būtiski ietekmēti vēlēšanu rezultāti, ne tikai starp tikušajām un netikušajām partijām un apvienībām Rīgas domē, bet arī starp tikušo un netikušo deputātu kandidātu plusiem un mīnusiem, atzīmēm un citām zīmēm veidotos citi rezultāti, citi procenti partijām un iespējam cits deputātu sastāvs jaunajā Rīgas Domē. Dēļ šiem 2 iecirkņiem ir ierobežota vēlētāju griba. [...] Iesniegumā arī norādīts, ka vairākiem Rīgas vēlētājiem — kā atzīst Rīgas vēlēšanu komisija, vismaz 9 personām, nebija iespējas nobalsot mājās, lai gan viņi tam bija reģistrējušies atbilstoši likumam.
CVK 3. septembra sēdē iesniedzējs papildus vērsa uzmanību uz Latvijas starptautiskajām saistībām, atsaucoties uz Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, kuras 21. pants nosaka: “1. Katram cilvēkam ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldē tieši vai ar brīvi izraudzītu pārstāvju starpniecību. 2. Visiem cilvēkiem ir vienlīdzīgas tiesības savā valstī pildīt valsts dienestu. 3.Tautas gribai ir jābūt valdības varas pamatam; šai gribai ir jābūt izteiktai periodiskās un godīgās vēlēšanās, kam jābūt vispārējām un vienlīdzīgām un kurās jāizmanto aizklāta balsošana vai citas līdzvērtīgas procedūras, kas nodrošina vēlētāju brīvas gribas izpausmi.”
Savukārt attiecībā uz to, ka invalīdiem daudzos gadījumos nebija iespējams nobalsot dzīvesvietā, iesniedzējs norāda uz ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD), kur 29. pantā ir skaidri noteikts, ka konvencijas dalībvalstīm ir pienākums “nodrošināt, ka personas ar invaliditāti tieši vai ar brīvi izvēlētu pārstāvju starpniecību var efektīvi un pilnvērtīgi piedalīties politiskajā un sabiedriskajā dzīvē vienlīdzīgi ar citiem, tostarp tiesības un iespējas (..) balsot”, [...] “aizsargājot personu ar invaliditāti tiesības balsot aizklātās vēlēšanās” un “ļaujot balsošanas procesā saņemt palīdzību no kādas citas personas, ko persona ar invaliditāti izvēlējusies”.
Tāpat Satversme nosaka: “Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā.”
Pieteicējs arī norāda, ka nepiekrīt CVK argumentiem, ka neesot notikusi ļaunprātība, jo [ļaunprātības vietā] ir notikusi nolaidība 97. un 144. iecirkņos, par ko draud Krimināllikuma 197. pants “Nolaidība: par darba pienākumu nolaidīgu pildīšanu, [...] ja ar to radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām citas personas interesēm, — soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”
Gan no Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas, gan Rīgas pilsētas 97. vēlēšanu iecirkņa un Rīgas pilsētas 144. vēlēšanu iecirkņa komisijas vadības netika saņemti adekvāti paskaidrojumi, vai konstatētie pārkāpumi bija ļaunprātība vai nolaidība — tikai tas, ka pārkāpumi ir bijuši gan šo iecirkņu darbā, gan izsaukumos uz mājām, kur vismaz cilvēki nesagaidīja izbraukuma komisiju, lai gan to bija izsaukuši un arī zvanījuši uz CVK informācijas tālruni.
CVK ir bijusi pieredze atcelt vēlēšanu rezultātus atsevišķā iecirknī — 2017. gada 9. jūnija lēmums nr. 20 par [...] Ķekavas novada domes vēlēšanām, kad CVK dēļ līdzīgiem pārkāpumiem rīkoja pārbalsošanu.
Pieteicējs uzskata: tā kā likums neparedz atzīt neapzīmogotas aploksnes par derīgām un liegt 9 nenobalsojušiem izmantot savas tiesības jau pēc vēlēšanām, tad nav citas iespējas, kā rīkot jaunas ārkārtas vēlēšanas vai pārbalsošanu. Lūdz tiesu izsludināt jaunas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas Rīgas pilsētas 97. un 144. vēlēšanu iecirkņos; pārskaitīt balsis visos Rīgas vēlēšanu iecirkņos un izskatīt iesniegumam pievienoto vēlētājas V.S. iesniegumu; izsludināt jaunas ārkārtas vēlēšanas vai pārbalsošanu Rīgas pilsētā; pieaicināt liecinieci V.S. sniegt liecību par nenobalsošanu mājās.”
Šādu pieteikumu parakstījis Jaunās Saskaņas valdes loceklis, saraksta iesniedzējs Jānis Kuzins.
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
