Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai ierobežotu Covid-19 infekcijas slimības izplatību, no 7. oktobra līdz 6. novembrim ir ieviesta obligāta sejas masku lietošana sabiedriskajā transportā. Vienlaikus sociālajos portālos tiek izplatīta nepatiesa informācija, ar kuru dalījušies jau vairāk nekā 9000 cilvēki un kura vēsta, ka izsēdināt no sabiedriskā transporta pasažieri, kas neievēro normatīvajos aktos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības, ir pretlikumīgi, turklāt šāda rīcība neatbilstot Satversmes 94. pantam. LV portāls skaidro, kādas tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību patiesībā ietver Satversmes minētais pants, kā arī to, uz kāda pamata un kuri normatīvie akti tomēr paredz tiesības izsēdināt no sabiedriskā transporta pasažieri, kas nelieto mutes un deguna aizsegu.

Oficiālais izdevums Latvijas Vēstnesis

Īsumā

Sociālajos tīklos tiek izplatīta nepatiesa informācija par to, ka izsēdināt no sabiedriskā transporta pasažieri, kurš neievēro normatīvajos aktos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības, ir pretlikumīgi.

Tiesību normas saturu var izzināt, izmantojot tiesību normu iztulkošanas jeb interpretācijas metodes un balstoties uz tādiem kritērijiem kā vārdiskā jēga, sistēma, rašanās vēsture, kā arī tiesību normas jēga un mērķis.

Satversmes 94. pantā noteiktais, ka ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību, ir viena no būtiskākajām cilvēktiesību garantijām tiesiskā valstī, bet šīs tiesības interpretējamas kā tiesības uz brīvību no apcietinājuma (vai tam līdzīgiem ierobežojumiem).

Ministru kabineta (MK) noteikumos var noteikt personu tiesību ierobežojumus, kurus saskaņā ar Satversmi var paredzēt likumā, ja tiem likumā ir paredzēts pilnvarojums un tie atbilst noteiktiem kritērijiem.

MK noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” prasība lietot mutes un deguna aizsegu sabiedriskajā transportā izvirzīta saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumu un Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu.

MK noteikumos Nr. 599 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība” tiesības izsēdināt pasažieri bez maskas no sabiedriskā transporta noteiktas saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu.

Maldinošajā videomateriālā, kas izplatīts sociālajā tīklā “Facebook”, tiek stāstīts, ka personu, kas iegādājusies braukšanas biļeti, izsēdināt no sabiedriskā transporta ir prettiesiski, jo Satversmes 94. pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību un nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu. Proti, video tiek apgalvots, ka nav tāda likuma, kas ļautu kontrolierim vai policistiem izsēdināt no sabiedriskā transporta cilvēkus, kas nelieto mutes un deguna aizsegu, un, ja persona ir samaksājusi par braukšanas biļeti, tad tā var braukt savu iepriekš ieplānoto maršrutu.

“Kaut kādi Ministru kabineta noteikumi nav likumi, savukārt likumi un Satversme jāsaprot tieši, kā tie rakstīti (..). Tātad, ja Ministru kabineta noteikumi paredz, ka cilvēkus var izsēdināt no sabiedriskā transporta, tie nav likumi, tie ir noteikumi, kuriem ir zemāks juridisks spēks, tātad viņi faktiski ir pretlikumīgi (..),” teikts videomateriālā.

LV portāls vērš uzmanību: vienīgais, kas publicētajā videomateriālā atbilst patiesībai, ir tas, ka tik tiešām ir tāds spēkā esošs Satversmes 94. pants (bet tas nav attiecināms uz konkrēto situāciju) un atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. pantam, piemērojot normatīvos aktus, tik tiešām tiek ievērota šāda ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhija:

Satversme;

likumi;

Ministru kabineta (MK) noteikumi;

pašvaldību saistošie noteikumi.

Saturu izzina ar tiesību normu iztulkošanas metodēm

Apgalvojums, ka normatīvie akti, tostarp Satversme, ir jāsaprot tieši, kā tie uzrakstīti, ir aplams. Gluži otrādi, “tiesību normas saturu var izzināt, izmantojot tiesību normu iztulkošanas jeb interpretācijas metodes un balstoties uz tādiem kritērijiem kā vārdiskā jēga, sistēma, rašanās vēsture, kā arī tiesību normas jēga un mērķis”.1

Proti, atbilstoši minētajiem kritērijiem un Administratīvā procesa likuma 17. panta pirmajai daļai iestāde un tiesa, interpretējot jeb tulkojot tiesību normu, lieto četras tiesību normu interpretācijas jeb iztulkošanas pamatmetodes:

gramatisko iztulkošanas metodi;

sistēmisko iztulkošanas metodi;

vēsturisko iztulkošanas metodi;

teleoloģisko iztulkošanas metodi.

Satversmes 94. pants uz šo gadījumu nav attiecināms

Satversmes 94. pantā noteikts: “Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu.”

Šīs tiesības ir viena no būtiskākajām cilvēktiesību garantijām tiesiskā valstī, bet tās interpretējamas kā tiesības uz brīvību no apcietinājuma (vai tam līdzīgiem ierobežojumiem) vai kā tiesības uz brīvību no verdzības, par spīti tam, ka abu šo minēto brīvību saturs ir būtiski atšķirīgs.2

Arī Tieslietu ministrija (TM) skaidro, ka Satversmes 94. pantā minētās konstitucionālās tiesības uz brīvību ietver tiesības uz brīvību no apcietinājuma un līdzīgiem ierobežojumiem, kā tās ir paredzētas:

ANO Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijas 9. pantā: “Nevienu nedrīkst patvaļīgi arestēt, aizturēt vai pakļaut izraidīšanai.”;

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5. pantā:3 “Ikvienam cilvēkam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt brīvību, izņemot šādos gadījumos un likumā noteiktajā kārtībā:

ja kāda persona tiek likumīgi aizturēta uz kompetentas tiesas sprieduma pamata;

ja kāda persona tiek likumīgi arestēta vai aizturēta par nepakļaušanos likumīgam tiesas spriedumam vai lai nodrošinātu jebkuru likumā paredzētu saistību izpildi;

ja kāda persona tiek likumīgi arestēta vai aizturēta ar nolūku nodot viņu kompetentiem juridiskiem orgāniem, balstoties uz pamatotām aizdomām, ka šī persona ir pārkāpusi likumu, vai ja ir pamatots iemesls uzskatīt par nepieciešamu aizkavēt viņu izdarīt likumpārkāpumu vai nepieļaut viņa bēgšanu pēc likumpārkāpuma izdarīšanas;

ja likumīgā kārtā tiek aizturēts nepilngadīgais vai nu pāraudzināšanas nolūkā, vai lai nodotu viņu kompetentiem juridiskiem orgāniem; (..).”

“Kaut arī Satversmes 94. pantā paredzētās tiesības uz personas neaizskaramību var tikt skatītas arī plašākā kontekstā,4 šīs tiesības nav absolūtas,” skaidro TM.

Arī Zvērinātu advokātu kolēģijas zvērināts advokāts Imants Muižnieks, paužot savu viedokli, norāda, ka Satversmes 94. pants uz analizējamo gadījumu (uz kontroliera, konduktora vai sabiedriskā transporta vadītāja tiesībām izsēdināt pasažieri bez sejas maskas) vispār nav attiecināms.

Viņaprāt, arī MK noteikumi šajā kontekstā ir uzskatāmi par likumu, kas piemērojami bez jebkādām atrunām. “Manuprāt, atbilde uz šo jautājumu drīzāk rodama nevis juridiskās veiklības vingrinājumos, bet gan aksiomā, kas noteic, ka visas sabiedrības intereses vienmēr būs augstākas par viena atsevišķa indivīda iegribām,” skaidro I. Muižnieks.

Vārds “likums” aptver ne tikai Saeimas pieņemtos likumus

Kā skaidro TM, vārds “likums” aptver ne tikai Saeimas pieņemtos likumus, bet arī citus ārējus normatīvos tiesību aktus, ja vien tie izdoti, pamatojoties uz likumu, publicēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ir pietiekami skaidri formulēti, lai adresāts varētu izprast savas tiesības un pienākumus, kā arī atbilst tiesiskas valsts principiem (sk., piemēram, Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2015-13-03 14. punktu).

“Tādējādi MK noteikumos var noteikt personu tiesību ierobežojumus, kurus saskaņā ar Satversmi var paredzēt likumā, ja tiem likumā ir paredzēts pilnvarojums un tie atbilst minētajiem kritērijiem,” turpina TM.

Pienākums sabiedriskajā transportā lietot mutes un deguna aizsegu

Ņemot vērā iepriekšminēto, LV portāls uzskaitīs konkrētus tiesību aktus, kuros paredzēts gan pienākums sabiedriskajā transportā lietot mutes un deguna aizsegu, gan tiesības izsēdināt no sabiedriskā transporta personu, kura neievēro epidemioloģisko ierobežojumu noteiktās prasības, kā arī to, uz kāda pamata attiecīgie normatīvie akti izdoti.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 360) 6.3.1 punktu, kurš stājās spēkā 2020. gada 6. oktobrī, viens no piesardzības pasākumiem, kas jāveic distancēšanās nodrošināšanai, ir mutes un deguna aizsegu lietošana sabiedriskajā transportlīdzeklī pasažieriem, izņemot bērnus līdz 13 gadu vecumam. Šāda prasība minētajos MK noteikumos izvirzīta saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumu un Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu.

Proti, Epidemioloģiskās drošības likuma:

3. panta otrā daļa paredz, ka MK nosaka epidemioloģiskās drošības pasākumus atsevišķu infekcijas slimību izplatības ierobežošanai;

39. panta otrā daļa paredz, ka sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumā MK pēc veselības ministra ieteikuma ir tiesīgs infekcijas slimību izplatības ierobežošanai noteikt ierobežojumus un prasības iekšzemes pasažieru pārvadājumu pakalpojumu, kā arī pašpārvadājumu pakalpojumu sniegšanai un izmantošanai.

Tāpat norādāms, ka atbilstoši Epidemioloģiskās drošības likuma 40. pantam pēc Veselības inspekcijas (VI) vai Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) amatpersonu pieprasījuma policijas iestādes sniedz palīdzību ārstniecības personām, kā arī SPKC epidemiologiem un VI inspektoriem, lai nodrošinātu ne tikai netraucētu epidemioloģisko izmeklēšanu un personu piespiedu izolēšanu un apsardzi, bet arī epidemioloģisko drošību (tostarp obligātu mutes un deguna aizsegu lietošanu sabiedriskajā transportlīdzeklī) Epidemioloģiskās drošības likumā paredzētajā kārtībā.

Savukārt atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 4. pantam Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai izplatīšanās draudu gadījumā MK epidemioloģiskās drošības nolūkos ir tiesības noteikt:

prasības, tostarp ierobežojumus, pasažieru pārvadājumu pakalpojumu un pašpārvadājumu pakalpojumu sniegšanai un izmantošanai;

prasības, tostarp ierobežojumus, pasažieriem, transportlīdzekļiem, transportlīdzekļu vadītājiem un apkalpes locekļiem;

pārvadājumu pakalpojumu organizētāju, sniedzēju un pasažieru tiesības un pienākumus;

īpašus epidemioloģiskās drošības pasākumus, kurus personām nepieciešams veikt.

Proti, Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums tika pieņemts ar mērķi atjaunot vispārējo tiesisko kārtību pēc ārkārtējās situācijas termiņa beigām, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu, kas nodrošina ar sabiedrības veselības un drošības interesēm samērīgu privātpersonu tiesību un pienākumu apjomu un efektīvu valsts un pašvaldību institūciju darbību saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību valstī.

Pienākums sabiedriskajā transportlīdzeklī lietot mutes un deguna aizsegu un tiesības izsēdināt no tā pasažieri, kurš neievēro noteikto pienākumu, noteiktas:

uz Epidemioloģiskās drošības likuma pamata

uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma pamata

uz Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma pamata

izdoto MK noteikumu Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”

izdoto MK noteikumu Nr. 599 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība”

 6.3.1 punktā: “Viens no piesardzības pasākumiem, kas jāveic distancēšanās nodrošināšanai, ir mutes un deguna aizsegu lietošana sabiedriskajā transportlīdzeklī pasažieriem, izņemot bērnus līdz 13 gadu vecumam.”

126. punktā: “Kontrolierim un konduktoram ir tiesības izsēdināt no sabiedriskā transportlīdzekļa pasažieri, kurš neievēro normatīvajos aktos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības.”

126.1 punktā: “Sabiedriskā transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības neuzņemt sabiedriskajā transportlīdzeklī un izsēdināt no tā pasažieri, kurš neievēro normatīvajos aktos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības.”

Tiesības izsēdināt pasažieri bez maskas no sabiedriskā transporta

MK noteikumu Nr. 599 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 599) 4. punkts paredz, ka pasažierim sabiedriskā transportlīdzekļa salonā ir pienākums ievērot ne tikai tīrību un kārtību, bet arī normatīvajos aktos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības.

Vienlaikus minēto MK noteikumu 126. punkts paredz, ka kontrolierim un konduktoram ir tiesības izsēdināt no sabiedriskā transportlīdzekļa pasažieri, kurš neievēro normatīvajos aktos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības. Savukārt MK noteikumu Nr. 599 126.1 punkts paredz, ka sabiedriskā transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības neuzņemt sabiedriskajā transportlīdzeklī un izsēdināt no tā pasažieri, kurš neievēro normatīvajos aktos par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem noteiktās prasības.

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 599 127. punktam, ja pasažieris šo noteikumu 126. punktā un 126.1 punktā minētajos gadījumos nepakļaujas kontroliera uzaicinājumam labprātīgi izkāpt no sabiedriskā transportlīdzekļa, tad kontrolierim ir tiesības pieaicināt policiju, lai pasažieri no sabiedriskā transportlīdzekļa izsēdinātu piespiedu kārtā.

Iepriekšminētās prasības, kas noteiktas MK noteikumos, izvirzītas saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 13. panta piekto daļu, kura paredz, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtību nosaka MK.

Papildus TM skaidro, ka Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 13. panta trīspadsmitā daļa paredz pasažierim pienākumu ievērot regulāro pasažieru pārvadājumu līguma noteikumus un citus sabiedriskā transporta pakalpojumu nozari reglamentējošos normatīvajos aktos minētos sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanas noteikumus.

1Neimanis, J. Ievads tiesībās. Rīga, aut. izd., 2004, 146.–147. lpp.

2Latvijas Republikas Satversmes komentāri: VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Aut. kol. J. Rudevskis, E. Levits, J. Briede u. c. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 183.–184. lpp.

3Turpat, 184. lpp.

4Turpat, 184. lpp.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Dzirlanks, Pabalis un Toļiks jeb ieskats kukuržņu dzīvē

FotoMēs cēlāmies, verdzības važas lai rautu,
Par gadsimtu cīņām ik vieta vēl teic.
Vien biedros ar diženās Krievzemes tautu
Mēs kļuvām par spēku, kas pretvaru veic.
Padomju Latvija mūžos lai dzīvo,
Spoža lai Padomju vainagā mirdz!
Latvijas PSR himna. Friča Rokpeļņa un Jūlija Vanaga vārdi.
Lasīt visu...

18

Šīgada Nobela prēmija ekonomikā: to piešķīra par atbildi uz jautājumu “Vai Latvija ir neizdevusies valsts”

FotoIr tāda grāmata “Why nations fail”, - iesaku izlasīt, tās autori ir ekonomisti, kuri saņēma šīgada nobeli un tieši par augstāk uzdoto jautājumu. Kāpēc Meksika ir neveiksmīgāka par ASV, piemēram? Kāpēc Latīņamerika ir tādā tūtē?
Lasīt visu...

21

Dodiet nodokļu maksātāju naudu simtus miljonu vērtām bezjēdzīgām stacijām un vēl bezjēdzīgākiem pāļiem Daugavā!

FotoLai laikus īstenotu projektu, pildītu starptautiskās saistības un nodrošinātu papildus Eiropas Savienības finansējumu, Progresīvie aicinās koalīcijas partnerus lemt par Rail Baltica projekta turpmāko īstenošanu un izskatīt informatīvo ziņojumu valdību veidojošo partiju Sadarbības sanāksmē 11. novembrī. 
Lasīt visu...

21

Viena lieta, ko rāda ASV rezultāti, - cilvēki ir noguruši no kreisās ideoloģijas spiešanās politikā, izglītībā, medijos, zinātnē

FotoŠodien soctīkli ir pilni ar kreiso/progresīvo reakcijām uz ASV vēlēšanu rezultātu. Interesanti no psihiskās veselības skatpunkta: skaidri iezīmējas šīs grupas centrālā iezīme - nespēja kontrolēt emocijas un narcistiska nespēja pieņemt kritiku vai zaudējumu.
Lasīt visu...

3

Medijpratība Latvijā – vainīgi nevis melīgi, nekrietni mediji, bet glupie, neizglītotie cilvēki

FotoOktobra pēdējā nedēļā atzīmējām nu jau kārtējo, ceturto, UNESCO iedibināto Pasaules mediju un informācijas pratības nedēļu. Pateicoties 11 valstu, arī Latvijas, aktīvai rīcībai, šo nedēļu ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju izveidoja 2021. gadā, lai uzlabotu cilvēku prasmes informācijas, mediju un tehnoloģiju jautājumos. Šajā rakstā apkopoju dažas pārdomas, kas radās, aktīvi apmeklējot mediju un informācijas pratības nedēļā notiekošos pasākumus, kā arī mums pašiem Vidzemes Augstskolā izveidotajā mediju un informācijas pratības un zinātniskuma pratības UNESCO katedrā organizējot vairākas norises.
Lasīt visu...

21

Varbūt ierēdni vajadzētu uzsēdināt uz nodokļu maksātāju naudas diētas?

FotoIr tāds no akmens laikmeta raidījums Kas notiek Latvijā. Runā par nodokļu maksātāju naudu apmaksāta dāma par "zaļo enerģiju" stāsta, ka cilvēkam, kurš tievē, visvieglāk ir pirmie kilogrami.
Lasīt visu...

12

Tērēšanas kāre

FotoJāatzīst, pašreizējā valdība īpaši neatšķiras no iepriekšējām, ja vērtējam arogances līmeni, nodokļu maksātāju naudas tērēšanas kāri un apjomus un spēju jebkurā veidā un ar jebkuriem līdzekļiem izvairīties no tiešas, personīgas atbildības uzņemšanās par izdarīto un arī neizdarīto.
Lasīt visu...

21

Vai Brīvības cīņās kritušie ziedoja dzīvību birokrātijai?

FotoŠodien ziedoju 100 eur vienam ukraiņu karavīram medicīnas izdevumiem. Un saņēmu no SEB bankas paziņojumu, ka pārskaitījums ir apturēts, jo saskaņā ar Kredītiestāžu likumu bankai jāpārliecinās, vai viss ir kārtībā, un man jāraksta skaidrojums, kam un kādēļ šo naudu skaitu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākamā gada budžets ir vienkārši papīrs bez sasaistes ar realitāti

Ar budžetu lielos vilcienos ir tā, ka tas nav izpildāms - balstīts ekonomikas izaugsmes prognozēs, kas...

Foto

Labdien, Andrej Upīt!

- Labdien, Andrej Upīt! - Sveicināta! - Neērti teikt, bet Tevi grib sagriezt trīs daļās. Kaut gan latvietis jau biji! Valodu noturēji, bet, eh, -...

Foto

Likumi ir rakstīti arī ministriem

Pēdējos gados Latvijā arvien vairāk iesakņojas tiesiskai valstij nepieņemamā pārliecība, ka augstas ranga valsts amatpersonas var pieņemt citas personas skarošus prettiesiskus...

Foto

Par Ievu Raubiško, kura neaizgāja no Omelas

Stāstā "Tie, kas aizgāja no Omelas" Ursula Le Gvina apraksta utopisku sabiedrību, kas dzīvo pārtikušu, drošu un skaistu dzīvi....

Foto

Neēdušais paēdušo neinteresē

Paralēli daudzām citām, jau ierastām ziņām, ka valsts budžetā nav atrasts finansējums vienai, otrai vai trešajai lietai, kas visai sabiedrībai vai noteiktām tās...

Foto

Runa Valsts valodas dienā: lūdzu, iztaisnosim muguras!

Sveicināti, labi ļaudis! Šodien svinam Valsts valodas dienu. Vai tā būtu nejaušība, ka “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu...

Foto

Es un man līdzīgie esam tie, kuri nosaka, kas ir un kas nav ārsts!

Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padome lems vai anulēt Edgaram Mednim pediatra un...

Foto

Vai Ventspils ilgojas pēc padomju laikiem?

Pagājušonedēļ, 15. oktobrī – 966 dienas pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā un 782 dienas pēc okupekļa krišanas Rīgā –...

Foto

Kuņģa samazināšanas operāciju pārlieku tuklajiem Latvijā veiks par ES naudu, ar vēzi tieciet galā paši!

„Treknā Latvija” nonākusi pasaules uzmanības lokā: mūsu valstī aptuveni 60% pieaugušo...

Foto

Par maitām, kas pārdevuši valsti

Problēma ar akcīzes celšanu ir šāda. Tīri teorētiski, pēc šābrīža CO2 cenām, es parēķināju, degvielas cenām jāpieliek par 20 centiem dārgākai,...

Foto

Savdabīgais „Rail Baltica” problēmas „atrisinājums”

Iesaku noskatīties video#mce_temp_url#, pirms lasīt manu komentāru. Vēlos nedaudz pielikt klāt no sevis....

Foto

Ja nu pārbaude atklāj, ka lielākie noziedznieki ir tie, kas ķer noziedzniekus?

Aprindas, kas sevi gadiem sauc par pilsonisko sabiedrību un visādi mēģina graut vai mainīt...

Foto

Būtu tikai korekti un godīgi, ja pašreizējais aizsardzības ministrs saņemtu drosmi un atkāptos no amata

Kad šā gada 7. septembrī Latvijā netraucēti ielidoja Krievijas drons un...

Foto

Apzināsimies mūsu vēsturisko pienākumu – darīsim Latviju latvisku un pasauli latvisku!

Valsts valodas dienā varam atcerēties, ka līdzās ekonomiskajai situācijai, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, dabas un...

Foto

Mēs aizņemsimies un noēdīsim vēl 1,5 miljardus eiro, kurus nāksies atdot jūsu bērniem un bērnubērniem

Pirmdien, 14. oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja likumprojektu par 2025. gada...

Foto

Bla bla bla bla bla bla bla...

Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu...

Foto

Iznīcinot reģionālos medijus, draud veidoties brīva telpa ienaidnieka dezinformācijai

“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas...

Foto

Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?

Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3%...

Foto

Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?

Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas,...

Foto

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons...

Foto

Lielbritānijas karstā vasara

No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti...

Foto

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram,...

Foto

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība...