Apjomīgas kratīšanas ar "Winergy" saistītos objektos, avoti tās saista ar gaidāmo publikāciju par Gudermani
PIETIEK10.12.2014.
Komentāri (20)
Iesaki rakstu: 
Šodien notikušas un vēl turpinās apjomīgas kratīšanas ar SIA Winergy saistītos objektos, ieskaitot arī uzņēmuma vadības dzīvesvietas, - par šī uzņēmuma konfliktu ar tāpat skandalozo Norvik banku un investīciju pretenzijām pret Latvijas valsti Pietiek informējis jau daudzkārt. Pietiek avoti Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē vērienīgās aktivitātes, ko pēdējās divās dienās veic tās darbinieki, saista ar pārvaldes vadītāja Gata Gudermaņa (attēlā) "sabiedrisko attiecību kampaņu Jutas Strīķes stilā", gatavojoties žurnālā Ir ceturtdien gaidāmai publikācijai par viņa biznesa saistību ar kontrabandas pasauli.
Pietiek jau informējis, ka vēja parku attīstītāja SIA Winergy īpašnieka, Igaunijas pilsoņa Indreka Kuivalika 51 miljonu eiro lielā prasība pret Latvijas valsti, kas novembrī iesniegta starptautiskajā šķīrējtiesā, balstās konkrētos pārmetumos par Ekonomikas policijas pretlikumīgu darbību un prokuratūras kā uzraugošās iestādes bezdarbību.
Tomēr gan ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, gan iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība) iebilduši pret to, ka viņu vadītie resori pārstāvētu valsti starptautiskajā šķīrējtiesā, uzskatot, ka tas jādara Valsts kancelejai par spīti tam, ka tā jau pirms vairāk kā gada rakstveidā brīdināja Kozlovski un Kalnmeieru, ka šāda tiesībsargājošo iestāžu rīcība valsti var ieraut tiesvedībā ar Winergy.
Winergy īpašnieks savā pieteikumā starptautiskajai šķīrējtiesai, kas kopā ar apjomīgajiem pielikumiem ir izklāstīts vairāk nekā uz 700 lappusēm, lieto ļoti tiešus apgalvojumus, piemēram, pārmetot, ka Latvijas valsts šajā saimnieciskajā strīdā pretlikumīgi nostājusies Norvik bankas pusē, tai sniedzot plašu atbalstu no valsts varas puses, galvenokārt caur tiesībsargājošajām iestādēm un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK). Slēptākā veidā pieteikums starptautiskajai šķīrējtiesai pauž aizdomas par koruptīvām shēmām un poliķu un amatpersonu saistību ar vienu no saimnieciskā strīda pusēm.
Pieteikumā tiesai, ar ko Pietiek ir iepazinies, attiecībā uz Ekonomikas policijas izmeklētāju Voldemāru Mūrnieku, kas uzlicis arestu Winergy mantai un kontiem, teikts, ka viņš "vienīgi ārēji imitējis likumības ievērošanas mēģinājumus". Pārmests, ka mēnešiem ilgi pēc kriminālprocesa uzsākšanas, kas bija pamatā Winergy mantas un kontu arestiem, nevienam Winergy pārstāvim nav piemērots kāds statuss, neesot notikušas arī pratināšanas vai citi mēģinājumi noskaidrot lietas faktiskos apstākļus.
"Kriminālprocesā nebija aizturētās, nav aizdomās turētās vai apsūdzētās personas, kas atbilstoši Kriminālprocesa likuma 361. pantam liedz uzlikt arestu mantai," norādīts pieteikumam pievienotajā juridiskajā atzinumā.
Tādēļ Winergy īpašnieks iesniegumā starptautiskajai šķīrējtiesai izvirza apsūdzības Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm, ka tās šajā divu pušu saimnieciskajā strīdā faktiski darbojušās Norvik bankas interesēs, tai palīdzot centienos pārņemt Winergy vēja parku biznesu jeb citiem vārdiem, realizēt reiderisma shēmu. Savukārt lietas uzraugošajai prokurorei Evitai Masulei pārmests, ka tā rīkojusies pretlikumīgi un pēc būtības nav pildījusi uzraudzību pār Ekonomikas policijas darbībām.
Par spīti šiem apstākļiem ministri 19. novembrī aiz slēgtām durvīm skatot noslepenoto jautājumu, kas pārstāvēs Latviju starptautiskajā šķīrējtiesā par ne mazāk kā 51 miljona eiro piedziņu, piekrita iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (Vienotība) pozīcijai, ka Iekšlietu ministrijai (IeM) tas nav jāuzņemas, lai gan tieši IeM pārraudzītās Ekonomikas policijas lēmumi noveduši valsti pie dārgas tiesvedības ar apšaubāmu rezultātu. Vairākos iesniegumos valdībai un Kozlovskim Igaunijas investors jau iepriekš devis mājienus par tiesībsargu iespējamo korupciju un iesaistīšanos reiderisma shēmā. Vēl iepriekš Ģenerālprokuratūra rakstveidā atteikusies no Latvijas valsts pozīcijas pārstāvēšanas šajā starptautiskajā tiesvedībā.
Valdība 19. novembrī lielā slepenībā skatīja premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) virzīto jautājumu, kas pārstāvēs Latviju starptautiskajā šķīrējtiesā par ne mazāk kā 51 miljona eiro piedziņu, ko prasa Igaunijas miljonārs Indreks Kuivaliks, kurš investējis vēja parku attīstītājā Winergy - uzņēmumā, par kuru jau ilgstoši notiek cīņa ar Norvik banku.
Kozlovska pozīciju valdības slēgtajā sēdē visaktīvāk aizstāvējuši vēl divi Vienotības politiķi - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un premjere Laimdota Straujuma. Tieši viņa formāli virzīja noslepenotā jautājuma skatīšanu valdības sēdē, lai gan argumenti, par to, ka pozīcijas uzturēšana Winergy lietā jāuztur vai nu Iekšlietu ministrijai (IeM), vai Ģenerālprokuratūrai, nākuši no Valsts kancelejas.
Valsts kanceleja jau vairāk nekā pirms gada Kalnmeieru un Kozlovski rakstveidā brīdināja, ka ir "pamatotas bažas, ka pret Latvijas Republiku tuvākajā laikā var tikt uzsākta starptautiska tiesvedība vairāku desmitu miljonu latu apmērā par reiderismu attiecībā uz Igaunijas Republikā reģistrētam uzņēmumam OU Wind One piederošu Latvijas Republikā reģistrētu uzņēmumu grupu (koncernu) SIA Winergy (saistītie meitasuzņēmumi - SIA Njord, SIA Stribog, SIA Venti)". Rezultātā starptautiskā šķīrējtiesa "varētu atzīt, ka Latvijas Republika tiesībaizsardzības iestāžu personā ir pieļāvusi OU Wind One atjaunojamo energoresursu biznesa Latvijā ekspropriāciju".
Ziņojumā bija aprakstīts, kā AS Norvik banka centusies iespējami ātrāk pārņemt savā valdījumā SIA Winergy koncerna mantu, kas ieķīlāta Norvik bankā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
