Iesaki rakstu: 
Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei (LCP) un latviešu valodai. 2019.gada 1.oktobrī “nācijas tēvs” ierosināja attiecīgo likumu papildināt ar Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu un Valsts valodas dienu. Nacionālo kustību viņš saista ar LCP.
LCP ir vērtīgākais politiskais formējums latviešu tautas vēsturē. LCP sastāvā bija reti godīgi tautas un valsts patrioti, nevis fašistu un komunistu dibenu laizītāji. LCP priekšvēsture sākās padomju laikā un izvērsās 1941.gadā pēc vācu okupācijas. Pirmajā laikā galvenais uzdevums bija apzināt godīgos latviešus. Tas nebija viegli izdarāms pēc masveida pielīšanas Ulmanim, Maskavai, Hitleram, kā arī deportācijām. Tas bija jādara lielā slepenībā, jo LR īstu neatkarību nepieļāva ne ulmanieši, ne padomju vara, ne vācieši, ar kuriem brāļojās tie latvieši, kuriem patstāvīga LR neinteresēja. Vācieši, kā jau tas īstai okupācijas varai pieklājas, ļoti stingri vērsās pret nacionālās patstāvības centieniem. Ne velti viņi no LCP daudzus arestēja, nošāva.
LCP vīri principā arī šodienas “nācijai” nav vajadzīgi, jo viņi bija par īstu LR, bet nevis ulmaņu-baložu vai tagadējo LKP/VDK morālo kastrātu “demokrātisko republiku”. “Nācijas tēvs” nav LR Valsts prezidents, bet ir LKP/VDK morālo kastrātu nacionāli nodevīgi izveidotās LR simulācijas 61 “deputāta” ieliktenis. Viņa ierosinājums ir cinisms un liecina par zemiski apkaunojošu attieksmi pret īstiem Latvijas patriotiem.
LCP atzina LR tikai līdz apvērsumam 1934.gadā. LCP neatzina Lāča, Kirhenšteina, Ulmaņa nodevību, neatzina un nesadarbojās ar vācu okupantiem. LCP nekad nepieļautu 16.martu. LCP vajāja visi – ulmanieši, komunisti, fašisti. Represēja komunisti, fašisti. LCP bija komunistu ienaidnieki, tāpēc komunistu varas turpinājuma nodrošinātāja “nācijas tēva” iniciatīva ir odioza izdarība un faktiski apķēzī LCP piemiņu. Levits pats pieder LKP/VDK varas turpinājumam, maskējoties ar LR simboliku un institūtiem. Levits pieder tam, ko sauc par "okupāciju". Tādējādi blādīšanās par neatkarības kustības piemiņu šī indivīda mutē ir liela nelietība un nekaunība. LR 2003.gadā atsacījās no neatkarības. Arī tāpēc neatkarības kustības piemiņas diena būtu nonsenss.
Par Valsts valodas dienu vispār nav vērts runāt, jo nav vērts runāt par latviešu valodas reputāciju valdošajā kliķē. Amizanti tiekamies ar zīmīgu sakritību. 2019.gada 1.oktobrī, kad “nācijas tēvs” iepriecināja “nāciju” ar saviem priekšlikumiem, “583 darāmo darbu” valdība vienas Rīgas augstskolas rektora krēslā iesēdināja aizdomīga tipa ārzemnieku bez latviešu valodas zināšanām. “Nācijas tēvs” par to zināja, taču absurdajos apstākļos neatsacījās blādīties par Valsts valodas dienu. Tādējādi ir divi varianti. Rīgas pilī tika iesēdināts izcili liels muļķis jeb izcili liels nelietis. Pieļaujams arī trešais variants: izcili liels muļķis + izcili liels nelietis, kurš ir apņēmības pilns apķēzīt visu svēto mūsu Tēvzemē.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
