Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bēdīgi slavenā Krievijas miljardiera Vladimira Antonova pārstāvji un viņa tēvs baņķieris Aleksandrs Antonovs pērngada nogalē pēc Latvijas krājbankas kraha esot devuši „gana skaidrus” signālus par abu iespējamo sadarbību ar tiesībsargājošajām iestādēm, sniedzot liecības par tā saukto Latvijas oligarhu darījumiem. Apmaiņā par abu Antonovu ziņošanu un sadarbību ar tiesībsargājošajām iestādēm prasīts, lai tiek pieņemts lēmums par Latvijas krājbankas sanāciju, liecina Pietiek rīcībā esoša neoficiāla informācija.

Tomēr vienošanās nav tikusi panākta, jo Antonovu interešu pārstāvju bankas administratoram KPMG Baltic iesniegtie Krājbankas sanācijas priekšlikumi nav bijuši pārliecinoši, nav skaidri parādījuši, par kādu naudu un kādā veidā bankas darbību plānots atjaunot. Nav bijis arī skaidrs, kā bankas sanācijas gaitā tiktu atgūti valsts budžeta līdzekļi, kas tika iztērēti bankas noguldītāju saistību daļējai izpildei. Turklāt domstarpības esot radušās arī Antonova interešu pārstāvju starpā, kuru vidū bijis gan apvienības Vienotība biedrs Gatis Kokins, gan čečenu kopienas līderis uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs. Kokins bija starp tām personām, kas it kā premjera vārdā neilgi pēc Krājbankas slēgšanas tikās ar Antonovu Londonā, lai runātu par bankas glābšanu. Medijos Kokins kā izbijis baņķieris (bijušais Parex viceprezidents) izteicies par labu Krājbankas sanācijai.

Pēc vairāku Pietiek avotu teiktā, Antonovi bijuši gatavi liecināt par vairākiem ar Krājbankas starpniecību veiktiem darījumiem ar ārzonas kompānijām, kuros kā patiesā labuma guvēji iesaistīti Latvijas oligarhi. Antonovu liecības ēnu būtu metušas, iespējams, gan uz bijušo satiksmes ministru Aināru Šleseru, kurš lobējis airBaltic 47,2% daļu pārdošanu un kreditēšanu, gan Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kurš, iespējams, ar Krājbankas un Lietuvas bankas Snoras starpniecību īstenojis aizdomīgus naudas darījumus.

Par ziņošanu Antonovi prasījuši nodrošināt, lai bankas administrators KPMG Baltics un Finanšu kapitāla un tirgus komisija (FKTK) iestājas par Krājbankas sanāciju un darbības atjaunošanu. Tomēr, tā kā Antonovu pārstāvju un ar viņiem saistītu personu iesniegtie bankas sanācijas priekšlikumi bijuši vāji, vienošanās par ziņošanu nav īstenota.

Medijos jau ziņots, ka pavisam tika vērtēti četri Krājbankas sanācijas priekšlikumi, kas tika iesniegti administratoram. Pēc plānu izvērtēšanas tie visi tika noraidīti un 21.februārī FKTK nolēma apstiprināt Krājbankas administratora KPMG Baltics iesniegto bankas maksātnespējas risinājumu, kurā tiek rosināts sākt bankas bankrota procedūru. Līdz ar to ceturtdien KPMG Baltics Rīgas apgabaltiesā iesniedza Krājbankas bankrota pieteikumu. Tiesai lēmums par bankas bankrota atzīšanu vai bankrota pieteikuma noraidīšanu jāpieņem 15 dienu laikā.

KPMG Baltics medijos sniegtā informācija liecina, ka par bankas bankrota pieteikšanu administrators izlēmis tāpēc, ka neviens no saņemtajiem bankas sanācijas priekšlikumiem nav bijis praktiski īstenojams. Arī FKTK vadītājs Kristaps Zakulis norādījis, ka divi būtiskākie iemesli, kāpēc netika akceptēts neviens no iesniegtajiem sanācijas priekšlikumiem, ir tas, ka pirmām kārtām neviens no sanācijas priekšlikumu iesniedzējiem nepiedāvāja ieguldīt bankas pamatkapitālā minimāli nepieciešamos 170 miljonus latu, lai atjaunotu bankas darbību. „Lielākais ieguldījuma piedāvājums bija 38 miljoni latu, tātad atlikusī summa būtu jāiegulda kādam citam,” skaidrojis Zakulis. Turklāt neviens no sanācijas priekšlikumu iesniedzējiem neesot piedāvājis reālu plānu, kā Krājbanka varētu strādāt tālāk un atgūt zaudēto klientu uzticību.

Ar FKTK lēmumu Krājbankas darbība tika apturēta 21.novembrī. FKTK radās bažas, ka no bankas pretlikumīgi aizplūduši aptuveni 100 miljoni latu. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...