Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek trešdien guva apstiprinājumu neoficiālajai informācijai, ka tagadējais Ministru prezidenta padomnieks Uldis Krievārs, kurš ir viena no galvenajām figūrām piecus miljonus latu lielas valsts garantijas saņēmušajā jaunajā piena pārstrādes rūpnīcā, patiešām līdzdarbojies nu jau faktiski likvidētā kooperatīva Laidars G vadībā. Pietiek rīcībā nonākuši kooperatīva valdes sēžu protokoli, no kuriem izriet, ka arī Krievārs aktīvi piedalījies uzņēmuma neveiksmīgajā vadīšanā.

Kā jau ziņots, saskaņā ar Uzņēmumu reģistra un Lursoft datiem Krievārs Laidara G valdē nemaz nav bijis, bet sabiedrības dalībnieku saraksts Lursoft datu bāzē nav pieejams. Savukārt pats tagadējais premjera padomnieks par šo savu negatīvo uzņēmējdarbības pieredzi runā nelabprāt.

Latvijas piena preses pārstāve Iveta Tomsone Pietiek aizvadītajā nedēļā ne noliedza, ne apstiprināja to, ka Krievārs būtu aktīvi piedalījies izputējušā Laidara G valdes sēdēs, tā vietā paziņojot: „Ja vēlaties uzzināt, ko Uldis Krievārs runājis valdes sapulcēs, lūdzu, precizējiet, konkrēti kādās sapulcēs un konkrēti par kādiem jautājumiem.”

Nu Pietiek rīcībā nonākuši vairāki Laidara G valdes sēžu protokoli, no kuriem izriet, ka Krievārs patiešām piedalījies šajās sēdēs un aktīvi piedalījies nesekmīgajos mēģinājumos glābt neveiksmīgo biznesu.

Tā, piemēram, 2007. gada 22. maijā Krievārs vairākkārt uzstājies Laidara G valdes sēdē, cita starpā aktīvi atbalstot kāda kooperatīva biedra izslēgšanu: „Ir jātiek skaidrībā, ja viņš kā kooperatīva biedrs neko nepalīdz tad viņš ir jāizslēdz no kooperatīva. Un pēc tam viņš paliek kā konkurents, kā parasta kautuve, kā, piem., Aibi vai Heinors, bet uzskatu, ka kooperatīvs nedrīkst būt konkurents gaļas biznesā. Nedrīkstētu būt mūsu biedrs, ja rodas tiešs interešu konflikts. (..) Ja kādam no Laidara biedriem ir sava kautuve, viņš pēc definīcijas nevarētu būt Laidara biedrs, viņam konfliktē intereses ar Laidara interesēm.”

Tāpat Krievārs valdes sēdē izteicis virkni priekšlikumu par Laidara G darba uzlabošanu: „Ideālais variants ir apmēram šāds: Laidaram pašam ir 100 lopi mēnesī, Dzēses var nodrošināt 50 lopus, Jaunais Piens var nodrošināt 100 lopus, kopā jau ir 250 lopi mēnesī, pārējie ir jāatrod. Ir kautuves, kuras brauc apkārt un pērk lopus, un maksā naudu uz vietas. (..) Pats galvenais ir dabūt lopu plūsmu caur Laidaru. Mani neapmierina iepriekšējais līmenis, ir vajadzīgs marketings. Ir jādomā par piena lopu problēmām.”

Taču šīs un citas Krievāra aktivitātes, par kurām viņš tagad nevēlas runāt, nav palīdzējušas – 2007. gada nogalē tika pieņemts lēmums par kooperatīva likvidāciju. Zaudējumus cietis arī pats Krievārs – kā atzīst preses sekretāre, „tāpat kā citi zemnieki, arī U. Krievārs zaudēja kooperatīvā ieguldīto”, taču vainojama nekādā gadījumā neesot tagadējā piena rūpnīcas būves iniciatora neprasme, bet gan „iepriekšējās kooperatīva vadības neveiksmīgās un neprasmīgās darbības un vienlaikus kriminālo aprindu ietekme uz Latvijas gaļas tirgu un tirgū iesaistītajiem dalībniekiem”.

Pietiek jau informējis, ka šonedēļ ielikts pamatakmens SIA Latvijas piens iecerētajai jaunajai piena pārstrādes rūpnīcai. Kā rāda Lursoft datu bāze, pagājušā gada nogalē dibinātā SIA Latvijas piens pieder trim piensaimnieku sabiedrībām – Dzēse, Piena partneri un Trikāta KS. No šīm trim sabiedrībām noteicošā loma ir pēdējai, kam jaunajā uzņēmumā pieder puse kapitāldaļu (abām pārējām – pa 25%). Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Krievārs.

Pēc tam, kad Pietiek 15. septembrī publiskoja datus par Trikātas KS meitasuzņēmumu pagājušā gada saimnieciskajām neveiksmēm, uzņēmums nāca klajā ar paziņojumu medijiem, apgalvojot, ka „nepilnas divas nedēļas pirms SIA Latvijas Piens pamatakmens ielikšanas jaunajai piena pārstrādes rūpnīcai no jauna aktivizējusies kampaņa, kas vērsta pret zemnieku - piena ražotāju apvienošanos kopīgā projekta īstenošanai” un ka „īpaši aktīvi tiek nomelnota lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Trikāta KS”.

No kopējām jaunās piena pārstrādes rūpnīcas projekta izmaksām - 10,4 miljoniem latu – valsts atbalsts (garantijas formā) ir plānots piecu miljonu latu apmērā, kooperatīva biedru līdzfinansējums – miljons latu, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni trīs miljoni latu.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...