Apstiprinās ziņas par premjera padomnieka – piena rūpnīcas iniciatora iepriekšējo neveiksmīgo biznesu

sandrababy20

17.10.2011. 18:11

([email protected])
Sveiki,
Kā jums klājas? ceru, ka labi un labāko veselību. Mans vārds ir Miss Sandra, es gribētu, lai jūs atbildētu man i ir svarīga lieta, lai disku ar jums.. Tiklīdz es dzirdēt no jums, es jums nosūtīsim mana bilde, un arī ļauj jums zināt vairāk par mani. Es ceru dzirdēt no jums drīz.
Aprūpe Miss Sandra.
([email protected])


]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]]


( [email protected] )
Hello,
How are you? hope fine and in best of health. My name is Miss Sandra.,i will like you to reply me for i have an important thing to discus with you. As soon as i hear from you, i will send you my picture and also let you know more about me. I look forward to hear from you soon.
Care of Miss Sandra.
( [email protected] )

Atbildēt

Ojār, arī tā uzraksti, kā interesēs operē ar "pievilktiem" faktiem un izliecies par muļķi, cenšoties ietekmēt sabiedrisko domu.
Tas, ka valsts ir devusi un turpina dot tavā interpretācijā no "tavas kabatas" finansējumu ne šādā, bet daudz iespaidīgākos apjomos piena pārstrādes uzņēmumiem, kuriem ir viens īpašnieks- labuma guvējs un pie tam vēl nerezidents, jeb vēl labāk- ofšorkompānija, tas tev viss liekas OK.
Otrkārt(un tikai nesaki ka tev svarīgas Latvijas iedzīvotāju intereses, jo tad tu neuzdotu šādus jautājumus) - Latvijas iedzīvotājiem un Latvijas valstij šī rūpnīca ir svarīga, jo jebkuru Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu var nopirkt jebkurš, ja ne par naudu, tad par ļoti lielu naudu noteikti, kaut vai lai gūtu peļņu vai vienkārši slēgtu un izmantotu zīmolu un iegūtu tirgu. Nepaies ilgs laiks, kad zemniekiem piederošās piena pārstrādes rūpnīcas Latvijā no tām, kas pārstrādā daudz maz vērā ņemamu piena apjomu būs vienīgās ar nacionālo kapitālu, jeb Latvijas iedzīvotājiem piederošas. Līdz ar to peļņa nevis aizplūdīs no valsts, bet samaksas par pienu veidā atgriezīsies Latvijas laukos. Zemnieki nekad nepārdos savu rūpnīcu, jo tā nepieciešama viņu saimniekošanas ilglaicīgai stabilitātei. Bez tam jebkurš starptautisks koncerns, kura kontrolē nonāks kāda vai kādas Latvijas rūpnīcas, var jebkad tās brīvi slēgt, ražošanu no Latvijas pārceļot uz rūpnīcām citur, kur tas izdevīgāk. Ir daudz lielākas cerības, ka Latvijas zemnieki saglabās pārstrādi šeit, līdz ar to valstiski tas ir svarīgi.
Ja labuma guvējus citos piena pārstrādes, kuri ir saņēmuši ievērojamu sabiedrisko atbalstu bieži ir grūti noskaidrot, vai nav to iespējams vispār izdarīt, tad labuma guvēji šajā gadījumā neslēpjas- tie ir zemnieki no visiem Latvijas reģioniem.
Un ar astoņiem miljoniem tu neoperē, jo pieci ir tikai garantija, par kuru mēs, zemnieki maksājam krietnas summas reālā naudā valsts kasei, un kuru, ceram, nekad nenāksies valstij izlietot. Tad kādas izklaides pēc mums gribētos zaudēt savu sakrāto un sākotnēji ieguldīto miljonu?
Paldies par uzmanību šim mūsu projektam, tas liecina, ka esam uz pareiza ceļa. Mēs vienkārši darām to, kas ir loģiski, un to ko zemnieki citās valstīs piena nozarē jau sen izdarījuši, ko, piemēram, graudaudzetaji ir jau izdarījuši arī Latvijā. Un ir šaura, bet dažā ziņā vēl ietekmīga personu grupa, kurai jaunā nākotnes kartība nozarē var nepatikt. Bet tas ir tikai normāli.

Atbildēt

Labi, ka vismaz to, ka paši esam "Eiropa" un ka nav liela nozīme tam, kurā budžeta pozīcijā tā nauda atrodas, esi sapratis.
Lai katrs būvē ko grib - kaut kādu nišas pienotavu, stila baznīcu vai prieka māju, man ir pilnīgi vienalga, bet lai nelien manā kabatā, lai liek nodokļu naudu mierā. Cik nav nācies noskatīties uz "biznesiem" un "biznesmeņiem", kuri spēj darboties tikai piezīdušies pie valsts budžeta pupa.
Es tā arī nesagaidīju atbildi uz jautājumu, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem šāds projekts ir nepieciešams, kā mēs bez šādas fabriciņas esam varējuši iztikt līdz šim? Kas ir tās mistiskās personas - labuma guvēji no deoligopolizācijas un kuram tieši ir ļoti nepieciešama Latvijā ražotā piena nenoplūšana uz Lietuvu? Kāpēc tos 8 miljonus latu nevarētu izmaksāt no valsts budžeta pabalstos tām sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, kurām būtu būtiski regulāri uzturā lietot pienu un tā produktus? Būtu jel pajautājuši, piemēram, trīsbērnu mātēm, kas viņām šķiet svarīgāk deoligopolizācija un Latvijā ražotā piena nenoplūšana uz Lietuvu vai tomēr labāk, lai kāds latiņš nāk klāt pie bērnu pabalsta. Pareizāk būtu gan teikt - lai kāds latiņš nebūtu konsolidējot vēl jānogriež...
Starp citu, neviens taču nav uzņēmies nekādas saistības par to, ka par šo valsts naudu tiks panākta deoligopolizācija un Latvijā ražotā piena nenoplūšana uz Lietuvu. Kāds ir plāns "B"? Vai vajadzēs vēl vienu nišas fabriciņu un nākamos 8 miljoniņus?

Atbildēt

Kas dēļ tā tāds būtu ?
Normala prakse, pie kam neviens Israelja dēls nav iesaistits - visi tīrasinju balelinji ar saviem čaiņikiem - kādi nu ir ....

Atbildēt

Uzbūvē tādu Daugavu un pēc tam gudri spried.Visu cieņu Vaivaram par radīto piena produktu klāstu..

Atbildēt

Cik jums ir samaksājuši par šo muldēšanu????

Atbildēt

Ir, ir- Piena ceļš taču arī būvējas!!! Un arī ar valsts garantijām , tā, ka viss notiek. Piena ceļš ir viens no iemesliem, kāpēc nogrima Laidars G.

Atbildēt

Ja Trikātas kooperatīvu nebūtu pārņēmuši Krievāra organizētie cilvēki, šodien šī kooperatīva varbūt nebūtu. Šobrīd viņu spēja kooperatīvu pacelt, apvienot vēl 5-6 Latvijas piena kooperatīvus (ap 800 zemnieku) un uzdrošināties nepakļauties pārstrādes rūpnīcu diktātam, sākt celt savu rūpnīcu, ir kā suņa nagla pakaļā visiem SS (RPK, VPK)un citiem no Preiļiem.Zemnieki arī ir uzņēmēji un prot paši gan saražot, gan pārstrādāt savu saražoto. Paldies valdībai, ka atbalsta kooperācijas ideju latvijā. Graudu kooperatīvs Latraps ar savu darbību ir pierādījis, ka šis ir pareizs ceļš.Krievār, turies!!!!

Atbildēt

Ja Krievārs būtu bijis šā kooperatīva -Laidara G valdē, varbūt tas nebūtu bankrotējis. Diemžēl viņu par vēlu pieaicināja. Arī man nauda par pardotajiem lopiem šim veidojumam ir izkūpējusi gaisā.

Atbildēt

vai ir kādi citi piensaimnieku kooperatīvi Latvijā, kas spētu uzcelt rūpnīcu?! Protams ka ir un jau būvējam!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Atbildēt

Ojårs Tu tak esi pilnīgi TUKŠA ĶIVERE!!!!

Atbildēt

Nu ko ta pats murgo.
Kāda starpība, kurā budžeta pozīcijā tā nauda atrodas. Kādēļ tad nebļauj par visiem citiem projektiem ar Eiropas finansējumu, kur reizēm tas finansējums sasniedz pusi un pat vairāk (atšķirībā no trešdaļas šeit)?!
Un valsts izsniedz garantijas daudziem projektiem, kurus uzskata par valstij noderīgiem. Un šis projekts piena pārstrādes demonopolizācijai (labi, pareizāk būs - deoligopolizācijai) un Latvijā ražotā pienā nenoplūšanai uz Lietuvu ir ļoti nepieciešams.
Izskatās, ka esi baigais lielo piena pārstrādātāju lobijs :)
Šāds piena rūpnīcas projekts nemaz neveidotos, ja lielie piena pārstrādātāji samazinātu savu peļņas "maržu", uzpirktu pienu pa normālām cenām un tas nebūtu jāved uz Lietuvu. Tad nišas šādai rūpnīcai te vispār nebūtu. Bet paši lielie piena pārstrādātāji to nišu ar savu darbības politiku ir radījuši.

Atbildēt

Labākajā gadījumā sanāks vēl viena Daugava, ko visi vārdos atbalsta, bet pirkt neviens nepērk. Tas ir labākajā gadījumā.

Atbildēt

Cilvēks taču labs un prot dalīties

Atbildēt

To naudu, ko atrada šitai "stratēģiski svarīgajai"nelielajai pienotavai, nāksies kondolidēt uz citu rēķina. Riebīgi kaut kā.

Atbildēt

Ko Tu tur murgo par kaut kādu Eiropas naudu?! Tā visa ir Latvijas Republikas valsts budžeta nauda, Latvijas republikas nodokļu maksātāju nauda!
Valsts budžeta ieņēmumos ir nauda gan no zemāka līmeņa budžetiem, t.i., pašvaldību budžetiem, gan augstāka līmeņa budžetiem, t.i., no ES budžeta. Izdevumos tāpat - ir iemaksas gan ES budžetā, gan izdevumi, kuri tiek novirzīti pašvaldību budžetos. To, kādiem mērķiem tērēt valsts budžeta naudu izlemj LR Saeima. Šī projekta īpašniekiem no LR budžeta tiek izmaksāta 3 miljonu latu dotācija.
Cik tad projektā ieguldīs un ar ko riskēs paši valsts budžeta dotācijas saņēmēji? Varbūt miljonu, varbūt vairāk, bet varbūt arī mazāk. 5 miljonus iedos banka, tos garantēs valsts un neveiksmes gadījumā atmaksās bankai, savācot šo summu nodokļos no citiem piena pārstrādātājiem un visiem piena produkcijas patērētājiem, tas ir, LR iedzīvotājiem.
Šī projekta patiesie labuma guvēji gadījumā, ja arī ieguldīs savu miljonu, tad arī kā pirmo ātri vien pie pirmās iespējas "izcels" ārā sev no šī projekta. Un riskēsim tikai mēs - nodokļu maksātāji. Ko mēs par to dabūsim pretim? Kāpēc mums būtu par to jāmaksā? Turklāt nevis brīvprātīgi, bet piespiedu kārtā! Vai tad valstij nav citu - aktuālāku un spiedīgāku vajadzību?!

Atbildēt

pozitīvais varonis ir tikai smukais rupeklis sraja drugs ušļakovs ... varbūt, Lato, paskaiti naudu Rīgas kasē?????????????????

Atbildēt

Lato ar šo rakstu sēriju brauc auzās... esošiem piena pārstrēdes uzņēmumiem šis projekts ir kā sarūsējusi nagla pakaļā ...

Atbildēt

Man ar derētu valsts garantijas kredītam, bet man nav draugu valdībā;(

Atbildēt

Kur kāds dod 8 miljonus?!?! Dod tikai 3 miljonus, un tā ir Eiropas nauda (ap trešdaļu no projekta). Valsts nekādus 5 miljonus nedod, bet izsniedz tikai garantijas kredītam. Tie 5 miljoni ir kredīts, kas jāatmaksā bankām. Garantija nozīmē, ka valsts maksās, ja bizness nesanāks un nevarēs kredītu atdot. Neviens neapmaksā nekādus 90% no projekta. Tāpat kā visos Eiropas naudas projektos, zināmu daļu nosedz WEiropas piķis, i viss.
Un par tirgus kropļošanu - lielāka tirgus kropļošana ir tad, ja 70-80% no tirgus aizņem daži lieli spēlētāji, kuri nosaka toni, nevis vietējo mazo ražotāju atbalsts.

Atbildēt

Gandrīz visa Latvijas piena rūpniecība, atrodas ārzemnieku rokās, tāpēc man kā patērētājam ir dziļi simpātiska ideja par piena ražotāju veidoto piena pārstrādes kombināu un, manuprāt, tieši šādi jauni uzņēmumi valstij ir jāatbalsta, neskatoties uz to, kas kuram padomnieks. Pārējo satraukums saprotams un arī tas priecē....

Atbildēt

p.s. Ja man no valsts budžeta iedotu 8 miljonus latu, tad es uzceltu "da jeb ko" - ne tikai rūpnīcu!

Atbildēt

Tā ir tirgus kropļošana vistīrākajā veidā! Valsts atbalsts tiek bez jebkāda pamatojuma, kritērijiem vai konkursa sniegts vienai mazai uzņēmēju grupai. Tas notiek uz visu pārējo valsts nodokļu maksātāju rēķina, tajā skaitā, arī pārējo piena pārstrādes uzņēmumu rēķina. Visiem atņem, lai pārdalot iedotu kādam - īpašam. No kopējām jaunās piena pārstrādes rūpnīcas projekta izmaksām - 10,4 miljoniem latu – valsts atbalsts (garantijas formā) ir plānots piecu miljonu latu apmērā, vēl no valsts budžeta tiks sniegts tiešs finansējums - aptuveni trīs miljoni latu. Pašu kooperatīva biedru līdzfinansējums ir paredzēts tikai miljons latu! Valsts atbalsta intensitāte ir tik augsta, ka es pat nevaru atcerēties nevienu citu nozari vai projektu, kur tā, kā šajā piena rūpnīcas gadījumā pārsniegtu 90 procentus! Kā to var dabūt gatavu?! Kur man ir jāiet, ar ko man ir jārunā, lai arī es no valsts dabūtu 8 miljonus latu?

Atbildēt

Jā, pietiek.kom izskatās lobē lielos piena pārstrādātājus. neesat laikam tomēr nekādi pret-kampēji :(
Un valsts garantija vēl nav naudas iztērēšana - ja bizness iet, tad nekādas garantijas nav jāizmanto. Un modelis ir pareizs, ka zemnieki (piena ražotāji) paši tiek pie lielākās naudas daļas no produkta realizācijas, nevis kā tagad, kad visādi sausnīši un citi nosmeļ krējumu.
Un kāda vēl naudas došana savējiem - vai ir kādi citi piensaimnieku kooperatīvi Latvijā, kas spētu uzcelt rūpnīcu?!

Atbildēt

Protams, ka būtu labi, ja zemniekiem pašiem piederētu pārstrādes uzņēmums, bet žēl, ka nauda tiek dalīta tikai savējiem pēc partejiskās piederības.

Atbildēt

Konkurentu pasūtīts raksts.Princips,ka zemniekiem pieder arī pārstrāde,ir pareizs.Šodien dzirdēju,ka uz tādu principu pāriet arī zvejnieki.Liekas,ka pat mazumtirdzniecība vajadzētu organizēt zemniekiem,lai radītu konkurenci lielveikaliem(Maksima un Rimi).

Atbildēt

Apstiprinās fakti, ka valsts garantijas saņem tikai savējie;(

Atbildēt

Anonīmais Šakālis

29.09.2011. 02:34

Īstenībā izlasīju visu sēdes protokolu. Diezgan parasta lauku uzņēmēju sišanās pa dzīvi un biznesu, rūpe par to, kā samaksāt zemniekiem (vispirms!) un pēc tam kaut kā pacelt gaļas lopkopību līdzīgā veidā, kā to piema kooperatīvi jau izdarījuši. Kur tur kaut kas neparasts…?

Atbildēt

Siles uzņēmējdarbība visā krāšņumā.

Atbildēt

Nesapratu,kas te apstiprinās ? Ja Krievārs nav uzņēmuma valdē, tad kada viņam tur loma? VAi viedokļa izteikšana vai padomu došANA mozīmē vadīšanu? vAi viņa noradījumi bija obligati ?

Atbildēt

Tas būs nākošais nevajadzīgais projekts,kur bezjēdzīgi tiks izpļurināta nodokļu maksātāju nauda,jo Dombrovskis lūk steidz cik spēj,jo var arī aiziet greizi,kas zin,kas zin...

Atbildēt

Ja premjera sievas bizness balstas uz valsts banku, kapec premjera padomnieka bizness nevaretu balstities uz valsts garantijam? Un ja pats savu biznesu nav spejis izvilkt, protams, tagad jamegina ar valsts palidzibu...

Atbildēt

Izskatās, krievara kungs ar visu preses sekretāri komentē uz nebēdu.

Atbildēt

Paldies par rakstu! Optimismu tas nevairo, bet skaidrību vieš gan. Arvien biežāk pārliecinos, ka tādi, kas neprot savus uzņēmumus vadīt, atrotītām piedurknēm gatavi mesties jaunu radīšanā, ja vien tur "spīd" iespēja tikt pie valsts naudas un nodriblēt ar to atkal līdz ubaga tarbai. Ko tie lūzeri lodā? Sēdējuši savās zemnieku saimniecībās un rādījuši, kā vajag saimniekot. Bet, nē!

Atbildēt

Piensaimniekiem jau no paša sākuma vajadzēja tā darīt , citādi sarodas visādi krējuma smēlēji pa vidu , neko nedarot nosmeļ piķi!

Atbildēt

pie kam viena liela daļa rakstu, kurās izteiktas varbūtības, balstoties uz dažiem notikumiem, tiek parakstītas ar Pietiek. T.i. paņem pāris reālus faktus, ko neviens nekad nav noliedzis: piemēram, X ir strādājis kopā ar Y, X ir mācījies kopā ar Y, X uzņēmums ir kaut kad nobankrotējis, X ir no viena novada ar Y u.tml., bet beigās, savās (Pietiek) vai kāda cita interesēs, uz varbūtības fona tiek pielikts: - ka X un Y čut ne vienā gultā guļ. Pie kam dažos rakstos tā tendenciozā nomelnošana lec ārā sevišķi labi, ko maskē ar aptuveni šādām frāzēm: - tautā tiek runāts, ka X un Y =, Kā pauž dažādi avoti, X bieži apgrozās Y vai viņam pietuvinātu cilvēku kompānijā, un tur notiek TĀDAS lietas.
Jādomā, ka viena liela daļa lasītāju, sāk palēnām atšķirt pelavas no graudiem. Var jau būt ka arī Pietiek visus tos varbūtības rakstus neraksta kaut kā interesēs, nepieciešami ir reitingi, provokācija, sabiedrības viedokļa zondēšana, lēta sensācija vai sazin vēl kaut kas, bet nu viena daļa rakstu tiešām ir tāds pats populisms, kuru Pietiek paši te karina katram politiķim

Atbildēt

Izskatās, ka pat žurnālistam, kurš sacepis šito sūdu ir kauns likt apakšā savu parakstu. Tad nu izlīdzas ar PIETIEK pseidonīmu. Pretīgi.

Atbildēt

Vai Pietiek varētu būt tik laipni un painteresēties/paskaidrot, kas tieši ir domāts ar frāzi
"kriminālo aprindu ietekme uz Latvijas gaļas tirgu".
Tas tiešām būtu pētījuma vērts, sniedzot atbildes ieinteresētiem lasītājiem par to, kas īsti notiek gaļas biznesā Latvijā, gan ņemot vērā, kam pieder (tieši vai pastarpināti) lērums gaļas pārstrādes uzņēmumu, gan kā tiek veidoti monopoli, kurām partijām ziedo ar gaļas pārstrādi saistīti SIA un personas, kurus lobē, kādus asociāciju pārstāvjus piesaista savu jautājumu "izsišanai" u.tml, un protams jāņem vērā to, ka pa skuju taku ir aizgājuši vairāki gaļas biznesmeņi pēdējos gados. Cerams, ka Pietiek dūšas pietiks :) un būs turpinājums...

Atbildēt

Pietiek.com kas Jums pasūta šo rakstu??? esiet tak par atklātību?:)
Krievārs mēģināja šim uzņēmumam palīdzēt tikt uz kājām, kamēr vēl bija cerība to izdarīt, bet Jūs sagrozāt visu lietas būtību, lai tikai melnais pr sanāk skaļāks.
Nožēlojami.

Atbildēt

Tādi ir daudzi politiķi, savu biznesu sakārtot neprot, bet ar nodokļu maksātaju naudu lielākie speci latvijā. Jautajums ir viens, kurš noraksta naudu šādam neveiksmīgam biznesa projektam.

Atbildēt