Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse drīzumā varētu zaudēt amatu, un formālais iemesls tam varētu būt prognozējamie sarežģījumi ar teju 80 miljonu eiro vērto lidostas infrastruktūras attīstības būviepirkumu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Kā Luhses pēcteči amatā pēdējo nedēļu laikā visnopietnāk apspriesti bijušais satiksmes ministrs, tēvzemietis Kaspars Gerhards un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols, kuru kandidatūras dažādu iemeslu dēļ noraidītas. Kā šo iespējamo pārbīžu arhitekts Pietiek minēts politiķu aprindās ietekmīgais būvuzņēmējs Māris Martinsons, kurš labi pazīstams gan ar Gerhardu, gan Ozolu.

Plāns nomainīt Luhsi, kurš amatā tika iecelts satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) laikā, bet nu palicis bez politiskās aizmugures, saistīts ar desmitiem miljonu vērto lidostas infrastruktūras attīstības būvprojektu. Avoti Satiksmes ministrijā (SM) un tās kapitālsabiedrībā lidostā Rīga prognozē, ka tuvākajās dienās varētu tikt apstrīdēts tikai pirms nedēļas paziņotais konkursa rezultāts. Satiksmes ministrs Aivis Ronis, kura vadītā ministrija pēdējos mēnešos citu aiz citas piedzīvo neveiksmes, kas saistītas  ar lielo projektu iesaldēšanu vai to apšaubīšanu, šoreiz esot nolēmis rīkoties un, iespējams, upurēs par konkursa norisi atbildīgo Luhsi.

Lēmums par lidostas vadības maiņu netikšot pieņemts, līdz Iepirkumu uzraudzības birojā netiks saņemts oficiāls konkursa rezultātu apstrīdējums. Tāpat lēmumu apgrūtinot tas, ka pēdējās nedēļās nav izdevies panākt vienošanos par jauno lidostas šefu. Bijušais satiksmes ministrs, tēvzemietis Kaspars Gerhards ticis noraidīts, jo viņam neesot vienota atbalsta no visiem Nacionālās apvienības spārniem, tāpat bijušas bažas, ka viņa iecelšana amatā varētu izraisīt publisku kritiku, ko Roņa vadītā SM pēc iepriekšējiem skandāliem vairs nevarot atļauties. Otra iespejamā pretendenta, Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola kandidatūru nobremzējis premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība), turklāt arī pats Ozols vairs neesot ieinteresēts jauna amata meklējumos, kopš šonedēļ saņēmis ziņas no Satversmes aizsardzības biroja, ka saņēmis pielaidi valsts noslēpumam, kas viņam ļauj turpināt vadīt LIAA.

Gerhards Pietiek nenoliedza, ka nesen ticies ar satiksmes ministru, bet nekādas pozitīvas indikācijas, ka viņš izraudzīts lidostas Rīga vadībai, neesot saņēmis. Ozols Pietiek uzsvēra, ka nekādu piedāvājumu kļūt par lidostas valdes priekšsēdētāju nav saņēmis un darba maiņu pat neapsver, lai gan šādas runas dzirdējis bija. Kad Luhse ar tiešu jautājumu bija vērsies pie satiksmes ministra, lai pārbaudītu, cik patiesas ir runas par viņa iespējamo nomaiņu, Ronis esot apliecinājis, ka tās ir tikai “baumas”. Arī Pietiek Ronis runas par ieceri mainīt lidostas vadību un iespējamo pretendentu loku noliedza, apgalvojot, ka tās ir “muļķības” un “lai viņi visi nomierinās”.

Lidostas infrastruktūras attīstības projekta otrajai kārtai bija izvirzīti četri pretendenti, bet uzvarēja piegādātāju apvienība “FCC, Hochtief un ACB”, kas bija piedāvāja darbus veikt par zemāko cenu - 79 487 895,39 eiro jeb aptuveni 56 miljoniem latu. SIA Hochtief Solutions Latvia īpašnieks ir Vācijas uzņēmums Hochtief Solutions AG. Zaudētājos palika Guntim Rāvim pastarpināti piederošā SIA Skonto būve, kurai pirms tam kuluāros tika prognozēta uzvara konkursā, kā arī lietuvieši AS Panevezio keliai un piegādātāju apvienība “Merks-Merko-Saldus ceļinieks”.

Amatpersonas, kas informētas par lidostas infrastruktūras projekta konkursa norisi, Pietiek šonedēļ izteica prognozi, ka konkursa rezultāti par lidostas infrastruktūras projekta būvniekiem tuvākajās dienās visticamāk tiks apstrīdēti Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB). Lēmumu par uzvarētāju IUB pieņēmis 20. augustā, bet oficiāla publikācija par to parādījās aizvadītajā piektdienā. Citi konkursā ieinteresētie būvnieki kuluāros apšaubot, ka “FCC, Hochtief un ACB” piedāvātā cena, kas bijusi zemākā, tiešām atbilst projekta būvdarbu faktiskajām izmaksām: darbu gaitā varētu sākties kaulēšanās par sadārdzinājumu, kas savukārt var apdraudēt projekta termiņu ievērošanu. Aizkavēšanās lidostas infrastruktūras projekta pabeigšanā, kas paredzēta 2014. gadā, nav pieļaujama, jo tas apdraudētu lidostas pārsertifikāciju.

Kā ietekmīgu figūru, kas, izmantojot sakarus politiskajās aprindās, cenšas ietekmēt lidostas jaunā vadītāja izraudzīšanos un caur to arī konkursa likteni, vairāki avoti Pietiek minējuši būvuzņēmēju, firmas Moduls-Rīga valdes locekli un būvfirmas Velve līdzīpašnieku Māri Martinsonu. Viņam caur SIA MM investīcijas ir daļas Rāvim piederošos Skonto grupas uzņēmumos, rāda Lursoft informācija. Vienlaikus Martinsonam daļēji piederošā Velve apvienībā ar Hochtief Solutions pretendē konkursā uz 19,5 miljonus latu vērtās Liepājas koncertzāles būvniecību.

Lidostas šefa amatam noskatītais tēvzemietis Gerhards un Martinsons Pietiek raksturoti kā “labi paziņas”. Ar Martinsonu saistītas būvfirmas daudzus gadus bijušas ieinteresētas Rīgas pašvaldības konkursos arī laikā, kad Rīgā pie varas bija tēvzemieši. Ar Martinsonu labi pazīstams ir arī Ozols, uz kura vadītās LIAA dalīto ES fondu naudu pretendējis Martinsonam daļēji piederošais cauruļu ražotājs Evopipes.

Vienīgais Martinsona oficiāli atrodamais ziedojums kādai politiskajai partijai fiksēts 2006. gadā Jaunajam laikam – 10 000 latu. Tomēr šis oficiālais ziedojums neatspoguļo Martinsona faktisko ietekmu uz politiķiem, galvenokārt – Jauno laiku (tagad Vienotību) un Nacionālās apvienības tā dēvēto “tēvzeimiešu flangu” jeb TB/LNNK. Tēvzemiešiem ilgstoši bijusi liela ietekme Rīgas pašvaldībā, kuras iepirkumos bija ieinteresēti ar Martinsonu saistīti uzņēmumi. Martinsons ir arī Jaunā laika un Vienotības ilggadējā “kasiera” Edgara Jaunupa vadītā basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs, bet firma Moduls-Rīga – šī kluba ģenerālsponsors un stratēģiskais partneris. Caur Jaunupu, kurš tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem arhitektiem “Olšteina sešinieka” atšķelšanā no Zatlera reformu partijas, Martinsonam ir arī ietekme uz “olšteiniešiem”, kuri saskaņā ar koalīcijas līgumu nes politisko līdzatbildību par Roņa vadīto Satiksmes ministriju. “Olšteiniešu” ietektais Kaspars Ozoliņš darbojas lidostas Rīga valdē.

Lidostas infrastruktūras attīstības projekts paredz atjaunot skrejceļu segumu, nostiprināt lidjoslu, izbūvēt papildu manevrēšanas ceļu, rekonstruēt un paplašināt peronus, izbūvēt lidmašīnu pretapledošanas apstrādes platformu, kā arī veikt citus lidostas darbībai un attīstībai būtisksus uzlabojumus. Visa projekta kopējās izmaksas paredzētas 81 miljona latu apmērā, no tiem 39,9 miljoni latu būs lidostas Rīga finansējums un 41,1 miljons latu – Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums no Kohēzijas fonda, liecina Finanšu ministrijas sniegtā informācija.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...