Aptur parakstu vākšanu par Rīgas domes atlaišanu, lai pieprasītu 1000 eiro
Edvards Ratnieks02.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēlos vērst sabiedrības uzmanību uz nepatīkamu pārsteigumu, ko man sagādāja ManaBalss.lv administrācija piektdienas vakarā. Notikušais būtu jāzina ikkatram pilsoniski aktīvam un atbildīgam cilvēkam Latvijā.
Brīdī, kad notika kratīšana Rīgas domes (RD) priekšsēdētāja kabinetā, uzsāku aptauju sociālajā tīklā “Facebook”, lai sabiedrība izteiktu savu viedokli, vai nepieciešama RD atlaišana. Šobrīd no 412 respondentiem 96% atbalsta RD atlaišanu. Redzot sabiedrības noskaņojumu un saprotot, ka “naudas maisi” dara visu, lai RD neatlaistu, secināju, ka jāiesaista sabiedrība, citādi šo lietu mēģinās nobremzēt līdz aktualitāte būs zudusi.
Piektdien sagatavoju un iesniedzu iniciatīvu portālā “ManaBalss.lv” par RD atlaišanu, pēc tam no portāla saņēmu drīzu apstiprinājumu iniciatīvas veiksmīgai iesniegšanai ar norādi, ka triju darba dienu laikā to izskatīšot, pielabošot, lai varētu publicēt. Saņēmu apstiprinājuma e-pastu jau piektdienas vakarā, ka iniciatīva ir publicēta un parakstu vākšana uzsākta. Tiku informēts, lai droši aicinu parakstīties draugus, radus, paziņas, lai dalos ar informāciju sociālajos tīklos, informēju plašsaziņas līdzekļus un meklēju domubiedrus. Precīzi visu šo arī paveicu.
Kad bija parakstījušies jau līdz divdesmit cilvēkiem, informēšanas kampaņa bija uzsākta sociālajos tīklos, tad nepilnas stundas laikā iniciatīva pazuda bez pēdām – vienkārši tika izdzēsta no portāla “ManaBalss.lv”. Saņēmu daudzu sociālo tīklu lietotāju sašutuma ziņojumus par to, ka saite uz iniciatīvu nedarbojas un tādu nemaz nevarot atrast. Uzrakstīju e-pasta vēstuli, lai saprastu, kāpēc iniciatīva ir pazudusi. Sapratu, ka pirmais “uzrāviens” parakstu vākšanā varētu būt svarīgs. Lai netērētu lieki laiku, nolēmu piezvanīt uz norādīto tālruni.
Klausuli pacēla kāds Didzis, kurš īsti nespēja paskaidrot, kāpēc “ManaBalss.lv” izdzēsusi iniciatīvu par RD atlaišanu. No sarunas sapratu, ka viņiem vēl notiek iekšējs strīds par iniciatīvas publicēšanu vai nepublicēšanu. Uzreiz pēc sarunas ar Didzi, viņa mudināts, uzrakstīju vēl vienu vēstuli uz citu “ManaBalss.lv” e-pastu ar pamatojumu, ka šis virzītais likums būtu vispārsaistošs un darbotos demokrātiskas valsts principa stiprināšanā, jo sabiedrība šādi izmantotu savas tiesības runāt un izteikties par tiesiskuma stiprināšanu arī turpmāk, un sabiedrības paustajam viedoklim būtu rezultāts. Tas darbotos preventīvi līdzīgos gadījumos, jo amatpersonas būtu spiestas rēķināties ar sabiedrības tiesībām rosināt speciāla likuma pieņemšnu par pašvaldības domes atlaišanu. Aicināju portāla aktīvistus atjaunot iniciatīvu.
Pēc brīža pamanīju, ka man sociālajā tīklā “Facebook” raksta kāds Didzis Meļķis, uzdodoties par “ManaBalss.lv” pārstāvi. Rakstīja, ka esot pamanījis manu politisko piederību, tādēļ nākšoties situāciju koriģēt. Man piedāvāja trīs variantus: 1) vai nu es parakstos, ka iniciatīvu neizmantoju politiskai reklāmai, 2) vai nu nomainu iniciatīvas autoru uz kādu nepartejisku domubiedru un atturētos no tās izmantošanas Nacionālās apvienības (NA) publicitātē, 3) vai arī uzrādu NA kā iniciatīvas virzītāju, paredzot rēķina izrakstīšanu 1000 eiro apmērā. Saprotot, ka parakstu vākšana var ietekmēt RD atlaišanu, izteicu vēlmi apstiprināt pirmo variantu, parakstot attiecīgu vienošanos.
Nedaudz vēlāk saņēmu e-pastu no “ManaBalss.lv” satura redaktora Didža Meļķa, ka iniciatīvas formulējums ir “OK”, tomēr tā neesot publicējama. Saņēmu ieteikumus, kādas iniciatīvas vēl varētu rosināt, bet vienlaikus arī norādi, ka viņu mikroziedotāji nevarot finansēt partiju aktivitātes. Kļūda esot bijusi, ka Meļķa kungs neesot pievērsis uzmanību manai partejiskajai piederībai. Man tika norādīts arī, ka jebkuras citas iniciatīvas gadījumā, ja tā būšot saistīta ar NA un paredzami tikšot izmantota aktivitātēm un publicitātei partijas labā, tad nosacījums tomēr esot par “maksas pakalpojumu”. Vienlaikus mani informēja, ka portālā parasti nepublicējot iniciatīvas par vēlēto institūciju atlaišanām, jo tādu beidzamajā laikā ir daudz.
Tātad no visa iepriekš minētā izriet, ka gadījumā, ja esmu apvienojies ar domubiedriem kādā no partijām, lai veicinātu Latvijas pilsonisko līdzdalību un demokrātijas procesus, tad manas tiesības iesniegt personiskas iniciatīvas citās pilsoniskās aktivitātēs tiek ierobežotas vien tādēļ, ka man ir kādas partijas biedra karte. Taču ar 1000 eiro rēķina apmaksāšanu būtu, redz, cita lieta! Uzsveru, ka šo iniciatīvu par RD atlaišanu virzīju neatkarīgi - kā fiziska persona aiz savas visdziļākās pārliecības, ka pašreiz tiek maksimāli piemeklēti jebkādi apmaksāti argumenti, lai pierādītu, ka RD nevajagot atlaist. Es patiesi cerēju, ka brīdī, kad apzināti tiek bremzēts likums par domes atlaišanu, to kā iniciatīvu Saeimā varētu iesniegt Latvijas pilsoniskā sabiedrība pretēji “naudas maisu” personiskajām un finansiālajām interesēm.
Var tikai pabrīnīties, cik ātri tika apturēta iniciatīva par RD atlaišanu, un atliek tikai minēt, kādi spēki to panāca un kurš spodrināja argumentus.
Aicinu “ManaBalss.lv” pārstāvjus atsākt parakstu vākšanu, un Latvijas pilsoniski aktīvo sabiedrību dalīties ar šo informāciju, jo ticu, ka cilvēki redz un saprot notiekošo Rīgas domē.
P.S. Portālā ierobežojumus un “izcenojumus” partijām vai to biedriem neatradu, taču tajā minēts, ka iniciatīvu var iesniegt Latvijas Republikas pilsoņi, kas sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī par iniciatīvas pārstāvi var būt ikviens Latvijas Republikas pilsonis, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu, vai arī Latvijā reģistrēta juridiska persona.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
