Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts apvērsums turpinās. Tas noteikti ir pelnījis īpašu analītisko uzmanību. Latviešu tauta nav izlutināta ar valsts apvērsumiem. LR vēsturē tas ir otrais apvērsums. Turklāt jauna tipa apvērsums. To bez vīpsnāšanas var kvalificēt kā hibrīdapvērsumu. Tā galvenie ieroči ir meli, manipulācijas ar sabiedrisko domu, cinisms, nekaunība, nelietība, nodevība, noziegumu brīvības nesodāmība. Vārdu sakot, amorālisms kā fundamentāls sociālais terorisms.

Hibrīdapvērsums pašlaik pulsē kabinetos, bet nevis uz ielas. Tie cilvēki, kuri nelasa (Latvijā nelasa 50% no iedzīvotājiem) un jebkuras krīzes laikā jūtas laimīgi (tādi cilvēki Latvijā ir 63%), var nezināt vai arī nevēlēties kaut ko zināt par valsts apvērsumu. Savukārt tiem latviešiem, kuri uzskata, ka cilvēki ir dzīvojuši vienlaicīgi ar dinozauriem (tā uzskata 39%) un Saule riņķo ap Zemi (tā uzskata 35%) moderni smalkais hibrīdapvērsums var izrādīties intelektuāli nesagremojams kumoss.

2016.gada 3.martā aizsāktajā valsts apvērsumā analītiskā uzmanība ir jāpievērš būtībai, savdabīgumam, vienreizējībai. Tādā veidā precīzāk noskaidrosim apvērsuma cēloņus un diagnozi. Izprotot apvērsuma būtību, savdabīgumu, vienreizējību, varam prognozēt tā iznākumu. Bez apvērsuma esences (būtības, savdabīguma, vienreizējības) noskaidrojuma nevaram paredzēt valsts politiskās kolīzijas (Lielās Bandas interešu un tautas interešu sadursmes) iznākumu. Neizprotot apvērsuma būtību, savdabīgumu, vienreizējību, naivi ir prognozēt rītdienas valstiskās norises.

Apvērsuma organizatori ir kviecoši pārliecināti par savu uzvaru. Viņus nebaida apvērsuma asociācijas ar specdienestu huntu, organizētās noziedzības astoņkāji, fašismu. Viņus pilnīgi nemaz neuztrauc, ka apvērsums reizē ir LR krahs - sabrukums, izputēšana, bankrots. Apvērsuma organizatoru morālais pagrimums ir tik šaušalīgs, ka daži no viņiem uzvaras apmātībā sev uzskrubināja jaunu frizūru...

Apvērsuma asociācijas ar fašismu ir pamatotas. Fašisms nav iespējams bez tautas skaļāka vai klusāka atbalsta. Tā tas ir bijis visās zemēs, kurās var lepoties ar fašismu. Vienmēr ir dominējusi tautas ticība, ka fašisms vairos ļaužu labklājību. Visbiežāk fašisms tautas ticību nav pievīlis. Piemēram, Itālija fašistu laikā piedzīvoja milzīgu uzplaukumu.

Lielās Bandas organizēto valsts apvērsumu noteikti var formāli saistīt ar fašisma ģenēzi. Tikai nākas runāt par lokāli specifiska fašisma ģenēzi. Nākas runāt par lokāli specifiskiem faktoriem.

Nekādā ziņā nav gaidāms latviešu tautas labklājības pieaugums. Fašisma tehnoloģija Lielajai Bandai ir vajadzīga noziegumu brīvības saglabāšanai. Tātad tikai Lielās Bandas labklājības turpinājumam.

Tomēr fašisma tehnoloģija ir tīkama ne tikai Lielajai Bandai. Noziegumu brīvība ir masveida parādība. Pie mums ir zagļu, blēžu, neliešu, tautas nodevēju, kukuļņēmēju masveidība. Amorālisma radiācija ir saindējusi visu sabiedrību. Kapitāla sākotnējās uzkrāšanas trīsas tricina ne tikai jaunbagātniekus, oligarhus. Noziegumu Brīvības Gēns (NBG) pieķēzī ne tikai Lielās Bandas smadzeņu bioķīmiskos procesus. Ne tikai valdošajai kliķei nauda ir augstākā politiskā vērtība, augstākā morālā vērtība, augstākā estētiskā vērtība, augstākā intelektuālā vērtība, augstākā sociālā vērtība, augstākā nacionālā vērtība, augstākā valstiskā vērtība. Sociālais un politiskais konformisms nav tikai Lielās Bandas prioritāte. Nevis idejiskā cīņa, bet gan budžetu naudas zagšana un blēdīgā sadalīšana ir LR sociālās un politiskās dzīves kodols.

LR ir krimināla valsts. Tautai nepatīk to dzirdēt. Taču tauta tam nepretojas. Nepretojas tāpēc, ka mūsdienu Latvijā bez krāpšanās nav iespējams ne tikai bizness, bet arī elementāra materiālā pārticība, nodrošinot cilvēka cienīgu eksistenci. Tas ir objektīvs faktors fašisma lokāli specifiskajā ģenēzē mūsdienu Latvijā.

Subjektīvs faktors ir Lielās Bandas valdzinošā degradācija. Pie mums fašismu ievieš deģenerāti. Tā agrāk nebija. Fašisma vēsturē galvenās lomās nekad un nekur nespēlēja neadekvāti hominīdi. Bet tas ir visbīstamākais. Rodas nevis fašisms, bet latviski specifisks fašisms – latfašisms. Teiksim, Itālijā fašisti nebija deģenerāti, bet racionāli un nacionāli patriotiski cilvēki. Ne velti speciālistu ieskatā „Āboltiņas grozījumi” ir juridiskais brāķis, kas ir „jāizmet miskastē”. Cita ceļa neesot. „Āboltiņas grozījumus” nav iespējams uzlabot. Pat uzlabotā variantā tos nevarēs izmantot, jo „grozījumi” pašos pamatos ir absurds.

Būtu dīvaini, ja deģenerāti prastu izvairīties no absurda – totālas bezjēdzības, totālas aplamības. Skaudri ir jāatzīst, ka visa tā debilā jezga (valsts apvērsums) ar „Āboltiņas grozījumiem” ir „politiķu” tumsonības rezultāts. Juridiskās, politoloģiskās tumsonības rezultāts. Turklāt Lielās Bandas tumsonība ir tik griezīga, ka bandīti pat nespēj saprātīgi aizstāvēt savas nelietīgās intereses – noziegumu brīvību. Lielās Bandas tumsonība ir tik grandioza, ka katrs tās solis pārvēršas absurdā ņirgā. Tikai patentēts idiots var nosaukt vienoto vienotību par „normālu, saimniecisku partiju”, kā to nupat izdarīja vidiņviņķeliskā karikatūra.

Apvērsuma organizatoru vitālākais psiholoģiskais balsts ir paļāvība uz tautas eiforiju -– nacionāli valstisko bezrūpību, apmierinātību ar sevi, savu dzīvi un apkārtējo pasauli. Apvērsuma organizatori ir pārliecināti par tautas lielākās daļas klusējošo atbalstu.

Apvērsuma organizatoru rīcībā gandrīz pilnā apjomā ir 4.vara – Rīgas mediji. Tie tagad ar slimīgu entuziasmu apraksta Sarkanmatainās Tumsonības jauno frizūru un izsmej protestētājus pie Saeimas nama.

Apvērsuma organizatori ļoti labi zina, ka organizētās noziedzības astoņkājis ir ne tikai Rīgā, bet arī provincē. Latvijā astoņkājis ir visur tur, kur ir ko zagt, noblēdīt, sadalīt. LR ģerbonī vispiemērotākais tēls būtu astoņkājis.

Apvērsuma organizatoru godā visbiežāk nosauc valdošās kliķes grupu, kura sagatavoja „Āboltiņas grozījumus” krimināllikumā. Tas nav pareizi. Vispār Sarkanmatainajai Tumsonībai pieraksta pārāk lielu varonību. Patiesībā apvērsuma organizatori ir parlamenta vairākums. Tas, pirmkārt, balsoja par krimināllikuma grozījumu pieņemšanu steidzamības kārtībā un, otrkārt, atsevišķā balsojumā atbalstīja likumprojektu. Bez parlamenta vairākuma eventuālā atbalsta „Āboltiņas grozījumi” netiktu sameistaroti. Jau no paša sākuma „Āboltiņas grozījumu” autori varēja pilnā mērā paļauties uz deputātu atbalstu.

Noziedzīgajā parlamenta vairākumā ietilpst arī „opozīcija”. Tādējādi apstiprinās senākā pārliecība, ka Bruņinieku namā ap lielo sili grūstās viena kalibra tautas kalpi. Viņi saticīgi sadzīvo vienā aizgaldā.

Politiskās opozīcijas deficīts nekad un nekur nav liecinājis par kaut ko labu. Vienmēr un visur tas ir liecinājis vienīgi par valsts nevērtību. Tiekamies ar tautas ievēlēto parlamentāro priekšstāvju noziegumiem. Saeimā tauta ir ievēlējusi nacionāli pilnīgi neuzticamus cilvēkus. Viņi bez mazākās kautrības ir spējīgi vērsties pret tautas suverenitāti un valsts iekārtu.

Reāli nākas konstatēt ne tikai noziedzīgo deputātu atbildību valsts apvērsumā, bet arī par tautas atbildību valsts apvērsumā. Ja tauta būtu deleģējusi darbam parlamentā godīgus un nacionāli patriotiskus cilvēkus, tad politiskā virzība nebūtu nonākusi līdz valsts apvērsumam. Respektīvi, valsts kraham.

Turklāt nav runa tikai par 12.Saeimas nevērtību. Noteikti nākas runāt par visu Saeimu nevērtību pēcpadomju gados. 12.Saeimā ir talantīgi tipi. Taču ne tik talantīgi, lai pāris gados valsti novestu līdz kraham. LR sabrukums, izputēšana, bankrots ir 25 gadus ilgās destruktīvās darbības rezultāts. Šī drausmīgā rezultāta galvenā kaldinātāja ir tauta. Tās attieksme pret valsti ir ļoti nestabila.

Ja LR pirmā apvērsuma autori 1934.gada maijā neslēpa savu mērķi un godīgi atzinās apvērsuma organizēšanā, tad LR otrā apvērsuma autori 2016.gada martā slēpj savu mērķi un godīgi neatzīstas apvērsuma organizēšanā.

Apvērsuma organizatori odiozi aizbildinās ar Krievijas realizēto informācijas karu pret Latviju. Lai gūtu panākumus informācijas karā, esot jāuzlabo krimināllikums.

Tam var noticēt vienīgi nezinīši un muļķīši, kuriem banāla rusofobija ir smaržīga smarža uzmanības novēršanai no smirdoņas savā sētā. Pret Latviju nav vērsts informācijas karš. Neviena valsts Latvijai nav pieteikusi informācijas karu. Lielās Bandas muldēšana par informācijas karu ir kārtējā latviešu verdziskā pielīšana ASV. Faktiski krimināllikums tiek labots amerikāņu politiskās elites interesēs.

Krievijā informācija par Latviju parādās reti. Ziņu portālos klusums var turpināties vairākus mēnešus. Latvijas vārds Krievijā galvenokārt iezaigojas tikai pēc kāda „publiskā latvieša” izteikumiem sociālajos tīklos. Piemēram, priecājoties par krievu nāvi aviokatastrofā u.tml.

Par ko gan lai Krievijas mediji informētu savu auditoriju? Par kādām latviešu aktualitātēm vajadzētu zināt Krievijas iedzīvotājiem? Vai Krievijā būtu jāraksta par Kombuļu Ineses kājstarpes kņudēšanu? Vai būtu jāraksta par VID „ļoti lielo sērgu” un Preiļu mērogā ģeniālo Streiča daiļradi? Bet varbūt ir jāraksta par aptieku miljonāra ģimenes sliktajiem dzīves apstākļiem, kad „mums ir palienēts galds, un mēs guļam uz grīdas”? Krievijā ir pašiem savas kombuļu ineses, pašiem sava korupcija valsts iestādēs, pašiem savi atbaidošas sentimentalitātes un banalitātes kinoģēniji, pašiem savi miljonāru un miljardieru „bomži”.

Taču principā Maskavas krievu vaina valsts apvērsumā ir ļoti būtiska. Bez Maskavas krievu nepiedodamajiem grēkiem nebūtu valsts apvērsuma. Maskavas krievi ir vispārējā amorālisma investors. Maskavas krievi ieviesa amorālismu kā fundamentālu sociālo terorismu. Maskavas krievi ieviesa noziegumu brīvību. Maskavas krievu aizsāktā fantasmagoriskā „perestroika” atvēra slūžas masveidīgajai cilvēku alkātībai, morālajam pagrimumam, iracionālismam, nacionālajām nodevībām, dzīves visdažādāko vērtību un normu nenormālajam noslīdējumam. Bez Maskavas krievu iniciatīvas latvieši nebūtu kļuvuši Eiropas visatpalikušākās un morāli samaitātākās teritorijas saimnieki. Ja nebūtu Maskavas krievu izdomātās „perestroikas”, latviešu dzīve būtu nesalīdzināmi cilvēciskāka. Demogrāfiskā bedre, tautas masveida aizklīšana svešumā, nabadzība, hibrīdapvērsums, valsts krahs ir Maskavas krievu vēsturiskā supernozieguma sekas.

Saprotams, krimināllikumam nebūs nekāda loma militārās konfrontācijas un ģeopolitisko izmaiņu apstākļos. Tas ir pats par sevi saprotams. Ja militāri stratēģiskajos nolūkos vai jaunā ģeopolitiskajā konfigurācijā Krievijai atkal ievajadzēsies Latvijas teritorija, tad KF armija pie mums atgriezīsies dažu stundu laikā. Tas nav kulturologa viedoklis. Tas ir pasaules dažādu armiju ģenerāļu viedoklis. Viss notiks ļoti ātri. Nesalīdzināmi ātrāk nekā 1940.gadā. Tik ātri, ka Sarkanmatainā Tumsonība nepaspēs mainīt frizūru, latviešu pielīdēju favorīts Stradiņš nepaspēs uzrakstīt aicinājumu Latvijā atkal ieviest rubļus un kapeikas. Savukārt Aspazijas un Raiņa atdusas kaimiņu, latviešu izcilību ciešā tuvumā apglabāto padomju ģenerāļu atraitnes nepaspēs nopirkt puķes, lai apsteigtu laimīgos latviešus Krievijas desantnieku apmīļošanā pie Brīvības pieminekļa.

Ja hibrīdapvērsums uzvarēs, tas latviešu tautu gaida jautri svētki ar ziņģēšanu, alus un speķpīrādziņu lustēm. Augstas laimes tostus vajadzēs uzsaukt jaunajam valsts ģerbonim. Uzlecošās zelta saules, sarkanās lauvas un sudraba grifa vietā valsts ģerbonī turpmāk gozēsies astoņkājis.

Taču latviešu tautai vislielāko gandarījumu sagādās jaunais socioloģiskais statuss. Latviešus vairs nedrīkstēs apsaukāt par tautu, bet nāksies lepni dēvēt par etnosu. Ja uzvarēs hibrīdapvērsums, tad tas liecinās par latviešu veģetēšanu etnosa līmenī. Latvieši nav tauta, bet etnoss.

Socioloģijā etnoss un tauta nav viens un tas pats, kā tas ir citās zinātnēs un sadzīves leksikā. Socioloģiskajā definīcijā etnoss ir ļaužu grupa ar kopīgām pazīmēm. Etnosam kopīga ir dzīves teritorija, valoda, pašapziņa, uzvedības stereotipi. Etnoss ir paplašināta radinieku grupa - lielģimene.

Etnoss ir plašāks veidojums nekā cilts. Etnosa pārstāvji runā vienā valodā, atzīst savu kopīgo izcelsmi, apzinās savu atšķirību no citām etniskajām grupām.

Etnosa dzīve ir bez attīstības tendences un bez attīstības dinamikas. Etnosam neinteresē rītdiena, dzīves progress. Etnosam nav sociālās un politiskās ambīcijas. Etnosam ir vienaldzīga valsts ideja. Etnoss netiecās pēc savas valsts.

Citādāk uzvedas tauta. Tautai piemīt attīstības tendence un attīstības dinamika. Tauta orientējās uz nākotni, uz augstākiem mērķiem, uz vēsturisko likteni. Tauta ir saistīta ar noteiktu misiju, projektiem. Tauta ir etnosociāls veidojums ar konkrētām sociālajām un politiskajām ambīcijām.

Tautas misija, vēsturiskais liktenis, mērķis, sociālās un politiskās ambīcijas parasti izpaužas trijos aspektos: reliģijas, valsts un civilizācijas. Mēdz būt tautas, kuras savas esamības galveno jēgu saskata reliģijā. Piemēram, tas vairākus gadu tūkstošus attiecās uz ebrejiem un viņu reliģiju. Mēdz būt tautas, kuras savas esamības galveno jēgu saskata civilizācijā. Piemēram, tas attiecas uz krieviem, japāņiem. Viņiem ir sava civilizācija.

Protams, pasaules tautu lielākā daļa visus spēkus koncentrē savas valsts izveidošanai un attīstībai. Latviešu attieksme pret valsti ir ļoti nestabila. Tā nav tautas attieksme, bet tā ir etnosa attieksme. Par to liecina vēsturiskie notikumi 1940.gadā, 2003.gadā un vēlāk, bez mazākās nožēlas atsakoties no valstiskās suverenitātes, nacionālās naudas sistēmas utt. Tāpēc nav nekāds brīnums par hibrīdapvērsuma iespējamību un uzvaru, jo valsts ir nošļūcināta līdz kraham.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...