Apzinātais SAB darbinieka Aigara Sparāna autoparks paplašinās

CSDD publiskā datu bāze rāda, ka Sparāna personiskajā īpašumā ir nonācis zils Volvo XC70 modeļa auto (2,5 litru benzīna dzinējs, pēdējā tehniskā apskate izieta šā gada aprīlī, automašīna ievesta no ASV) ar valsts reģistrācijas numuru HU 7025.

Līdz ar to SAB darbinieka jau zināmajā autoparkā ir vismaz divas pietiekami prestižas un dārgas automašīnas – par viņa pieticīgajiem oficiālajiem ienākumiem (cik zināms, aptuveni 800 latu mēnesī, kaut oficiāli algas apmērs netiek atklāts) tāpat bez līzinga izmantošanas iegādāto BMW X5 automašīnu Pietiek jau informēja.

Turklāt, kā jau ziņots, pie Sparāna mājas Ikšķilē, kuras iegādes apstākļus un cenu Pietiek pašlaik pārbauda (fotogrāfijās redzamais liecina domāt par savrupmāju, savukārt zemesgrāmatu informācija – par dzīvokli vai rindu māju, ticamākais, pēdējo variantu), Pietiek lasītāji fiksējuši vēl vienu – Nissan markas auto, ar kuras mazgāšanu fotografēšanas brīdī nodarbojies SAB darbinieks.

Kā izrādās, arī tas gan vēl nav viss, kas zināms par SAB darbinieka aizraušanos ar pietiekami dārgiem spēkratiem, - vēl cits Pietiek lasītājs, pievienojot arī CSDD dokumentu izdrukas, jau pirms vairākiem mēnešiem portālu informēja par Sparāna lietošanā esošu Infiniti FX35 modeļa auto. Ņemot vērā tēmas aktualizēšanos, publicējam šo vēstuli pilnībā:

„Vēlējos vērst jūsu uzmanību uz mūsu izdaudzināto specdienestu "varonībām", ko varbūt jums izdosies izpētīt daudz dziļāk un varbūt pat iegūt daudz taustāmākus pierādījumus, lai beidzot sabiedrībai atklātu šo legalizēto noziedzīgo grupējumu patiesos mērķus, kas ne tuvu nav saistīti ar sabiedrisko drošību un valsts Satversmes aizsardzību.

Viss sākās ar to, ka mans uzņēmums samaksāja kādam negodīgam uzņēmējam par darbu izpildi, kas netika veikti un arī nauda netika atdota. Tā kā pašam pēc vairāk kā gada garumā veiktajiem mēģinājumiem naudu atgriezt nolaidās rokas, ieliku sludinājumu portālā reklama.lv un ss.lv, ka par saprātīgiem noteikumiem nododu parādu piedziņai vai arī cedēšanai.

Nepagāja ne pāris dienas, kad uz manu sludinājumā norādīto telefona numuru pazvanīja cilvēks, kas teicās, ka esot ar plašiem sakariem tiesībsargājošajās iestādēs un ātri varot tikt galā ar negodīgiem uzņēmējiem. Šāds piedāvājums pēc iepriekšējiem neveiksmīgajiem pūliņiem naudu atgūt un plašās pieredzes saistībā ar mūsu tiesībsargājošo iestāžu impotenci cīņā ar negodīgiem uzņēmējiem izraisīja saprotamu ziņkāri. Tāpēc norunājām satikties.

Uz tikšanos ieradās persona ar čigānu vai kaukāziešu izcelsmi, stādījās priekšā kā Rustams. Bija solīdi ģērbies, ar raitu valodu un stāstījumu par to, cik absurda situācija ir Latvijā, ka negodīgi cilvēki iedzīvojas uz godīgu cilvēku rēķina un ka godīgiem cilvēkiem nav kur vērsties, jo policija ir korumpēta un nespējīga atrisināt šādas lietas. Tāpēc viņi, specdienests, savā brīvajā laikā labprāt palīdz atrisināt šādas lietas par saprātīgu samaksu, kas galvenokārt nosedzot tikai izmaksas.

Izmaksas nākoties segt tāpēc, ka viņu pienākumos neietilpstot strādāt ar šādām lietām, līdz ar to no sava budžeta nevarot segt. Viņu darbība izpaužoties tajā, ka tiek ievākta pilna informācija par ļaundari, atrastas vājās vietas un pēc tam uz tām tiekot strādāts, piesaistot nepieciešamās institūcijas, jo šajā ziņā esot neierobežota vara pār pilnīgi visām valsts institūcijām.

Uz manu jautājumu, kas notiek, ja neizdodas atgūt naudu, saņēmu atbildi, ka tādā gadījumā viņi varot pielietot arī spēku un ka vēl neesot bijušas tādas situācijas, ka kāds ļaundaris nebūtu piespiests atgriezt naudu. Par to, cik varētu izmaksāt manā gadījumā atgriezt izkrāpto naudu, atbildi saņēmu - 2000 LVL.

Pēc mana izbrīna, kas tās par izmaksām, kas sastāda tādu summu, tika piemetināts, ka priekšapmaksā varot maksāt tikai 1000 LVL un pārējo pēc rezultāta. Apsolīju, ka padomāšu un došu ziņu. Dodoties prom, piefiksēju automašīnu, pēc kuras varētu ievākt informāciju par šo cilvēku. Ieradies viņš bija ar samērā ekskluzīvo NISSAN INFINITI FX35 ar valsts reģistrācijas numuru UP63.

Uztaisot pieprasījumu par automašīnu, tās turētājs izrādījās labi zināmais Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Aigars Sparāns. Ievadot automašīnas datus google meklētājā, ziņas par to parādās portālā Sūdzības.lv saistībā ar cilvēku, ar kuru es tikos un kas ar to pārvietojas. Viņa personība ir Rustams E.

Portālā sūdzības.lv informācija par viņu ir veselām sadaļām, kurās cilvēki dalās savā negatīvajā pieredzē un brīdina citus par šo cilvēku, kurš sola atrisināt problēmu ar krāpniekiem un nemaksātājiem, paņem naudu, no dažiem pat viņam to ir izdevies paņemt vairākkārtēji, un pazūd. Turpat arī parādās informācija un pieredze par to cik bezspēcīgi ir vērsties pret šo cilvēku tiesībsargājošajās iestādēs.

Ievadot šīs personas datus google meklētājā iznāk virkne arī pozitīvas informācijas par šo cilvēku. Viņš ir Kyokushinkai karatē federācijas Latvijā biedrs un treneris, kas pasniedz karatē nodarbības bērniem. Federācijas mājas lapā ir ievietots viņa foto uz Aigara Sparāna automašīnas fona un norādīta kontaktinformācija. Tāpat arī google izdod ārā Talsu TV interneta mājas lapā ievietotās intervijas ar šo cilvēku, kurās viņš konsultē par nepilngadīgo audzināšanu un disciplinētības nozīmi audzināšanā. Tāpat arī tiek izdota ārā virkne reklāmas par nodarbībām un treniņu nometnēm jauniešiem kurās šis cilvēks ir uzņēmies audzinātāja lomu.

Pieprasot informāciju par šo cilvēku soda reģistrā, iznāk ārā virkne krimināllietu, kuras nevar saskaitīt pat uz abu roku pirkstiem. Tur ir lietas par izspiešanu, dokumentu viltošanu, gāzes šaujamieroča nepamatota izmantošana sabiedriskā vietā, cilvēku tirdzniecība utt. Turklāt šī kriminālā vēsture ir veidojusies, jau sākot no 2004.gada, bet ne reizi šī persona nav saukta pie kriminālatbildības. Tas vēlreiz skaidri pierādīja šīs personas ciešo draudzību ar Satversmes aizsardzības biroju un viņa iekļaušanu neaizskaramo sarakstā.

Ņemot vērā aiz šīs personas stāvošo iestādi un tai piešķirto dievišķo visatļautību, savu savākto informāciju caur labu paziņu anonīmi nodevu Drošības policijas darbiniekam, kam pēc manas paziņas teiktā var uzticēties. Pēc kāda laika intereses pēc gribēju aplūkot, vai nav kaut kas jauns par šo personu parādījies interneta tīmeklī. Biju izbrīnīts, ka, izņemot portālā sūdzības.lv esošās informācijas, visa pārējā bija pazudusi kā nebijusi. Ne vairs karatē federācijas interneta mājas lapā, nedz Talsu TV interneta mājas lapā nebija atrodama nedz informācija, nedz kāda norāde uz šo cilvēku. Pat draugiem.lv portālā šis cilvēks parādījās kā nekad nebijis, pat vēsturiskie ieraksti forumos, kuriem būtu jāpaliek arī pēc tam kad cilvēks ir izdzēsies no portāla, nebija vairs atrodami.

Par to, ka šai iestādei ir ietekme visās institūcijās, pārliecinājos, ka Rustams nebija man melojis. Tikai atšķirība no viņa teiktā ir tāda, ka šī ietekme tiek izmantota nevis, lai palīdzētu beztiesiskā stāvoklī nonākušam cilvēkam, bet gan, lai viņu vēl vairāk ļaunprātīgi izmantotu šai bezpalīdzīgajā situācijā. Vēl līdz šai dienai bieži nākas redzēt Rustamu ierastajās darbībās uz brīvām kājām, jo tikties ar potenciālajiem klientiem viņš izvēlas lielveikalus Rīga Plaza, Spice. Protams, tagad jau viņš pārvietojas ar ne tik zīmīgu mašīnu un katrreiz ar citu.

Tas ka šo cilvēku varbūt tomēr izdosies saukt pie atbildības, cerību uz pavisam īsu brīdi radīja nozīmētā tiesas sēdē Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kur pēc 183.panta 2.daļas -  "Par izspiešanu, ja tā izdarīta atkārtoti vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tā izdarīta, lietojot vardarbību, ieročus vai sprāgstošas vielas" - tiek saukts pie atbildības Rustams E. ar vēl 2 personām. Cerība patiešām bija īsa, jo papētot tiesnesi Innu Baiko, kas izskata šo lietu, atklājās, ka tā ir bijusī Drošības policijas darbiniece – tās pašas iestādes, kas tik veiksmīgi slēpa pēdas pēc manas griešanās pie tās. Interesanti būtu redzēt šīs tiesas sēdes lēmumu, uz kāda absurda pamata arī šoreiz šis recidīvists tiks attaisnots.”

Kā rāda CSDD publiskie dati, kopš vēstules autora ziņu ievākšanas laika Infiniti automašīnas saimnieks gan ir mainījies – tagad tās valsts reģistrācijas numurs ir ZV85, un tās īpašnieks ir kāds Aleksandrs L., kuram nav redzama oficiāla saistība ar SAB darbinieku Sparānu.

Nekādus komentārus no SAB direktora Jāņa Kažociņa saistībā ar biroja darbinieka Sparāna pirkumiem un tēriņiem Pietiek joprojām nav izdevies saņemt.

Novērtē šo rakstu: