Ar Amerika svētību Getliņu zeme par „sviestmaizi” tiek ar Šķēli saistītam uzņēmumam
PIETIEK09.03.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas vicemēra Andra Amerika pārziņā esošais Rīgas domes un Stopiņu pašvaldības uzņēmums Getliņi eko pērnā gada novembrī klusi un nemanāmi izgāztuves teritorijā par „sviestmaizes cenu” – 1000 latiem gadā - iznomājis 1,7 hektārus zemes uzņēmumam Ekodoktrīna. Šī firma tikusi saistīta ar Tautas partijas dibinātāju ekspremjeru Andri Šķēli. Lai gan formāli Getliņu zemes nomnieks atrasts izsoles ceļā, tomēr neviens no citiem potenciālajiem interesentiem nedz internetā, nedz kādā citā publiskā vietā nav manījis ziņojumu par šādu nomas tiesību izsoli.
Pietiek zināms, ka ar Ekodoktrīna interesēm jau labu laiku netieši saistīts arī Rīgas vicemērs Ameriks. Saistībā ar Ekodotrīna iznomātu pašvaldības uzņēmuma zemi radušās aizdomas ne vien par apzināti samazinātu zemes nomas maksu, bet arī par to, ka Getliņu zemes iznomāšana ir pirmais solis tālākai shēmai, lai Ekodoktrīna iegūtu monopoltiesības miljonus vērtajā Getliņu atkritumu šķirošanas, pārstrādes un otrreizējo izejvielu tālākas pārdošanas biznesā.
Vēl pērnajā vasarā Getliņu atkritumu poligona apsaimniekotājs, Rīgas pašvaldībai un Stopiņu novada domei piederošais uzņēmums Getliņi eko sludināja konkursu par tiesībām 1,7 hektāru lielā teritorijā būvēt atkritumu šķirošanas rūpnīcu. Tā kā iepirkuma konkursa nolikums pārāk klaji lobēja Ekodoktrīna intereses un arī pēc Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) aizrādījuma nebija objektīvs pret visiem iespējamiem pretendentiem, IUB pērnvasar uzdeva vai nu izstrādāt jaunu konkursa nolikumu, vai arī iepirkuma procedūru pārtraukt. Getliņi eko izvēlējās otro variantu. Taču tagad izrādās, ka šis solis vasarā pirms 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanām bijis tikai māņu manevrs.
Dažus mēnešus vēlāk - pagājušā gada 7.novembrī - Getliņu zeme tomēr tikusi iznomāta „vajadzīgajam” pretendentam - Ekodoktrīnai.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošais zemes nomas līgums, Getliņu nomnieks izraudzīts izsolē, taču nozares pārstāvji ir pārsteigti par šādu izsoli un atzīst, ka neviens par to nebija zinājis, lai arī daudzas firmas bija ieinteresētas nomāt zemi Getliņu atkritumu poligona teritorijā.
Citu atkritumu apsaimniekošanas kompāniju pārstāvji arī interesējušies par iespēju nomāt zemi Getliņu izgāztuves teritorijā, liecina vairāku avotu teiktais. Tomēr Getliņi eko vadītājs Imants Stirāns darījis zināmu, ka šādas iespējas nav. Kad viņam aizrādīts, ka vienai firmai tomēr ir šāda iespēja, viņš atsaucies uz izsoli, kurā esot bijušas iespējas piedalīties ikvienam.
Līdz ar to par pērn notikušās Getliņu zemes nomas izsoles vienīgo dalībnieku un arī uzvarētāju kļuvusi ar Amerika un Šķēles interesēm saistītā Ekodoktrīna. Šis uzņēmums līgumā apņēmies par Getliņu zemes nomu maksāt 5% no kadastrālās vērtības – tas ir 1000 latu gadā. Šādu cenu nozares eksperti salīdzina ar „sviestmaizes” vērtību.
Vairāki atkritumu apsaimniekošanas kompāniju vadītāji Pietiek atzina, ka viņi būtu gatavi maksāt daudz lielākas summas par iespēju tikt pie zemes Getliņu teritorijā, nekā to maksā Ekodotrīna.
Sašutis par zemes nomas līgumu ar Ekodoktrīnu, kas varētu prasīt papildus izmaksas rīdziniekiem un Stopiņu novada iedzīvotājiem, ir RD deputāts Valdis Gavars (Vienotība). Viņš norāda, ka vēlējies iepazīties gan ar izsoles nolikumu, gan izsoles izsludināšanas kārtību un izsoles fakta publiskošanu, kā arī to, vai Getliņi eko bija veikuši analīzi un izpēti par zemes nomas cenām izgāztuves teritorijā. Taču Rīgas domniekam no pašvaldībai piederošā uzņēmuma neesot izdevies saņemt nekādu atbildi. Getliņi eko vadītājs Stirāns veikli izlocījies ar formāliem iemesliem, kas ļauj uzņēmumam nesniegt informāciju.
Oligarhu pēdas
Slepenība, kādā notikusi Getliņu zemes iznomāšana, rada aizdomas, ka darījumā ne tikai izgāztuves zeme atdota „savējiem” par sviestmaizi, bet tas ir lielākas shēmas, kuras mērķis ir iegūt monopoltiesības uz Rīgas reģiona atkritumu šķirošanu, pārstrādi un otrreizējo izejvielu tālākpārdošanu, pirmais posms.
Jau rakstīts, ka Ekodoktrīna vēsturiski bijusi saistīta ar Šķēles vārdu un viņa ģimenes locekļu interesēm. Pērnā gada vasarā, kad izgāzās iecere Ekodoktrīnai bez konkursa tikt pie Getliņu atkritumu šķirošanas, izveidojot kopīgu pilnsabiedrību ar Getliņi eko, Šķēles ģimene savas daļas Ekodoktrīnā pārdeva.
Lai gan Uzņēmumu reģistrā redzams, ka Ekodoktrīna īpašnieki ir vairākas kompānijas, tomēr patieso labuma guvēju noskaidrot nevar, jo aiz juridiskajām personām slēpjas ofšori.
Oficiāli viens no Ekodotrīnas līdzīpašniekiem ir a/s BAO vadītājs Jānis Vilgerts. Ekodoktrīna īpašnieks ir arī SIA Eksetekss, kas pieder Anatolijam Jerumanim. Neskaidrais ir tas, kas slēpjas aiz SIA Wheaton Parks, kas daļas ieguva pēc Šķēles ģimenes aiziešanas no Ekodoktrīnas. Zinoši avoti Pietiek norādījuši, ka aiz šā uzņēmuma varētu slēpties gan pats Šķēle, gan cits tā sauktais oligarhs, eksministrs un bijušais LPP/LC līderis, Rīgas domes vicemēra Amerika domubiedrs Ainārs Šlesers.
Par Šlesera iespējamo līdzdalību Ekodoktrīnā vedina spriest tas, ka uzreiz pēc īpašnieku maiņas par uzņēmuma valdes locekli kļuva Jānis Aizbalts, kas ir LPP/LC biedra un Šleseram pietuvinātā Vitālija Aizbalta dēls.
Dokuments PDF formātā
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
