Ar cenām viss ir labi, ar inflāciju viss ir labi, ar „Sadales tīkla” tarifiem viss ir labi
Finanšu ministrija13.08.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Finanšu ministrija saņēma iesniegumu ar lūgumu sniegt informāciju par pārtikas cenu inflācijas cēloņiem un par AS “Sadales tīkls” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu ekonomisko pamatojumu.
Finanšu ministrija informē, ka finanšu ministra A.Ašeradena izteikums sociālajā platformā “Twitter” par kopējo un pārtikas cenu inflāciju balstās uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kas liecina, ka gada inflācija Latvijā mazinās - no 21,5% 2023.gada janvārī līdz 7,9% 2023.gada jūnijā.
Vienlaikus arī pārtikas cenu inflācija ir samazinājusies no 28,4% līdz 14%. Turklāt sagaidāms, ka patēriņa cenu pieauguma temps gada izteiksmē turpinās mazināties arī turpmāk līdz 2023.gada nogalē inflācija jau būs 3% - 4% līmenī.
Norādāms, ka lielās inflācijas pamatā, kas sāka augt 2022.gadā, ir vairāki ārējie faktori. Pirmkārt, straujo cenu kāpumu noteica enerģētiskā krīze Eiropā, kas aizsākās vēl 2021.gada rudenī, kā arī pieaugušās energoresursu cenas pārējos pasaules reģionos. To pieaugumu Eiropas Savienībā noteica gan piedāvājuma (zems ūdenslīmenis hidroelektrostacijās, vāja elektroenerģijas ražošana no alternatīvajiem avotiem), gan pieprasījuma faktori (nelabvēlīgie laika apstākļi, kā arī augošais energoresursu patēriņš, it īpaši Āzijas reģionā, kur gāzes cenas ir augstākas nekā Eiropā). Otrkārt, straujo inflāciju diemžēl augstākas nekā Eiropā).
Otrkārt, straujo inflāciju diemžēl ietekmēja arī pārtikas cenu kāpums visā pasaulē, it īpaši 2022.gada pirmajā pusgadā. To veicināja pēc Covid-19 pandēmijas laikā augošais pieprasījums, atsevišķu lauksaimniecības kultūru sliktā raža, mēslojuma sadārdzinājums augsto energoresursu cenu dēļ, kā arī loģistikas traucējumi.
Treškārt, Krievijas agresija Ukrainā 2022.gada februāra beigās pastiprināja iepriekš minēto divu faktoru negatīvo ietekmi un palielināja spriedzi gan energoresursu, gan pārtikas tirgū. Kara uzsākšanas brīdī Krievija bija lielākais gāzes piegādātājs Eiropas Savienības valstīm, līdz ar to karš satricināja Eiropas gāzes tirgu. Papildus tam, Krievija un Ukraina bija vadošie graudaugu, saulespuķu, kukurūzas un rapša piegādātāji visā pasaulē, palielinot to cenu globālajos tirgos.
Šogad energoresursu cenas, it īpaši gāzes cena, uzrāda lejupejošu dinamiku jau vairākus mēnešus pēc kārtas. Gāzes cena Eiropā 2023.gada jūlijā sasniedza zemāko līmeni kopš 2021.gada nogales jeb 25 euro/MWh, un tās pazeminošā ietekme uz inflāciju ir sagaidāma šā gada otrajā pusē, jo līgumi par gāzes piegādi galvenokārt tiek slēgti uz garāku laika periodu, lai nodrošinātu gāzes pietiekamību.
Līdz ar to, gāzes cenai saglabājoties pašreizējā līmenī, sagaidāms, ka gāzes un siltumenerģijas tarifi šā gada otrajā pusē mazināsies. Lejupvērstu cenu dinamiku pēdējos mēnešos uzrāda arī šķelda, kas tiek plaši lietota kā kurināmais, tomēr arī šajā gadījumā pozitīva ietekme uz siltumenerģijas tarifiem būs novērojama ar nobīdi.
Tikmēr pārtikas cenu gada inflācija šogad, lai arī samazinās, tomēr ir būtiski augstāka par vidējo inflāciju, turpinot ietekmēt mājsaimniecību izdevumus, it īpaši mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem. Pārtikas cenas pasaulē pērnā gada pirmajā pusgadā būtiski pieauga, ko ietekmēja arī augstās energoresursu cenas, sadārdzinot minerālmēslojumu, kā arī palielinot pārtikas savākšanas, piegādēs un apstrādes izmaksas. Tomēr gāzes un naftas cenas kopš kara sākuma jau ir būtiski samazinājušās.
Vienlaicīgi jāatzīmē, ka kara ietekme uz pasaules pārtikas cenām bija īslaicīga, jo no 2022.gada vidus neapstrādātās pārtikas cenu pieaugums pasaulē ir apstājies, bet kopš pērnā gada novembra ir fiksēts cenu samazinājums. Arī salīdzinājumā ar vidējo pārtikas cenu inflāciju eirozonā pārtikas cenu kāpums Latvijā ir būtiski augstāks. Līdz ar to, ņemot vērā energoresursu un neapstrādātās pārtikas cenu dinamiku pasaules tirgos, kā arī pārtikas cenu tendences citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, šobrīd pastāv visi priekšnosacījumi pārtikas cenu inflācijas samazinājumam arī Latvijā.
Savukārt par attiecībā par AS “Sadales tīkls” tarifiem (turpmāk - Tarifi) un to ekonomisko pamatojumu norādāms, ka Finanšu ministrija ir saņēmusi kompetentās iestādes, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk - Regulators) skaidrojumu par AS “Sadales tīkls” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem, kas ir apstiprināti ar Regulatora 2023.gada 22.maija lēmumu Nr.65 “Par akciju sabiedrības “Sadales tīkls” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem”.
Tarifu projekta izvērtēšanas gaitā, lai sasniegtu likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (turpmāk - Likums) 20.panta pirmajā daļā noteikto par to, ka tarifi nosakāmi tādā apmērā, lai lietotāju izdarītie tarifu maksājumi segtu ekonomiski pamatotas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas un nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti, Regulators vairākkārt lūdza AS “Sadales tīkls” iesniegt papildu informāciju, vērtējot ikkatras Tarifu projektā ietvertās izmaksu pozīcijas pamatojumu. Tāpat Regulators lūdza AS “Sadales tīkls” veikt Tarifu projekta precizējumus, ņemot vērā Regulatora vērtējumu par attiecīgo izmaksu pozīciju pamatotību, kas no AS “Sadales tīkls” puses tika izpildīts.
Tādējādi visā Tarifu projekta izvērtēšanas gaitā Regulatora veiktās darbības rezultējās vairāku miljonu euro izmaksu samazinājumā, nodrošinot, ka lietotāju tarifu maksājumi sedz tikai ekonomiski pamatotas elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās izmaksas. Regulators vērš uzmanību, ka AS “Sadales tīkls” Tarifu projektā ietvēra tikai tādas izmaksas, kuras ir paredzētas Regulatora 2022.gada 28.novembra lēmumā Nr.1/41 “Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika” (turpmāk - Metodika), un to apmēru pamatoja, iesniedzot attiecīgus dokumentus. Jāņem vērā, ka Metodika ir izstrādāta tā, lai tiktu īstenots Likuma 1. un 5.pantā nostiprinātais tarifu veidošanas princips.
Tā kā tarifu projekts tika aprēķināts saskaņā ar Metodiku, ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tas atbilst arī ekonomiskās pamatotības principam. Izvērtējot Tarifu projektā ietvertās izmaksas un to pamatotību, kā arī veikto aprēķinu pareizību, Regulators nonāca pie secinājuma, ka Tarifu aprēķina projektā ir ietvertas vienīgi ekonomiski pamatotas izmaksas, kas nepieciešamas elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojuma sniegšanai.
Papildus informējam, ka ar Regulatora veiktā izvērtējuma publiski pieejamo informāciju var iepazīties Lēmuma konstatējošajā un secinājumu daļā, kas pieejama oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” (skat. 2023.gada 25.maija oficiālajā publikācijā Nr.: 2023/100.31).
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
