
Ar deklarētās dzīvesvietas mehānismu varam balsot par savu nodokļu novirzīšanu cerīgākajai pašvaldībai
Guntars Vītols14.04.2025.
Komentāri (0)
Nesen rakstīju par to, ka savu nodokli no lielāka darījuma vēlos novirzīt citai pašvaldībai. Tas nopelnīts pavisam citā, ar mani nesaistītā pašvaldībā. Cilvēki rekomendēja - kurai. Paldies visiem, kas piedalījās ieraksta apspriešanā. Ierakstam bija zemteksts. Padalīšos.
Tātad. Nodokļi ir jāmaksā, tāds ir likums un, ja skatās dziļāk, demonstratīva attieksme - slikta valdība un tāpēc nemaksāšu! - arī nav risinājums. Tā ir tāda alkoholiķa bravūra. Vismaz līdz brīdim, kad nopērc biļeti un aizbrauc no mūsu valsts, pārcel rezidenci un tad jau maksā nodokļus citur.
Bet ir nianse. Kā tad mēs kā vēlētājs varam ietekmēt nodokļu izlietojumu? Faktiski nekādi. Neviens mums neprasa, vai izmest naudu sifiem, briškenpāļiem, lidmašīnām vai salātzaļu recepšu un bolt labbūtības pētījumiem. Apriebies visiem, izņemot, ja tu pats to naudu saņem savā kabatā.
Ir viens izņēmums. Deklarētās dzīvesvietas mehānisms, ar kuru varam balsot par naudas novirzīšanu cerīgākajai pašvaldībai. Tas ir tas pats, kas balsot ar savu naudu par labāko uzņēmumu, pērkot tā preci. Nekas jau nav ideāls, bet par labāko.
Skaidrs, ka deklarēšanās mehānisms ir par dzīvesvietu un var sākt kasīties, cik tas pareizi - deklarēties vienviet, bet dzīvot citviet. Bet, hey, dzīvot tu vari daudz kur vienlaicīgi, neesam jau piesieti. Neviens jau tās dienas, kur pārguli, neskaita. Bieži dara arī tā, ka mazbērns dzīvo lielpilsētā, bet deklarējies dzimtajā vietā un IIN iekrīt vecmāmiņas pampāļos. Slikti/labi? Diskutējami, bet ne par to.
Pati ideja, ka tu vari izvēlēties, kam atdot savu nodokli, kur to tērēs, ir fundamentāli lieliska. Vērts aizdomāties tieši šādā, plašākā kontekstā.





Šodien nedaudz pastāstīšu par sudrabu. Notiek globāla histērija, tāds kā finanšu pasaules atomsprādziens.
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:





































