Ukrainas veiksmīgais uzbrukums Krievijas stratēģiskajām aviobāzēm viennozīmīgi ir ļoti būtisks notikums un ne tikai notiekošajā Ukrainas – Krievijas karā, bet arī kopumā karadarbības attīstībā tuvākajā nākotnē. Gribētu minēt pāŗis nozīmīgākās lietas, ko šis uzbrukums mainīs.
Pirmkārt, Ukraina ir būtiski uzlabojusi savas pozīcijas ne tikai sarunās ar Krieviju par iespējamo uguns pārtraukšanu, bet arī attiecībā pret ASV, kur jaunajai prezidenta administrācijai ir izveidojies priekšstats, ka Krievija ir joprojām lielvalsts un Ukrainas sakāve ir tikai laika jautājums. Ar šo uzbrukumu Ukraina ir parādījusi, ka patiesībā Krievijas varenums ir tikai vārdos, bet patiesībā tā nav spējīga pat aizsargāt vienu no kodolspēju triādes daļām – stratēģisko aviāciju.
Otrkārt, uzbrukums nodarīs milzīgu kaitējumu Krievijas starptautiskajai reputācijai, jo parāda, kādas ir Krievijas reālās spējas un ka tā vairs nav spējīga aizsargāt savu galveno ieroci, uz ko tā balstījusi savu militāro stratēģiju, – kodolieročus. Turklāt iznīcinātie stratēģiskie bumbvedēji ir neatjaunojamie zaudējumi, tos Krievija vairs nevarēs atjaunot, jo tai nav vairs ne kapacitātes, ne sastāvdaļu. Bet, ja apstiprināsies ziņas, ka iznīcinātas arī gaisa novērošanas lidmašīnas A-50, tas nozīmēs, ka Krievija zaudē pēdējās šādas lidmašīnas un līdz ar to arī novērošanas spēju no gaisa.
Treškārt, Ukrainas uzbrukums ir pagrieziena punkts mūsdienu karadarbībā, demonstrējot, ka lētas mūsdienu tehnoloģijas var iznīcināt un padarīt kaujas nespējīgas miljardiem vērtas kaujas vienības. Un šeit es domāju, ka lielā mērā problēma būs arī mūsu NATO/ES pusē, kur starp tradicionālajiem militārajiem ražotājiem un bruņotajiem spēkiem no vienas puses un jaunajām tehnoloģijām veidojas arvien lielāka plaisa. Krievija adaptēsies jaunajām tehnoloģijām, tāpat kā to dara Ķīna un daudzas citas valstis Āzijā, problēma būs mūsu pusē, kur ar it kā esošo dārgo tehnoloģisko pārākumu vienā dienā var notikt tāpat kā ar Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem.
Un visbeidzot jāsaprot, ka notikušais ir tālāka eskalācija ne tikai karā starp Ukrainu un Krieviju, tas nesīs arī tālāku eskalāciju attiecībās starp NATO un Krieviju. Jābūt gataviem arī tālākai eskalācijai no Krievijas puses, un jādomā par mūsu pašu bāžu, infrastruktūras aizsardzību pret līdzīgiem dronu uzbrukumiem, diversijām, bet jau no Krievijas puses. Ar ko novērsīsim līdzīgus uzbrukumus vai arī uzbrukumus ostām un citai jūras infrastruktūrai?






Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:








































