Ar Meroni saistīta SIA arvien grib par 2,2 miljoniem pirkt Radio SWH, bet nespēj sameklēt 207 eiro nodokļu nomaksai
Imants Liepiņš14.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No trīsarpus tūkstošiem līdz divsimt septiņiem eiro — tādā amplitūdā svārstījies SIA Media Support nodokļu parāds šī gada sākumā. Tas ir īpaši amizanti tāpēc, ka tieši šī firma jau ilgstoši mēģina nopirkt AS Radio SWH akciju kontrolpaketi par 2,2 miljoniem eiro, kuru tai nav un nekad nav bijis.
Tā kā Radio SWH pieder vairāki radio kanāli un tā atbilst nacionālās nozīmes apraides kompānijai, uzņēmuma 80% kontrolpaketes pārdošanai bija jāprasa valsts atļauja. Uzzinot, ka aiz nodomātā pircēja SIA Media Support stāv “arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni uzticības personas, valdība konsultējās ar visiem Latvijas specdienestiem un tādu atļauju nedeva.
Kā Pietiek jau informējis, ar Meroni saistīto personu grupa ar to nesamierinājās un vērsās administratīvajā tiesā, kur šī nebija tipiska tiesvedība: tiesneses Ilze Amona, Kristīne Kalvāne un Valda Zommere, uzklausot lietas dalībniekus, netipiskā kārtā vērsās pēc rakstiska padoma Satversmes tiesā, kur to pēc būtības nesaņēma, tad ilgi un rūpīgi rakstīja spriedumu un visbeidzot to pasludināja tikai pirms nedēļas.
Spriedums bija R. Meroni un viņa vēlmju izpildītājiem nepatīkams: “Noraidīt SIA Media Support pieteikumu par administratīvā akta izdošanu par atļauju SIA Media Support iegūt izšķirošu ietekmi AS Radio SWH. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.”
Lai gan mediju īpašnieku un patiesā labuma guvēju jautājumi kopš 2014. gada, kad Krimas aneksiju un iebrukumu Donbasā pavadīja vēl neredzēti Kremļa propagandas uzplūdi visā pasaulē, tiek uzskatīti par ārkārtīgi būtiskiem, šajā gadījumā tiesvedība par Radio SWH īpašniekiem bija slēgta publikai un žurnālistiem, pie kam visus materiālus šajā lietā noslepenojusi bija tieši valsts.
No sprieduma publiskās daļas var uzzināt tikai to, ka Media Support pārstāvēja advokāts Oskars Jonāns no advokātu biroja Spilbridge — viņš juridisko palīdzību sniedzis arī pašam Meroni reizēs, kad pēdējais ticis pratināts Rīgas apgabaltiesā. Šoreiz tiesā piedalījies arī viens Valsts drošības dienesta pārstāvis un divi Satversmes aizsardzības biroja darbinieki, taču slēgtās sēdes dēļ nav zināms, kādus faktus viņi tiesai pauduši.
Lursoft dati rāda, ka Media Support vienīgais valdes loceklis ir R. Meroni “vietnieks zemes virsū” Aivars S. Gobiņš, kurš ir padomes vai valdes loceklis vēl 24 R. Meroni kontrolētos uzņēmumos Latvijā. Kā Media Support patiesā labuma guvēja deklarēta R. Meroni grāmatvede Urzula Haranda, kura līdzīgā statusā ir vēl daudzos R. Meroni kontrolētos uzņēmumos Latvijā.
Tikmēr Media Support solījumi nopirkt četras piektdaļas no Radio SWH statūtkapitāla par, cik zināms, 2,2 miljoniem eiro šķiet dīvaini saistībā ar šīs firmiņas finansu datiem: 2020. gada sākumā, kad Ventspils brīvostas pārvaldei mērķētās ASV sankcijas faktiski trāpīja R. Meroni interešu sfērā esošajiem uzņēmumiem, Media Support nodokļu parādi pārsniedza 5000 eiro. Arī šobrīd firmai ir grūtības nomaksāt 207 eiro nodokļu parādu, kāds fiksēts uz 7. aprīli (jaunāki dati publiski nav pieejami).
Firmas gada pārskatā par 2018. gadu norādīts, ka uzņēmums esot ņēmis aizdevumu 2,2 miljonu eiro apmērā akciju iegādei no kādas vārdā neminētas juridiskas personas, un aizdevēja nosaukums nav atklāts līdz pat šim laikam. Aizņēmuma atmaksas termiņš esot 2028. gada jūnijs.
Media Support biznesa rādītāji liecina, ka šādu aizdevumu tā atdot nevar — piemēram, 2018. gadā firmai apgrozījums bija 647 000 eiro, bet zaudējumi — 28 000 eiro. Nodokļos tā gadā samaksā no 83 līdz 102 tūkstošiem eiro, kas vispārējā mediju ainavā Latvijā to pēc ekonomiskās jaudas ierindotu kaut kur starp Ludzas Zemi un Talsu Vēstīm.
Līdz ar to kā Radio SWH patiesie labuma guvēji joprojām reģistrēti Igaunijā dzīvojošā Tatjana Tolstaja (viņa gribēja pārdot 80% akciju, kuras iepriekš atpirka no Īrijas mediju holdinga, kas daudzus gadus iepriekš savukārt bija iegādājies kontrolpaketi no radio izveidotāja — komponista Zigmara Liepiņa, tam tolaik pārejot operas vadītāja amatā), kā arī labuma guvējos redzami radio ilggadējie vadītāji, mazākuma akcionāri Jānis Šipkēvics un Filips Rubenis. Valdē un padomē strādā divi Latvijas un divi Igaunijas pilsoņi, bet nav redzama neviena tradicionāli ar R. Meroni saistīta persona.
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
