Ar oligarhiem Šķēli un Šleseru saistītā „Ekodoktrīna” uz ES naudu var pretendēt vēlreiz
PIETIEK19.08.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar tā sauktajiem „vecajiem oligarhiem” Andri Šķēli un Aināru Šleseru saistītā atkritumu apsaimniekošanas firma Ekodoktrīna, ar kuru Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 9.augustā nolēma lauzt līgumu par Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda (KF) līdzekļu piešķiršanu, jau tuvākajās dienās varētu startēt jaunā konkursā par ES fondu naudas ieguvi. Noprotams, ka par spīti līdzšinējai sakāvei Ekodoktrīna atkal mēģinās ielikt kāju Rīgas un Stopiņu novada atkritumu apsaimniekošanas biznesa durvīs, piesakoties no jauna izsludinātajai ES finansējuma apguvei.
Pietiek pētītais liecina: kaut arī Ekodoktrīnai neizdevās īstenot iepriekš kopīgi ar Rīgas un Stopiņu pašvaldību uzņēmumu Getliņi Eko saplānoto „shēmu” jaunas atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvei, jo VARAM atklāja melus pieteikumā par finansējuma ieguvi, nekas pašlaik neliedz šim uzņēmumam atkal pieteikties Kohēzijas fonda apakšaktivitātē „Dalītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība", kurā līdz 3.septembrim izsludināts atklāts konkurss un kurā jebkurš var pretendēt uz ES KF finansējumu.
Pietiek jau ziņoja, ka Edmunda Sprūdža (RP) vadītā VARAM 9.augustā beidzot tomēr izlēma apturēt Ekodoktrīnai iepriekš ar iepriekšējā ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) svētību atvēlēto ES fondu līdzfinansējumu 9 miljonus latu vērtā projekta īstenošanai jaunas atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecībai.
VARAM lēmums faktiski nozīmēja, ka Ekodoktrīna, kas ar dažādiem manevriem mēģināja piekļūt ES fondu līdzfinansējumam, lai Rīgas un Stopiņu pašvaldībai piederošajā uzņēmuma Getliņi Eko teritorijā uzceltu jaunu atkritumu šķirošanas rūpnīcu un iegūtu monopolu atkritumu apsaimniekošanas biznesā, tobrīd ir cietusi sakāvi.
Centrālā finanšu līgumu aģentūra (CFLA) lēmumu par naudas nepiešķiršanu Ekodoktrīnai plānoja pieņemt aizvadītītās nedēļas laikā. Piektdien CFLA lēmuma vēl nebija. Tiesa, CFLA rokās nav liela vara izlemt pretēji VARAM viedoklim, jo tā tikai formāli izmaksā naudu, kuru piešķīrusi atbildīgā iestāde, un pēc tam uzrauga, lai nauda tiktu izlietota atbilstoši noteikumiem.
Tomēr, kā liecina Pietiek noskaidrotais, „veco oligarhu” atkritumu firma nav gatava piekāpties un atzīt sakāvi. Jau tuvākajā laikā Ekodoktrīnai ir iespēja atkal pieteikties jaunam finansējumam, ko firma, visticamākais, arī izmantos.
Kā Pietiek informēja VARAM Sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā referente Linda Tilta, līdz 3.septembrim ES KF apakšaktivitātē „Dalītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība" ir izsludināts atklāts konkurss, kurā jebkurš interesents var pretendēt uz KF finansējumu un iesniegt savu projektu iesniegumu atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajām prasībām.
Ekodoktrīna uz no jauna izsludināto ES finansējumu var pretendēt, jo, ņemot vērā, ka firmai neizdevās iegūt būvatļauju rūpnīcas celtniecībai Getliņu izgāztuves teritorijā, kur tā slepenā izsolē par „sviestmaizes cenu” bija ieguvusi zemes nomas tiesības, firma, kā Pietiek jau ziņojis, iznomājusi zemi blakus Getliņiem. Līdz ar to tagad jau ar jaunu zemes nomas līgumu Ekodoktrīna var atkal pretendēt uz ievērojamo ES fonda naudas līdzfinansējumu.
Pietiek jau rakstījis, ka Ekodoktrīna līdz šim izmisīgi centās tikt pie nepilnus 9 miljonus latu vērtā ES Kohēzijas fonda līdzfinansējuma un piedalīties Rīgas un Stopiņu novada izgāztuves apsaimniekotāja Getliņi Eko konkursā par atkritumu šķirošanu. Šī projekta īstenošana Rīgas un Stopiņu novada iedzīvotājiem varēja draudēt ar šīs firmas monopolu un augstajiem atkritumu apsaimniekošanas tarifiem. Ar Ekodoktrīnas interešu lobiju tiek saistīts Šleseram draudzīgais Rīgas vicemērs Andris Ameriks, kurš kopīgā sarakstā ar apvienību Saskaņas centrs gatavojas startēt nākamgad paredzētajās pašvaldību vēlēšanās.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
