Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uldis Pīlēns ir pieteicies iet politikā, bet pats uz Saeimu nekandidē un, kā var nojaust, par ministru vai premjeru arī neies. Tāpēc man rodas jautājums: kādu Pīlēna kungs redz savu lomu rudens vēlēšanās? Vai viņam ir paredzēta Lemberga un Jaunupa tipa loma Latvijas politikā? Vai deputāti, kas tiks ievēlēti no Pīlēna saraksta, izpildīs viņa norādījumus vai strādās patstāvīgi?

Saskaņā ar Satversmi deputāti pārstāv visu tautu un nevis kādu politisku grupējumu vai interešu grupu. Vai šie deputāti būs atbildīgi Pīlēna priekšā? Pats Pīlēns paskaidro savu nebalotēšanos ar to, ka viņa uzņēmumiem ir liela loma spēlējama Latvijas eksportspējas audzēšanā. Vai Pīlēns nodrošinās, ka viņa saraksta deputāti raksta likumus un vada valsti tā, ka likumi netiek rakstīti tieši Pīlēna uzņēmumiem par labu?

Nezinu viņu. Intervijas atstāj cerīgu iespaidu, bet tas, ka pats neies balotēties, ir dīvaini. Viens no galvenajiem pārmetumiem Viņķelei savulaik bija tas, ka viņa netika ievēlēta. Kariņš, lai gan nebalotējās, atklāti tika virzīts kā premjera kandidāts. Mēs tomēr vēl vērtējam politiķa mandātu atkarībā no tā, kā tauta viņus novērtēja vēlēšanās. Kad vēlētāji balsos par lielo sarakstu, vai viņi balsos par konkrētajiem kandidātiem vai par Pīlēna kungu?

Vai tikai gadījumā nesanāk, ka mēs te ar atplestām rokām sagaidām kārtējo oligarhijas vēsmu Latvijas politikā. Ticu, ka Pīlēna kungam ir vislabākie nodomi, bet ar savu dīvaino leļļu meistara lomu viņš pats devalvē mūsu Saeimas vēlēšanas. Tas vien, cik normāli tas tiek uztverts, jau liecina par mūsu demokrātijas izpratnes samaitātību.

Fakts, ka Pīlēna konservatīvisms ir vai varētu būt man tuvs, nenozīmē, ka viņa attieksme pret Saeimas vēlēšanām man būs nesvarīga. Iedomājieties, ja Soross būtu Latvijas pilsonis un atnāktu tagad, un paziņotu, ka vajag uztaisīt reizi par visām reizēm vienu kārtīgu sarakstu. Vismaz labi, ka Pīlēns to nedara slepeni.

Vai Pīlēna kungs varētu būt vienkārši partijas ierindas biedrs un piedalīties procesā caur to? Partijas smadzenes? Nezinu. Bet par ko tad mēs balsojam, ja Pīlēns nebūs sarakstā? Par labākajiem viņa ideju izpildītājiem? Te mēs ejam tajā virzienā, kur deputātiem vai ministriem ir PR speciālisti.

Ja jūs esat politiķis, tad sevis artikulēšana, pozicionēšana un pasniegšana ir jūsu profesija. Līdzīgi īstam politiķim nevar būt kaut kāds idejiskais skolotājs, mecenāts, jo tad iznāk, ka šis deputāts nerīkojas saskaņā ar savu pārliecību, deputāts nav brīvs. Mums jau Saeima ir pilna ar pašiem par sevi impotentiem tautas priekšstāvjiem, kas māk tikai no lapiņas nolasīt.

Partijās drīkst darboties ikviens. Tas ir normāli, ka partijas nostāju slīpēšanā, izpētē un praktiskajā darbā piedalās daudz cilvēku, kas paši nav deputāti, bet mēs te runājam tieši par pašām vēlēšanām. Kad Pīlēns postulē kādas vērtības, par ko iestāsies viņa saraksts, kāpēc tās nepostulē tie cilvēki, kas cer tikt Saeimā? Bīdītāji labākajā gadījumā varētu aģitēt par cilvēka personību, rekomendēt. Bet kandidāta vietā formulēt programmu — tā ir Saeimas deputāta lomas devalvēšana.

Ja mēs esam līdz galam godīgi pret savu Satversmi, tad brīdī, kad intervējam pīlēnus, lembergus un jaunupus, tas, ko mēs klausāmies, ir nostājas, pie kurām attiecīgie kungi pieturēsies katrs savas partijas iekšienē kā ierindas biedri. Vai viņu idejas uzvarēs partijas iekšienē? Partijām jābūt demokrātiskām. Uzskatīt, ka viņu idejas arī būs tās, kas partijas iekšējo debašu rezultātā iznāks laukā kā gala idejas, ja viņi paši nekandidē, nozīmē nesaprast demokrātisko procesu vai nemaz negaidīt to. Galu galā Saeimā un valdības namā sēdēs pavisam citi cilvēki. Ja mēs gribam zināt, vai no tiem citiem sanāks kārtīgi tautas priekšstāvji, vai viņi saprot, par ko iestājas, tad jāintervē ir tieši viņi — tie citi.

Es labi apzinos, ka ņemos te ar visai specifisku problēmu, kas vairumam nešķitīs būtiska vai pat nebūs saskatāma. Taču šajā sīkajā detaļā slēpjas viena no atslēgām, kāpēc mums tā neiet ar demokrātiju. Deputāti nav uzdevumu izpildītāji. Deputāti paši par sevi ir tautas suverēnās varas nesēji. Ja viņi paši bez pelēkā kardināla nav spējīgi nest šo smagumu, tad viņi nav cienīgi būt par deputātiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...