Iesaki rakstu: 
Izrādās, arī daudzfunkcionālā centra Akropole būvniecības darbiem traucē Rīgā augošie koki, tādēļ lūgta atļauja tos nocirst, kas arī saņemta, - vien ar prasību vietā iestādīt citus, kā arī atlīdzināt zaudējumus.
Lai gan koku ciršana topošās Akropoles vietā sākusies tikai tagad, atļauja to ciršanai saņemta jau 2013. un 2015.gadā. Sabiedrība par kārtējo koku ciršanu, lai vietā parādītos tirdzniecības monstrs, nav apmierināta un ceļ trauksmi, taču izrādās, ka viss notiek likumīgi un Rīgas domes apstādījumu saglabāšanas komisija tam ir devusi zaļo gaismu jau pirms dažiem gadiem.
Ciršanas darbi notiek tikai tagad, jo, kā stāsta Rīgas Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Žūka, tos drīkst sākt tikai tad, kad ir saskaņots būvprojekts un pirms pašas būvniecības, lai nepieļautu situāciju, ka koki tiek nocirsti, bet ēka tā arī netiek uzcelta.
Jau 2013.gadā Rīgas domes apstādījumu saglabāšanas komisija Akropoles cēlājiem atļāva cirst kokus Salaspils ielas rekonstrukcijai posmā no Slāvu ielas līdz Salaspils ielai
Tāpat atļauts cirst septiņas zirgkastaņas ar diametru 29-42 centimetri gājēju pāreju izbūvei Salaspils ielā pret Salaspils ielu 1; 3 liepas ar nozāģētām galotnēm ø 30, 27,
Apstādījumu saglabāšanas komisija nolēmusi noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru par dabas daudzveidības samazināšanu par koku ciršanu 10 530 latu jeb 14 982 eiro apmērā. Atlīdzība bija jāsamaksā pirms koku ciršanas.
Savukārt 2015.gadā Rīgas domes apstādījumu saglabāšanas komisija lēma atteikt atļauju cirst vienu melnalksni ar diametru 41/45/53 centimetri Rīgā, Salaspils ielas sarkanajās līnijās posmā no Slāvu ielas līdz Salaspils ielai 6 k-1, bet atļaut cirst trīs zirgkastaņas ar diametru 39, 48,
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
