Iesaki rakstu: 
Martā izveidotās pretrunīgi vērtētās biedrības Latvijas attīstībai dibinātājs, Ventspils miljonārs, ar partiju Vienotība saistītais Olafs Berķis vismaz pāris gadus „smēlis” no tā sauktā Lemberga stipendiātu fonda, kuram paredzētie līdzekļi tika akumulēti vairākas ārzonu firmās, to vidū Lihtenšteinā reģistrētajā Vitale Consulting. Laikā, kad Lihtenšteinas firmā Vitale tika uzkrāta nauda, kas, kā liecina Lemberga krimināllietas materiāli, izmantota politisko partiju un politiķu pirkšanai, no tās uz, visticamākais, Berķim piederošu ārzonas firma Telesia Ltd. pārskaitīti nepilni 2 miljoni dolāru.
Kā liecina atsevišķi tā sauktās Lemberga stipendiātu lietas dokumenti, kas nonākuši Pietiek rīcībā, uz Berķim kā patiesā labuma guvējam, visticamākais, piederošu ārzonas firmu Telesia Ltd. 2005.gadā un 2006.gadā no stipendiātu fonda dalītājas, Lihtenšteinas firmas Vitale pārskaitīti kopumā 1,9 miljoni dolāru. Šī nauda ar Berķi saistītās ārzonas Telesia kontā nonākusi četros maksājumos – divi, katrs 400 000 dolāru apmērā, veikti 2005.gadā, savukārt vēl 700 000 dolāru (maksājumos pa 400 000 un 300 000 dolāru) veikti 2006.gadā.
Noprotams, ka tā sauktās stipendiātu lietas izmeklētāji neizslēdz - šī no Vitale uz, iespējams, Berķa ofšoru „aizgājusī” nauda varētu būt izmantota arī ar politisko partiju pirkšanu saistītiem mērķiem. Turklāt pārskaitījumi no Vitale izmeklētājiem sējuši arī šaubas, ka Berķis līdzīgi kā Lembergs, iespējams, iesaistījies shēmās, kas viņam ļāvušas izvairīties no nodokļu nomaksas Latvijā, līdzdarbojoties noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijā.
Neoficiāli Berķis jau ilgstoši ticis saistīts ar finansiālu atbalstu partijai Vienotība. Turklāt kuluāru sarunās netiek izslēgts, ka Berķis finansiāli, visticamākais, pērn vasarā atbalstījis arī tā saukto Olšteina sešinieka līderi – no Reformas partijas 11. Saeimā ievēlēto Klāvu Olšteinu. Pats Berķis jebkādas finansiālas saiknes ar politisko partiju, to vidū Vienotības, finansēšanu noliedzis. Labas attiecības Berķim ir Vienotība līderi, par šīs partijas „kasieri” dēvēto Edgaru Jaunupu, tāpat arī ar bijušo partijas Jaunais laiks līderi, ekspremjeru, biedrības Latvijas attīstībai vadītāju Einaru Repši.
Kā Pietiek jau iepriekš atzinuši vairāki avoti, Lihtenšteinas ārzona Vitale Consulting bija viena no firmām, kurā tika akumulēta tā sauktā 5% fonda jeb Lemberga stipendiātiem paredzētā nauda. Tā tikusi nosmelta no naftas un naftas produktu tranzīta biznesa pakalpojumiem, kurus sniedza a/s Ventspils nafta un a/s Ventbunkers.
Turklāt Pietiek jau iepriekš publiskotie stipendiātu lietas dokumenti liecinājuši, ka nauda vairāku miljonu dolāru apmērā tā sauktā 5% fonda kasē 2004., 2005. un 2006.gadā nākusi no ārzonām. 2004.gadā to piepildījis maksātājs, kuru dēvē par Info kontu, savukārt 2005.gadā - ārzonu firmas Marvin un Vitale, 2006.gadā - tikai Vitale.
Lihtenšteinas firmas Vitale direktors bija Ventspils uzņēmējs Laimonis Junkers, kurš tika dēvēts par 5% fonda „kasieri.” Viņš 2007.gada sākumā, neilgi pirms Lemberga apcietināšanas (2007.gada martā) pazuda no Latvijas, bet 2009. gada rudenī 55 gadu vecumā mira Urugvajā.
Berķis, kurš kopš šī gada sākumā kļuvis par Ventbunkers padomes priekšsēdētāju, līdz šim medijos liedzies atzīt, ka jebkad būtu zinājis par tā sauktā stipendiātu fonda naudas plūsmu un tās izlietojumu. Taču no vairāku ar prokuratūru saistītu avotu teiktā nojaušams, ka Berķis, iespējams, ir viena no personām, kas, izmantojot ārzonu firmas un nodokļu apiešanas shēmas, iesaistījusies stipendiātu naudas dalīšanā.
Berķis Pietiek iepriekš arī noliedzis, ka būtu bijis saistīts ar politisko partiju pirkšanu un tā saukto Lemberga stipendiātu fondu, sliecoties norādīt, ka ar politiskajam lietām nodarbojies Lembergs.
Pietiek līdz šim pētītais liecinājis, ka tā sauktais stipendiātu jeb 5% fonds tika izveidots ar naftas un naftas produktu tranzīta biznesu tieši nesaistītiem tēriņiem. Nauda tika uzkrāta ārzonās, pēc tam lielākoties skaidrā naudā izņemta, atvesta uz Latviju un „iztērēta” politisko partiju un politiķu pirkšanas mērķiem. Skaidra nauda kā norēķinu līdzeklis tikusi izvēlēta, lai nepaliktu banku pārskaitījumu „pēdas”. Netiešs apliecinājums skaidras naudas maksājumiem bija ekspremjera Induļa Emša (ZZS) 2006.gada rudeni valdībā pazaudētais koferis, kurā atradās 10 000 dolāru.
Tā saukto Lemberga stipendiātu lietas izmeklēšanu, kuras ietvaros tiek izmeklēta, iespējams, Ventspils mēra vadībā īstenota politisko partiju, politiķu un valsts amatpersonu uzpirkšanu vairāku gadu garumā, tam tērējot vismaz 7,5 miljonus dolāru, prokuratūrā sāka 2007.gada sākumā.
Lai arī Pietiek avoti norādījuši, ka stipendiātu lieta nolikta uz bremzēm, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers medijos šopavasar uzsvēra, ka izmeklēšana šajā lietā aizvien aktīvi tiekot turpināta.
Lembergs jebkādu savu saistību ar politiķu un partiju kukuļošanu ir noliedzis. Stipendiātu lieta raisījusi aizdomas, ka ar Ventspils mēra gādību, iespējams, Latvijā ilgstoši pirkta politiskā vara un neoficiālus maksājumus no Ventspils melnās kases jeb tā sauktā 5% fonda, iespējams, saņēmušas tādas varas partijas kā Latvijas ceļš, TB/LNNK, Latvijas Pirmā partija, demokrātiskā partija Saimnieks, apvienību Zaļo un Zemnieku savienība veidojošās Zaļā partija un Latvijas Zemnieku savienība, tāpat, iespējams, arī Einara Repšes veidotā partija Jaunais laiks, kā arī vairākas sīkpartijas.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
