Iesaki rakstu: 
Liegumu iegādāties klātienē virkni preču par jēdzīgu grūti nodēvēt. Mūsu valsts šajā ziņā kļuvusi par apsmiekla objektu pat daudzviet ārzemēs, kur mērenāk eksperimentē ar saviem iedzīvotājiem.
Taisnību sakot, tiem, kas draudzējās ar internetu, problēmu ir mazāk, nekā tiek zīmēts. Tālab gan lēmuma aplamība nekļūst mazāka. Pievērsīšu uzmanību tikai mūsu miesu sildošajām un sargājošajām precēm, kuras bez pielaikošanas, tātad attālināti, labāk nepirkt – apģērbam un apaviem.
Turklāt valdības liegums drēbēm un kājaviem pēc izmēra var pēkšņi iesist pa faktiski jebkuru mūsu valsts pilsoni vai ciemiņu. Protams, ka biezajiem un politiskajai spicei, kam savi šuvēji un kurpnieki, kā arī iespēja izbraukt no valsts, valdības veto šoziem pie pēcpuses mazas ragaviņas. Arī bomži nesūrojas, jāzina tikai pareizās miskastes. Toties vidusmēra iedzīvotājam, ja apģērbs vai apavi saplīsīs vai neglābjami notraipīsies, jāstaigā gandrīz vai plikam un basam, vai kā putnubiedēklim.
Daudziem ļaudīm gan visbiežāk rezervē ir, ko vilkt mugurā un kājās. Tomēr ne visiem un ne vienmēr. Salīdzinoši ilgais miera un preču bezdefecīta laiks atradinājis mūs iepirkties uz priekšdienām. Savu lomu spēlē arī liekas naudiņas trūkums maciņā un nepietiekama rūme mantu uzglabāšanai.
Parasti ķeros pie spalvas, kad kāds no varnešu tautai uzspiestajiem absurdiem skar tieši mani. Arī šajā gadījumā nepieciešamība nomainīt zābakus pieklauvēja tieši ārkārtas situācijā. Diemžēl, kā teiktu mūsu pravietiskais prezidents, tie veikali, kas nebija vaļā, izrādījās ciet.
Kur zem letes kā Padomijā tirgo apavus ar piemērīšanu, nezinu. Arī tirgū nedzirdēju: “Komu sapožki, oģožku kakuju-to!” Vispār, letiņ, grozies kā proti!
Es vēl saprastu, ja aiz loga būtu karš, taču nē – vien nelgas pie varas. Eh, kā vajadzēja likt aiz auss latvju gudrību: “Darini ratus ziemā, bet ragavas vasarā!” Tagad pie jauniem zābakiem visticamāk tikšu, kad sezona būs beigusies.
Taču, ja reiz valstī pie stūres nejēgas, kas miera laiku pārvērš karastāvoklī, šoreiz būs atbilstoši jāiepērkas. Stipri šaubos, ka nākamziem pie teikšanas Latvijā būs viedāki prāti.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
