Ārlietu ministrija atbalsta ebreju īpašumu restitūcijas likumprojekta virzību
Ārlietu ministrija15.01.2015.
Komentāri (64)
Iesaki rakstu: 
Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas valsts ir daudz darījusi, lai pilnvērtīgi apzinātu Otrā pasaules kara notikumus un totalitāro režīmu paveiktos noziegumus, godinātu upuru piemiņu un atjaunotu vēsturisko taisnīgumu.
Latvija konsekventi skaidro tās sarežģītas vēstures lapaspuses dažādos starptautiskos formātos. Cita starpā, kopš 2004. gada Latvija ir arī Starptautiskās holokausta piemiņas alianses dalībniece, un 2009. gadā tā ir atbalstījusi Terezinas deklarācijas pieņemšanu. Abas minētās iniciatīvas ir vērstas uz holokausta atceres, izpētes un izglītības veicināšanu, kā arī holokaustu pārdzīvojušo labklājības nodrošināšanu, nekustamā īpašuma restitūciju, nolaupīto mākslas priekšmetu atgriešanu, arhīvu materiālu pieejamību. Jāatzīmē, ka Terezinas deklarācijas pieņemšanas iniciatīva nāca no Čehijas tās prezidentūras laikā ES Padomē, un tai, paužot savu politisko gribu, pievienojušās visas ES dalībvalstis. Latvijas prezidentūra ir tāda pati iespēja, esot „prožektoru gaismā”, runāt par totalitāro režīmu noziegumiem un paust savu apņēmību vēsturiskā taisnīguma atjaunošanā.
Viena no Otrā pasaules kara traģisko vēstures notikumu konsekvencēm un totalitāro varu veiktajiem noziegumiem bija Padomju okupācijas varas Latvijas Republikas teritorijā īstenotā īpašumu nacionalizācija.
Ņemot vērā, ka nacistiskās Vācijas īstenotā holokausta rezultātā okupētās Latvijas teritorijā tika iznīcināta lielākā daļa Latvijas ebreju kopienas - sabiedrisko un reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu mantinieku un tiesību pārņēmēju, daudzus nekustamos īpašumus ierastajā denacionalizācijas kārtībā nebija iespējams atgūt.
Tādēļ Ārlietu ministrija atbalsta šāda likumprojekta virzību Saeimas Ārlietu komisijā. Likumprojekts nemaina līdzšinējo Latvijas politiku īpašumu denacionalizācijas jomā, bet ir tikai viens no iespējamajiem soļiem totalitāro režīmu paveikto noziegumu seku mazināšanā. Tas paredz atjaunot Latvijas ebreju kopienas īpašumtiesības uz atsevišķām reliģiskām un sabiedriskām celtnēm. Latvijas valdība turpinās dialogu ar ebreju kopienu par iespējamajiem turpmākajiem risinājumiem atlikušo sabiedrisko un reliģisko organizāciju īpašumu restitūcijas jomā.
Pateicoties jautājuma komplicētajai būtībai un atšķirīgajai vēsturiskajai situācijai un citiem faktoriem, katrā atsevišķā valstī tam ir dažāda pieeja – tiek veidotas speciālās komisijas, darba grupas, pieņemti speciāli likumi, dibināti fondi un veikti īpaši pētījumi. Piemēram, Lietuva 2011. gadā ir pieņēmusi likumprojektu, kurš paredz kompensācijas par totalitāro režīmu 1939.-1990. gadā okupācijas periodā nacionalizētu vai citādi nelikumīgi atsavinātu Lietuvas ebreju reliģisko kopienu īpašumu. Kompensācijas apmērs ir 128 miljoni liti (53 miljoni USD), kas tiks izmaksāti laika periodā no 2013. gada, līdz 2023. gadam, ieskaitot naudu īpašā fondā. Čehijā ir gan likums par īpašumu restitūciju, gan kompensācijas fonds. Savukārt, Igaunijai šī problēma nav aktuāla, jo lielākā daļa pirmskara īpašumu tika nomāti.
Jautājums par likumprojektu pārrunāts arī Nacionālās drošības padomē un Ārlietu ministrija savus priekšlikumus iesniegs Saeimas Ārlietu komisijai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
