Ārlietu ministrija skaidro: kā Rinkēviča un kolēģu braucienam uz Fidži, Jaunzēlandi un Austrāliju iztērēti 82 tūkstoši eiro

"No 12. līdz 20.jūnijam Ārlietu ministrs E.Rinkēvičs ar delegāciju apmeklēja Okeānijas valstu reģionu (Fidži, Jaunzēlandi, Austrāliju). Vizīte notika Latvijas prezidentūras ES ietvaros, jo Ārlietu ministram ES Augstās pārstāves Federikas Mogerīni uzdevumā Augstā pārstāve bija jāaizstāj ES-ĀKK (Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstu) Parlamentārajā asamblejā, kā arī vadot ES-Fidži augsta līmeņa politisko dialogu. Augstās pārstāves aizvietošana ir ierasta prakse un tradicionāli tiek uzticēta prezidējošās valsts ārlietu ministram. Pēc F.Mogerīni lūguma E.Rinkēvičs Augsto pārstāvi Latvijas prezidentūras laikā dažādos pasākumos aizvietojis 11 reizes.

Ņemot vērā reģiona attālumu, vizītes ietvaros tika apmeklētas arī nozīmīgākās reģiona valstis - Austrālija un Jaunzēlande, kas ir daudz efektīvāk, nekā plānot atsevišķus braucienus uz katru no tām. Gan Austrālijā, gan Jaunzēlandē E.Rinkēvičs ieradās pēc šo valstu ārlietu ministru ielūguma.

Tāpat, ņemot vērā to, ka nevienā no minētajām valstīm nav Latvijas vēstniecību, kas var uzturēt regulārus kontaktus un sniegt atbalstu vizītes laikā, līdz ar ministru vizītē devās pavadošā delegācija, lai nodrošinātu organizatorisko un protokolāro atbalstu. Vizīšu laikā tika pārrunāti divpusējie politiskie un ekonomiskie jautājumi, taču, ņemot vērā to, ka Latvija ir ES prezidējošā valsts, visās vizītēs Latvijas Ārlietu ministrs pārstāvēja arī prezidentūru un pārrunāja aktuālos ES un attiecīgo valstu sadarbības jautājumus.

1. Vizītes un to mērķi

12.-15.jūnijs - Fidži - Latvijas prezidentūras ES ietvaros ES Augstās pārstāves Federikas Mogerīni aizstāšana (pēc Augstās pārstāves lūguma) ES-ĀKK (Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstu) Parlamentārajā asamblejā un vadot ES-Fidži augsta līmeņa politisko dialogu. Divpusējā kontekstā - tikšanās ar Fidži ārlietu ministru divpusējo attiecību veicināšanai. ES-ĀKK valstu Parlamentārā asambleja notiek divas reizes gadā pārmaiņus kādā no Eiropas un ĀKK valstīm. Asamblejā tiekas visu ĀKK valstu parlamentāriešu delegācijas un Eiropas Parlamenta deputātu grupa sadarbībai ar ĀKK valstīm. Viens no regulāriem darba kārtības punktiem ir jautājumu un atbilžu sesija ar ES Padomes Attīstības padomes prezidentu, kas ir augstā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni. Sarunu laikā, paralēli citiem jautājumiem, ārlietu ministrs ES vārdā pārrunāja klimata pārmaiņu un attīstības sadarbības jautājumus - gan sarunā ar Fidži ārlietu ministru un Pacific Islands Forum ģenerālsekretāri, gan arī ES-Fidži augsta līmeņa politiskā dialoga un ĀKK -ES parlamentārās asamblejas sanāksmes laikā. Plašāk par vizīti: http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/47047-edgars-rinkevics-drosiba-ir-iespejama-tikai-panakot-valstu-stabilu-attistibu-ilgtermina

16.-17.jūnijs - Jaunzēlande - pirmā Latvijas ārlietu ministra oficiālā vizīte ar mērķi veicināt divpusējo sadarbību politiskajos jautājumos, ekonomikā, kā arī pārrunāt aktuālos starptautiskos jautājumus - drošības situāciju, klimata pārmaiņas. Vizītes laikā notika tikšanās ar latviešu diasporu. Kā prezidējošās valsts pārstāvji, delegācijas dalībnieki informēja par ES aktuālajiem jautājumiem un ES - Jaunzēlandes sadarbību, iestāšanos OECD.

Jaunzēlandē delegācija uzturējās 18 stundas, t.sk. nakts stundas. Vizītes laikā notika vairākas tikšanās ar Jaunzēlandes valdības pārstāvjiem, ar ES delegāciju, kā arī ar latviešu diasporu:

- Jaunzēlandes tirdzniecības ministrs Tims Grosers (Tim Groser);

- Jaunzēlandes ārlietu viceministrs Tods Maklejs (Todd McClay);

- Tikšanās ar ES – Jaunzēlandes parlamentāro sadraudzības grupas vadītāju Ms Clare Curran un grupas pārstāvi Mr Mark Mitchell;

- Tikšanās ES delegācijā ar pilnvaroto lietvedi un Jaunzēlandē rezidējošiem vēstniekiem;

- Tikšanās ar Velingtonas tirdzniecības kameras vadītāju un pārstāvjiem, kas būtu potenciālie Latvijas uzņēmēju sadarbības partneri;

- Tikšanās Oklendā ar Jaunzēlandes latviešiem;

- Intervijas lielākajam Jaunzēlandes dienas laikrakstam The New Zealand Herald un televīzijas tiešraides intervija programmai The Nation.

• Vizītes laikā uzsvērta Ekonomisko kontaktu attīstības nepieciešamība un panākta vienošanās, ka novembrī uz Jaunzēlandi varētu doties Latvijas uzņēmēju delegācija ar mērķi stiprināt ekonomiskos kontaktus un meklēt jaunus noieta tirgus Latvijas precēm un pakalpojumiem. Potenciāls Latvijā ienākošā tūrisma attīstībai;

Diskusija par ES – Jaunzēlandes attiecībām, t.sk., pausts Latvijas atbalsts ES – Jaunzēlandes ietvarlīguma ātrākai virzībai, pausts Latvijas atbalsts ES – Jaunzēlandes Brīvās tirdzniecības līguma sarunu uzsākšanai;

Ministrs izteica pateicību Jaunzēlandei par atbalstu uzņemšanas procesā, kā arī Latvija un Jaunzēlande vienojās, ka iesākto sadarbību OECD formātā turpinās;

Visās sarunās ministrs informēja par Latvijas prezidentūras prioritātēm un šajā laikā sasniegto, t.sk., divām ASEM ministru līmeņa tikšanām izglītības un transporta jomās, kas notika Rīgā aprīļa beigās;

Tika pārrunāta arī situācija Austrumukrainā un tās ietekme uz drošību Eiropā;

• Diskusijas par aktuālajiem reģionālajiem jautājumiem Austrumāzijā, Dienvidaustrumāzijā un Okeānijā, kā arī par tādiem globālajiem jautājumiem kā klimata izmaiņas, gatavojoties Parīzes konferencei š.g. decembrī. Klimata pārmaiņu jautājumi tika pārrunāti ar ES-Jaunzēlandes parlamentārās sadarbības grupas vadītāju un Jaunzēlandes parlamenta ārlietu, aizsardzības un tirdzniecības parlamentārās komitejas vadītāju, kā arī ar Jaunzēlandes tirdzniecības ministru;

Plašāk par vizīti sk. : http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/47082-arlietu-ministrs-aicina-jaunzelandi-aktivizet-ekonomiskas-attiecibas-ar-latviju

17.-20.jūnijs - Austrālija - oficiālā vizīte ar mērķi veicināt divpusējās politiskās un ekonomiskās attiecības, pārrunāt sadarbību P. Grestes lietā, divpusējās līgumtiesiskās bāzes paplašināšanu, parlamentāro sadarbību, OECD jautājumus, kā arī pārrunāt aktuālos starptautiskos jautājumus (drošības situācija Eiropā, starptautiskā terorisma jautājumi, migrācijas jautājumi, klimata pārmaiņas). Gan Sidnejā, gan Kanberā bija tikšanās ar latviešu diasporu.

Vizītes ietvaros notika vairākas darba tikšanās un panākts progress Darba brīvdienu līguma izstrādē:

Tikšanās ar Austrālijas ārlietu ministri Džūliju Bišopu (Julie Bishop), ar kuru pārrunāja abu valstu politisko un ekonomisko, līdzšinējo sadarbību starptautiskajās organizācijās, Eiropas Savienības un Austrālijas attiecības.

Ministri izteica apņemšanos aktīvi strādāt pie Darba brīvdienu līguma pabeigšanas jau šogad, lai abu valstu studenti varētu ieceļot, studēt un strādāt gan Austrālijā, gan Latvijā. Līguma mērķis ir sekmēt jauniešu mobilitāti un apmaiņu, sadarbību un partnerību starp Latviju un Austrāliju, kā arī attīstīt iespējas abu valstu jauniešiem mācīties, strādāt vai iegūt praktisko pieredzi un pilnveidot citas valsts valodas un kultūras zināšanas. Līgums paredzētu vienkāršot administratīvās procedūras, lai abu valstu pilsoņi varētu uzturēties otrā valstī. Latvijai šāds līgums jau ir noslēgts ar Jaunzēlandi.

Ārlietu ministrs pateicās Dž. Bišopai par Austrālijas valdības aktīvo iesaisti latviešu izcelsmes žurnālista Pētera Grestes atbrīvošanā no cietuma Ēģiptē, vienlaikus vēršot uzmanību uz to, ka pašreiz Ēģiptes Krimināltiesā turpinās P. Grestes un viņa kolēģu lietas izskatīšana un norādīja, ka Ārlietu ministrija caur vēstniecību Ēģiptē turpinās sekot P.Grestes lietas izskatīšanai Ēģiptes tiesā.

Ministrs izteica pateicību Austrālijai par atbalstu uzņemšanas procesā OECD, tāpat Latvija un Austrālija vienojās, ka iesākto sadarbību OECD formātā turpinās. Pārrunāti klimata pārmaiņu jautājumi, gatavojoties Parīzes konferencei š.g.decembrī.

Izteikts Latvijas atbalsts ciešākai ES un Austrālijas sadarbībai Āzijas un Okeānijas reģionos, kas nodrošinātu abām pusēm dziļāku ekspertīzi par reģionālajiem jautājumiem, nākotnes redzējumu.

Tika pārrunāta arī situācija Austrumukrainā un tās ietekme uz drošību Eiropā. Austrālijas ārlietu ministre ir uzaicināta apmeklēt Latviju.

Plašāk: http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/47124-edgars-rinkevics-un-australijas-arlietu-ministre-pauz-gatavibu-pabeigt-ligumu-abu-valstu-jauniesu-pieredzes-apmainai

• Tikšanās ar Austrālijas tieslietu ministru un ģenerālprokuroru Džordžu Brandi (George Brandis), lai pārrunātu līgumtiesiskās bāzes paplašināšanas nepieciešamību;

• Tikšanās ar Austrālijas Pārstāvju palātas spīkeri Broninu Bišopu (Bronwyn Bishop) un Austrālijas parlamentārās sadarbības grupas ar Ziemeļeiropu pārstāvjiem – divpusējās sadarbības jautājumi, latviešu kopienas loma Austrālijā, klimata pārmaiņu jautājumi Parīzes konferences kontekstā. Plašāk sk.:http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/47141-arlietu-ministrs-edgars-rinkevics-uzsver-latviesu-kopienas-lomu-australijas-sabiedribas-veidosanas-vesture .

• Ārlietu ministrs apmeklēja Austrālijas Kara memoriālu un, godinot kritušos karavīrus, Latvijas Republikas vārdā nolika ziedus pie Austrālijas Nezināmā Kareivja kapa.

• Tikšanās ar ES un Austrālijas Biznesa padomes pārstāvjiem Sidnejā. Biznesa pārstāvjus īpaši interesēja sankciju ietekme uz ES un Krievijas attiecībām, kā arī turpmākā ES ekonomiskās attīstības perspektīva; puses apsprieda arī iespējas apmainīties ar uzņēmēju delegācijām;

• Tikšanās ar Sidnejas un Kanberas latviešu kopienu, lai pārrunātu latviešu kopienas aktualitātes, atbildētu uz kopienas pārstāvju interesējošiem jautājumiem par Latvijas iekšpolitiku un ārpolitiku.

• Intervijas Austrālijas laikrakstiem The Australian un Austrālijas ziņu aģentūrai Fairfax.

• Tikšanās ar žurnālistu Pēteri Gresti - Ministrs apliecināja, ka Ārlietu ministrija seko līdzi pašreiz Ēģiptes Krimināltiesā notiekošajam tiesas procesam. Jāredz tiesas rezultāti. Bet, ja būs nepieciešamība, turpinās aktīvi darboties žurnālista un masu mediju brīvības aizstāvībai.

Jānorāda, ka divpusējo attiecību veidošana ir process, kurš nemitīgi pilnveidojas un attīstās. Līdz ar to turpmākie darbi un aktivitātes attiecībā uz Jaunzēlandi un Austrāliju noteikti ietver turpmākās tikšanās gan politiķu, gan ekspertu līmenī, kā arī darbu pie līgumtiesiskās bāzes attīstības, īpaši ekonomiskās sadarbības veicināšanai. Tāpat - Latvijai vēl vairāk jāturpina strādāt publiskās diplomātijas jomā.

2. Delegācijas sastāvs

1. Valsts sekretāra vietnieks (VSV) - politiskais direktors Eduards Stiprais. VSV dienesta pienākumos ietilpst Latvijas ārpolitikas veidošana, īstenošana un koordinēšana; sniedz viedokli un rekomendācijas par starptautiskās politikas dienas kārtības jautājumiem; vizītes laikā - politisko un ekonomisko interešu definēšana un atbalsts/padomdevēja funkcijas ministram šo interešu nodošanai uzņemošajai pusei.

2. Ekonomisko attiecību, tirdzniecības un attīstības sadarbības direkcijas vadītāja p.i. Ivita Burmistre - ministrijas ietvaros atbildīga par ekonomisko attiecību, tirdzniecības un attīstības sadarbības jautājumiem, kuriem vizīšu laikā tika pievērsta tikpat liela uzmanība, kā politiskajiem. Atbildīgā persona ĀM par iestāšanās sarunām OECD.

3. Ārlietu ministrijas Āzijas, Āfrikas un Okeānijas valstu nodaļas vadītāja Judīte Dobele. Vizīšu laikā fiksēja sarunas un panāktās vienošanās un apņemšanās, turpmāk strādā ar vizītes laikā aktualizētajiem jautājumiem, lai realizētu pielemto.

4. Ministra biroja vadītāja vietniece Inga Ozola sniedz protokolāro un loģistikas atbalstu, atbild par vizītes organizatorisko pusi, seko diplomātiskā protokola ievērošanai, ir pastāvīgā saziņā ar ministrijas amatpersonām Latvijā, nodrošinot ministra darbu ne tikai ar komandējuma satura jautājumiem, bet arī citām ministrijas aktualitātēm.

5. Ministra padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris vizītes laikā nodrošina sabiedrisko attiecību un komunikācijas atbalstu, gatavo informāciju medijiem, koordinē ministra intervijas vietējiem medijiem, nodrošina atbildes uz Latvijas mediju jautājumiem.

3. Komandējuma izmaksas Latvijas delegācijai

Aviobiļetes – EUR 73 931,48.

Viesnīcas izdevumi – EUR 5791.44.

Dienas nauda – EUR 2370."

Novērtē šo rakstu: