Iesaki rakstu: 
Es šeit nerunāšu par Trešā tempļa būvniecību, Izraēlas bēgļu izmitināšanu Ukrainā un citām lietām, kas balansē uz konspiroloģijas robežas.
Es rosinu padomāt par esošās pasaules elites kvalitāti, par cilvēkiem, kuriem esam uzticējuši savu nākotni. Padomāt par tiem, kuri pieņem lēmumus. Padomāt par elites intelektuālajām,morālajām un ētiskajām kvalitātēm.
Tātad pirms gada ar zemi nolīdzinātā Irāna atkal kļuva par neizprovocētas agresijas upuri, bet tautiešu avataros karodziņi neparādījās. Jo tas ir kas cits, kā var saprast no Bražes kundzes runām?
Uz ko cerēja Tramps? Uz varas maiņu? Islama umma zem bumbām konsolidējas, nevis pamūk un vēršas pret varu. Nezinu, ko viņam teica padomnieki, kas reliģiju vēsturi skolā bija mācījušies uz divniekiem, bet neko citu kā konsolidāciju sagaidīt nevarēja.
Šiītu islama versijā ciešanas un moceklība ir ļoti populāra tēma, tie ir tie paši kristieši, tikai citā projekcijā, tāpēc ajatollas nāve bija stulbākais, ko Tramps un Izraēla varēja izdarīt.
Ajatolla jau kopš septembra bija redzams, tērpies baltajā šīītu apbedīšanas tērpā, kā zīme, ka viņš gatavs nāvei. Apsveicu ASV un Izraēlu - tagad ajatolla ir debesīs un kļuvis par ikonu ne tikai šīitiem, bet visiem antiamerikāniskajiem islama spēkiem.
To, ka rudais dīvainis ir pilnīgs ārpolitikas retards, rāda arī viņa lēmums izmantot Irākas kurdus pret Irānu. Loģiski, ka bandītu bariņš pierobežā tika sakauts, viņus atbalstošā amerikāņu lidmašīna notriekta, bet Erdogana acis ir sarkanas joprojām, jo kurdi ir viņa nāvīgākie ienaidnieki un šīs amerikāņu spēlītes ir sabojājušas attiecības ar ASV.
Kļūda situācijas novērtējumā.
Pat seržantam skaidrs, ka nekāda varas maiņa bez sauszemes operācijas nav iespējama. Vadošā sastāva iznīcināšana nedeva tieši neko, Irāna ir pārgājusi uz decentralizētu tīklveida vadību, turklāt apzinātā Irānas civiliedzīvotāju iznīcināšana ir likusi pacelt sarkano karogu, kas nozīmē šiītu asinatriebību.
Rezultātā atmodinātas šīītu partizānu šūniņas Bahreinā, triecieni tiek vērsti pat pret viesnīcām, kurās apmetušies amerikāņi, - šiītu informatori ir visur.
Materiālais nodrošinājums.
Kārtējā kļūda. Irānas raķešu rezerves ir lielas, tās izvietotas plašā teritorijā. Dronu daudzums ir neizsmeļams, tie tiek 24/7 ražoti pazemes rūpnīcās.
ASV manāmi tam nebija gatavas. Cik kvalitatīvu pretraķešu ražo ASV? Līdz 1000 Patriot gadā un vēl mazāk THAAD. Cik ir iztērēts šajā karā? Viss Līcis ir iztērējis gandrīz visus krājumus. Amerikāņi jau iebraukuši stratēģiskajās rezervēs, un pasākumam neredz pat galu. Irāna nesteidzas un strādā tik plānveidīgi, ka aiz šī plāna rēgojas Ķīnas un Krievijas ausis. Te vērts pakavēties sīkāk.
Zināmie zaudējumi.
Amerikāņi pazaudējuši 5 lidmašīnas, pāris sabojātu nenozīmīgu kara kuģu, tankeru un kāds ducis CIP darbinieku un karavīru. Tas viss ir sīkumi ASV kara mašīnai. Bet ir arī nopietnākas lietas.
AN/FPS-132 izgājis no čata. Tā ir (bija) viena no 6 virshorizonta agrīnās brīdināšanas stacijām pasaulē, ko izmanto ASV Bruņotie spēki. Tagad ASV vairs neredz darbības Krievijas virzienā un pat labu daļu no Irānas ziemeļiem. Tātad Izraēla par kārtējiem raķešu triecieniem uzzinās tikai tad, kad viņu kibuci jau degs.
Tas pats liktenis piemeklēja saudītu 5.flotes sakaru centru, al - Džafras aviācijas bāzes sakaru centru un jūras izlūkošanas centru Bahreinā.
Iznīcinātas THAAD radiolokācijas sistēmas arī Emirātos un Jordānijā.
«Abraham Lincoln» aizvilcies tālāk no grēka, jo pēc nepārbaudītām ziņām tam uzbrukts, turklāt diezgan kvalitatīvi, šādi būtiski pasliktinot ASV spējas pārķert irāņu raķetes virs jūras.
Sekas.
Radaru un sakaru sistēmu iznīcināšana būtiski pasliktina ASV un Izraēlas iespējas laikus reaģēt pat uz parastiem ballistiskajiem triecieniem. Irāna nesteidzas, paļaujoties uz haosa vairošanos Līča reģionā. Un viņiem tiešām nav kur steigties. Visa pārtikas apgāde tiek realizēta caur jūru, caur tagad slēgto Hormuzas šaurumu. No Dubajas vairs nespēj izbraukt dārgas meitenes, bet iebraukt nespēj milti un pudeļūdens.
Viegli iedomāties, kas notiks, ja Hormuza paliks bloķēta mēnesi. Un nav pamata domāt, ka Irānas puse to nevar realizēt, - pie šauruma izbūvēts liels daudzums ar alām un slēpņiem,kur izvietotas pretkuģu raķetes, turklāt slēpņi būvēti dekādēm un nekad agrāk nav lietoti. Tāpēc par to esamību kuģi uzzinās tikai 2 minūtes pirms trieciena, pielidošanas laiks ir pārāk īss, lai pat modernās sistēmas spētu reaģēt.
Secinājumi.
Irāna esošajā konfigurācijā var pretoties mūžīgi. Skrūvēt pazemē ballistiskās raķetes viņi spēs pat kodoltrieciena gadījumā. ASV meklēs izeju no situācijas jau pēc nedēļas, jo pretraķetes iet uz beigām. Visticamāk, Tramps izsludinās uzvaru un dosies mājās. Atgādināšu, ka Tramps uzbruka Irānai sarunu laikā, gribētu tagad redzēt, kurš nākošais sēdīsies pie sarunu galda. Tramps ir bespreģeļščiks, kurš ar vienu žestu pārvērta diplomātiju un politiku bandītu midzenī, tam būs sekas.
Izraēla mājās aiziet nevar, tā paliks draudzīgajos arābu apskāvienos ar cauru Kupolu, kura pretraķetes jau iet uz beigām. Un tas ir nopietni, jo reliģiskie fanātiķi Izraēlas vadībā ir pilnīgi spējīgi ķerties pie kodolieročiem.
Irānas vadība jau ir neoficiāli brīdinājusi Izraēlu, ka kodolieroču pielietošanas gadījumā tā pielietos lieljaudas raķetes masīvā triecienā pa Izraēlas reaktoru. Ņemot vērā Izraēlas izmērus, ar to pašu ebreju jautājums arī būtu galīgi atrisināts.
Par mums.
Naftas, gāzes un minerālmēslu tirgus ir uzsprādzis. Gluži kā Kataras šķidrās gāzes rūpnīca, uz kuru cerēja ES klauni, kuriem gan tika pateikts, ka nekāds spot tirgus nestrādās. Pat ASV krekinga gāzes apjomu kāpinājums pēc aprēkiniem nespēs segt deficītu. Tas ir kapu zvans Eiropai.
Mēs esam daudz labākā situācijā, mūsu gāzes krātuvi ukraiņi vēl uzspridzinājuši nav. Un nav problēmu no Baltkrievijas iepirkt arī minerālmēslus.
Ir tikai viena problēma, - tas ir Bražes kundzes visnotaļ principiālais ofiss, kurš gatavs mierīgi noraudzīties visas valsts kolapsā, nevis meklēt veidu, kā nesekot ES valstīm kolektīvā krahā.
Bet, ja Bražes kundze domā, ka pēc kolapsa viņa turpinās saņemt stipendijas no Valsts departamenta un kneseta, tad viņa ļoti maldās.
Lielajiem puikām tagad ir citas problēmas.
Seko mums 
Šodien nedaudz par globalizāciju un to, ko pazīst kā globālo korporatīvismu. Nevajag iedomāties, ka tas ir kas jauns vai nebijis. Un nebūt ne izteiktāks kā jebkad iepriekš.
Jāņa Citkovska aizstāvībai. Latvijas tieslietu sistēma šobrīd izspēlē lugu, kuras scenārijs šķiet rakstīts pēc labākajām birokrātiskā absurdu teātra tradīcijām. Jāņa Citskovska tiesāšana par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa speciālajiem avioreisiem nav tikai juridisks process. Tas ir valstisks simbols, kas definē attiecības ar varu un atbildību.
Šobrīd masu medijos parādās "viena tante teica" līmeņa raksti ar nolūku diskreditēt Lietuvas pieņemtās izmaiņas 2. pensiju līmeņa administrēšanas kārtībā. Nevis faktos balstīti analītiski raksti, bet prasta propaganda. Pasūtītājs ir skaidrs un motīvs arī.
Cienījamais Ratnieka kungs, kā Latvijas Republikas pilsonis un vēlētājs uzskatu par nepieciešamu skaidri iezīmēt prioritātes, kuras, manuprāt, šobrīd tiek aizstātas publiskajā dienaskārtībā.
1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.” No Satversmes preambulas. Latvijas Satversme ir visu mūsu valsts likumu pamats. Nekas nedrīkst būt pretrunā ar to, un politiķiem ir jākalpo tajā paustajam nodomam.
Kamēr ASV flote ir piesaistīta Hormuza šauruma blokādei, kur SM-6 pārtvērējraķešu patēriņš pārsniedz ražošanas jaudu attiecībā 10:1, Krievija izmanto šo situāciju, lai veiktu savu lielāko ekonomisko un militāro reanimāciju pēdējā desmitgadē. Šis konflikts ir radījis "ievainojamības logu" Rietumiem, kurā Latvijai ir jāpieņem radikāli lēmumi, lai nepaliktu vēstures mēslainē.
Es nekad neesmu bijis ne Saskaņas, ne Stabilitātes vēlētājs, var arī nepatikt Rosļikovs kā persona, tam nav nozīmes. Šis teksts arī nav par patikšanu, bet ir vērsts uz to, ko šodien man kā juristam nācās noskatīties. Es to varu nosaukt par acīmredzamu izrēķināšanos ar politisko opozīciju, pat ja tā nepatīk virknei latviešu, tostarp man pašam.
