Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Augsta līmeņa spiegus parasti ir ļoti grūti atmaskot. Viņi mērķtiecīgi veido karjeras, lai sasniegtu pēc iespējas augstākās un ietekmīgākas politiskās virsotnes. Viņi publiski runā ārēji pareizas lietas, sekmīgi iekļaujas konjunktūras straumēs, sekmīgi apguvuši Eiropas Savienības “pareizrunu.” Piespēles saviem patiesajiem saimniekiem izdara reti, bet stratēģiski nozīmīgos brīžos.

Parasti šādus lielkalibra spiegus pieķert pie rokas ir grūti vai teju neiespējami - viņu kuratori ir ārkārtīgi uzmanīgi. Vienīgais, kas viņus var nodot, ir kritiska masa ar atsevišķām, bet stratēģiski svarīgām piespēlēm saviem patiesajiem saimniekiem - naidīgai valstij.

Te ir laiks jautāt - kam tieši kalpo Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks? Jau pirms 2018. gada Saeimas vēlēšanām bija virkne ļoti nopietnu jautājumu, kas saistīti ar valsts drošību visaugstākajā līmenī. Par to atgādināsim raksta noslēgumā. Sāksim ar diviem ļoti nopietniem, tā arī neizskaidrotiem gadījumiem pavisam nesenā pagātnē, kad Pabriks publiski aicināja atbalstīt Kremļa intereses.

Pirmais gadījums

2020. gadā kaimiņvalsts Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko viltoja vēlēšanu rezultātus un brutāli apspieda opozīcijas protestus. Teju miljons baltkrievu izgāja ielās miermīlīgo protestos. Lukašenko režīms karājās mata galā.

Šajā brīdī iejaucās Krievija. Navaļnija atbalstītājs, Krievijas disidents Leonīds Volkovs portālam “Radio Brīvība” (Radio Liberty) nesenā intervijā stāstīja: “Baltkrievijā Lukašenko noturējās, tikai pateicoties Putinam - tas ir acīmredzami. Lukašenko saņēma Putina atbalstu - gan drošībnieku, gan mediju, gan propagandas.

Atceramies zīmīgo TV sižetu, kad uz Baltkrievijas TV atbrauca krievu propagandistu desants. Brīdī kad Lukašenko bija palicis teju viens pats - ar dēlu un preses sekretāru, viņš balstījās tikai uz krievu atbalstu. Nebūtu Putina, kurš viņam sniedza palīdzīgu roku, tad viņš nenoturētos.”

Putina un Lukašenko propaganda masīvi izmantoja pārbaudītu metodi - protestētājus lamāja par valsts destabilizētājiem. Un tieši šajā brīdī Latvijas - ES un NATO dalībvalsts Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks savā Twitter konta faktiski viņiem piebalsoja vēstot: “Šajās dienās ļoti daudzas acis seko prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā. Latvijai, kā kaimiņvalstij, ir svarīgi, lai Baltkrievija saglabātu neatkarību un stabilitāti savā sabiedrībā.”

Ārēji it kā korekti “iesaiņots” vēstījums, bet būtībā atkārto Putlera propagandas meistaru vēstījumu par “stabilitāti.” Proti - protestēt pret Lukašenko nenozīmē destabilizēt valsti. Piedevām vēl otrs vēstījums - aicinājums Baltkrievijai saglabāt savu neatkarību. Arī tas sasaucas ar Kremļa un Lukašenko pamata tēzi - Baltkrievijas neatkarība ir apdraudēta, jo to cenšas nolaupīt kādi ārējie spēki. Tā arī nav nopietni izskaidrots šīs ārkārtīgi savādais, pēkšņais Pabrika paziņojums, kurš faktiski piebalso Kremļa un Lukašenko režīma interesēm.

Baltkrievijas opozīcija tika apspiesta, Lukašenko palika uzticīgs Putlera vasalis un šobrīd ir viņa galvenais ārvalstu balsts noziedzīgajā karā pret Ukrainu. Protams, Pabrika paziņojums Twitterī būtiski neko nevarēja ietekmēt, bet tas neatceļ nopietnu jautājumu - kāpēc viņš to darīja? Un kas viņam to lika darīt? Pats to izlēma? Tiešām? Pieredzējis politiķis ar politologa izglītību nesaprata, ko dara?

Otrs gadījums. Tikpat dīvains

Kovid krīzes laikā Kremlis centās iesmērēt pasaulei savu vakcīnu “Sputnik”. Tajā brīdī visā pasaulē Krievijas aģenti to acīmredzami koordinēti mēģināja iesmērēt, kur vien iespējams++. Dažādās valstīs pēkšņi aktivizējās personas, kuras mēģināja uztiept savām valdībām domu, ka “Sputnik” varētu būt laba vakcīna.

Un atkal - Latvijā tieši aizsardzības ministrs, kurš nav tieši saistīts ar medicīnas jautājumiem, pēkšņi publiski paziņo, ka, citēju mediju informāciju, - “Artis Pabriks (AP) "kopumā neiebilstu" pret Krievijas vakcīnas pret Covid-19 "Sputnik V" pasūtīšanu un lietošanu Latvijā, ja to reģistrēs Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) un ja Latvijā vēl pastāvēs nepieciešamība pēc papildus vakcīnu kravām”.

Atkal tas pats rokraksts - uzmanīgi “iepakots” vēstījums, bet saskan ar Kremļa interesēm. Vai Pabriks cerēja, ka izdosies, nav skaidrs. Bet nenoliedzami mēģināja šo domu palaist arī Latvijas sabiedriskās domas apritē. Vai viņš ar savu ilggadējo politisko pieredzi nesaprata, ko dara? Tiešām? Vai arī bija kāds rīkojums, kuru viņš nevarēja nepaklausīt?

Protams, abi šie gadījumi ar “īpašu” vēlmju domāšanu varētu tikt interpretēti kā jocīga “sagadīšanās.” To viņa aizstāvji arī darīs. Tomēr šādas nepārprotamas piespēles Kremļa stratēģiskajām interesēm varētu būt nejaušas vien iesācējam politikā. Pabriks tāds nav. Tātad ir pamats meklēt citus, daudz nopietnākus skaidrojumus. Katrs politiķis var kļūdīties un sarunāt muļķības, bet ja tas sāk atkārtoties regulāri, tad ir nopietns pamats sākt domāt - kas patiesībā notiek?

Jau iepriekš vēstīts par citiem Pabrika “sasniegumiem” valsts drošībā pārskatāmā pagātnē.

Pabriks bija aizsardzības ministrs no 2010. gada 3. novembra līdz 2014. gada 22. janvārim. Tātad vairāk nekā trīs pilnus gadus. Visu šo laiku Latvijā turpināja ignorēt solījumu NATO atvēlēt aizsardzībai 2% no IKP. Tieši Pabrikam esot ministra amatā, finansējums aizsardzības vajadzībām bija pat zemāks par 1% no IKP. Būtībā Latvija bija kļuvusi par aizsardzības ziņā visvājāko no Baltijas valstīm. Ņemot vērā, ka atrodamies tieši pa vidu starp abām pārējām, šāda situācija Krievijas stratēģus pavisam noteikti iepriecināja.

Protams, var atrunāties ar nesen pārdzīvot krīzi un to, ka Pabrikam vajadzēja rēķināties ar pārējās valdības attieksmi. Tomēr kuram citam vēl jautāt politisko atbildību, ja ne aizsardzības ministram, piedevām no tobrīd ietekmīgākās valdības partijas. Vai Pabriks, kurš lepojas ar vēsturnieka un politologa izglītībām, nesaprata, cik ārkārtīgi būtiska ir valsts aizsardzība? Tiešām? Un tik un tā viņš neizmantoja politisko ietekmi, lai kaut ko izdarītu lietas labā. Īpaši ņemot vērā, ka aizsardzība ir katras atbildīgas valsts stratēģiskā prioritāte, īpaši mūsu ģeopolitiskajos apstākļos. Kāpēc Pabriks izrādījās tik mazspējīgs, īpaši būdams arī Ministru prezidenta biedrs?

Avīze “Diena” savā pētījumā norādīja - laikaposmā no 2010. līdz 2014. gadam kopējais piecu gada finansējums aizsardzībai Igaunijā bija 1,618 miljardi eiro, Lietuvā - 1,335 miljardi eiro, bet Latvijā - 1,021 miljards eiro. Attiecīgi Igaunijas un Latvijas aizsardzības finansējums atšķīrās par 600 miljoniem eiro.

Pienākot 2014. gada krīzes brīdim, kad Krievija sāka savu agresiju pret Ukrainu, Pabriks tikko bija pametis posteni. Tomēr Latvijas aizsardzības spēja izrādījās katastrofāli zema. Izrādījās, ka Zemessardze bija novesta teju līdz bankrotam, toreizējo situāciju zemessargi atceras ar šausmām. 

Tāpat izrādījās, ka nebija gandrīz nekādas kaut puslīdz cienīgas infrastruktūras un plānu nekavējošai sabiedroto - NATO spēku uzņemšanai. To nācās veidot steigā jau pēc krīzes sākuma. Pat normālu kazarmu nebija. Arī mūsu pašu karavīriem vairākos gadījumos tās toreiz nebija līdz galam uzbūvētas.

Te arī jāatceras Pabrika toreizēja spītīgā nevēlēšanās reformēt Latvijas bruņotos spēkus pēc sekmīgajiem Somijas un Igaunijas paraugiem.

Iespējams, ka atbilde ir jāmeklē Pabrika un biedru no viņa kādreizējās organizācijas “Sabiedrība citai politikai” attieksmē pret Kremļa projektu “Saskaņas centrs.” Laika posmā no 2010. gada līdz pat 2011. gada vidum Pabriks dažādos veidos mēģināja pierunāt pārējo “Vienotību” iesaistīt “Saskaņu” valdībā. Viņš to darīja salīdzinoši neuzkrītoši, izvēloties uzmanīgus formulējumus, bet mērķis bija skaidrs - iekļaut “Saskaņu” valdošajā koalīcijā. Zīmīgi, ka viņu atbalstīja toreizējais ietekmīgais “Vienotības” biedrs Edgars Jaunups. Šobrīd, pēc dažādiem politiskajiem līkločiem abi atkal ir kopā.

Atkal ir nopietns jautājums - vai tiešām Pabriks, būdams vēsturnieks, politologs, ņemot vērā pamatīgo informācijas bagāžu, iepriekš esot arī ārlietu ministram, nenojauta, nesaprata, kāda briesmas draud Latvijai, iesaistot valdībā Kremļa sabiedrotos “Saskaņu?” Būtu vismaz bezatbildīgi iedomāties, ka Pabriks bija tik naivs. Drīzāk atbilde ir jāmeklē kaut kur citur. Īpaši ievērojot viņa neatlaidību, vēl un vēl dažādos veidos bīdot ideju par “Saskaņas” iesaistīšanu koalīcijā.

Pirms kāda laikā Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta ģenerāldirektors Miks Marans, uzstājoties ar runu ASV, norādīja, ka Igaunijā atklāts liels Krievijas aģentu ietekmes tīkls, kurā ietilpst politiķi, žurnālisti, uzņēmēji. Viņš norādīja, ka šie cilvēki spēj uzspiest Igaunijai Krievijai vēlamu rīcības plānu.

Latvijā par šādu Krievijas ietekmes cilvēku loku nopietnā līmenī neviens nerunā. Vai tas nozīmē, ka šāds ietekmes tīkls nepastāv? Visdrīzākais, ka pastāv gan, tikai tas ir gana ietekmīgs, lai neitralizētu jebkurus mēģinājumus to nopietni apdraudēt.

Bet tas mums netraucē jautāt - kas jūs patiesībā esat, biedri Pabrik? Aizdomu masa jau sen ir pārsniegusi kritisko masu. Vai tiešām arī mūsu sabiedroto drošības dienesti par to nav aizdomājušies? Putina režīms agri vai vēlu kritīs - tas ir skaidrs. Un tad mēs uzzināsim, kuras NATO dalībvalsts aizsardzības ministrs bija Kremļa pavadā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...