Iesaki rakstu: 
Jau vairākkārt esmu minējis, ka nereti vislielākā uzmanība ir jāpievērš netiešām norādēm. Šoreiz būs runa par ASV prezidentu vēlēšanām un Krievijas reakciju uz tās rezultātiem.
Pēc 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanām klajā nāca vairāki paziņojumi par Krievijas iejaukšanos, lai panāktu Donalda Trampa ievēlēšanu. Nevarētu teikt, ka Tramps savā prezidentūras laikā būtu bijis ļoti labvēlīgs pret Putina režīmu, bet – atsevišķos jautājumos viņa iecietības latiņa ir bijusi visnotaļ augsta.
Turklāt nav izslēgts, ka Krievijas centieni nodrošināt Trampa ievēlēšanu 2016.gadā nebija saistīti ar pārāk lielu simpātiju tieši pret Trampu, vienkārši – otra kandidāta ievēlēšanas gadījumā ASV reakcija uz Putina izgājieniem būtu daudz asāka.
Tomēr nevar nepieminēt, ka ļoti bieži Tramps ir izteicis dažādus komplimentus Putina virzienā. Tā arī valstu vadītāji savā starpā sazinās arī telefoniski, kas, bez šaubām, ir normāls process.
Tramps un Putins arī ir veikuši telefonsarunas, un tieši šajā sakarā ir bijis savdabīgs Kremļa paziņojums, proti, Putina preses pārstāvis paudis cerību, ka ASV nekad nepublicēs Krievijas līdera un ASV prezidenta Trampa telefonsarunu transkriptus. Hmm, interesanti, ko tad viņi tādu ir pārrunājuši, ja tik ļoti slēpjams? Labi, esmu pārliecināts, ka jaunā ASV prezidenta administrācija pārskatīs priekšgājēju sastrādāto un arī šajā jautājumā būs kāda lielāka skaidrība.
Tagad atgriezīšos pie jaunākiem notikumiem. Pēc neoficiālajiem rezultātiem Dž. Baidens ir ieguvis 290 elektoru balsis. Lai kandidāts tiktu ievēlēts, bija nepieciešams savākt 270 elektoru balsis. Dž.Baidenam tas ir izdevies.
Protams, ka, kā jau tika prognozēts, Tramps izmantos visus iespējamos līdzekļus, lai jebkādā veidā apšaubītu vēlēšanu rezultātus, bet – rezultāts būtiski nemainīsies. Ņemot vērā balsojuma rezultātus, ASV plašsaziņas līdzekļi jau ziņoja par Dž.Baidena uzvaru. Attiecīgi, kā jau ierasts, sekoja pasaules līderu un citu starptautiski pazīstamu personu apsveikumi Dž.Baidenam.
Te tad parādās manis pieminētās netiešās norādes. Ja Putins 2016.gadā apsveica Trampu ar ievēlēšanu amatā faktiski dažas stundas pēc neoficiālo rezultātu paziņošanas, tad Dž.Baidenu vēl viņš nav apsveicis. Pretstatā iepriekšējai reizei Putins ir izvēlējies pagaidīt oficiālos vēlēšanu rezultātus.
Te veidojas atšķirība. Ar šādu attieksmi Putins ir parādījis, ka Dž.Baidena ievēlēšana nebija tā, ko viņš vēlējās. Putina vēlamo kandidātu jau pirms vēlēšanām varēja pateikt, pārskatot Krievijas oficiālo plašsaziņas līdzekļu rakstus, kuri bija pozitīvi vērsti Trampa virzienā, bet negatīvi - Dž.Baidena.
Te varbūt kāds oponēs, ka apsveikt var tikai tad, ja vēlēšanu uzvarētājs ir oficiāli paziņots. Savā ziņā varētu piekrist, bet pasaules prakse ir bijusi, ka jau pēc pārliecinošu neoficiālo rezultātu paziņošanas seko apsveikumi. Tas, ka Putins nereti ar savām darbībām kā tādām parāda savu attieksmi, liecina arī tas, ka, piemēram, ar 2017.gada iestāšanos Putins neapsveica Obamu, bet gan adresēja sveicienus Trampam. Līdz ar to rodas jautājums – ja jau Putins tik noteikti ievēro protokolu, ka neapsveic neoficiālo vēlēšanu uzvarētāju, tad kādēļ viņš neapsveica tā brīža valsts prezidentu, bet apsveica to, kurš vēl tikai stāsies amatā?
Labi, apskatīsim šo jautājumu citā griezumā – kā Dž.Baidena uzvaru vēlēšanās atspoguļo Krievijā. Tikai neliels atgādinājums – Krievijā oficiālie plašsaziņas līdzekļi ietur to kursu, kuru nosaka Kremlis.
Tātad virsraksti jau visnotaļ daiļrunīgi. Piemēram, Putinam nav, ar ko apsveikt Baidenu, Desmit sievietes, pieci krāsainie un gejs, Kas iekļūs Baidena komandā, Atbrīvojies no ļauna vai nozadzis balsis. Ne tikai raksti, bet arī tos ilustrējošās bildes tiek speciāli atlasītas, lai parādītu Dž. Baidenu ne tajā labākajā gaismā. Īsāk sakot – viss notiek labākajās PSRS tradīcijās.
Te varbūt rastos jautājums – kādēļ Putina Krievija ir tik noraidoša par Dž.Baidena uzvaru? Atbilde uz šo jautājumu ir visnotaļ vienkārša – jaunievēlētais ASV prezidents jau vairākkārt ir izteicies, ka ieņems stingrāku nostāju pret Putina izdarībām. Jau 2015.gadā viņš nosodīja Putina īstenoto agresiju Ukrainā, un ir vairāk kā skaidrs, ka viņš nelolo cerības, ka Putina politika un tās panākšanas metodes ir mainījušās. Ne mazāk svarīgs ir arī fakts, ka Dž.Baidens ir pret Krievijas gāzesvada projektu Nord Stream 2. Tā arī atšķirībā no Trampa Dž.Baidens ir politiķis ar pieredzi, kuru tik viegli ar skaistiem vārdiem vai komplimentiem nepievilināsi.
Viss iepriekš minētais apliecina to, ka Putina Krievija ļoti labi saprot, ka jaunievēlētais ASV prezidents būs stingrāks un izlēmīgāks pret tās izlēcieniem. Līdz ar to starptautiskajā arēnā Putinam kļūs arvien sarežģītāk īstenot dažādus huligāniskus izlēcienus.
https://www.la.lv/krievija-cer-ka-asv-nekad-nepublices-trampa-un-putina-telefonsarunas
https://www.bbc.com/russian/news-37894575
https://ria.ru/20201110/vybory-1583805983.html
https://ria.ru/20201110/komanda-1583803928.html
https://ria.ru/20201108/pobeditel-1583609590.html
https://www.tvnet.lv/5196870/baidens-nosoda-putinu-par-tiru-agresiju-ukraina
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
