Iesaki rakstu: 
Nosūtām jums divus rakstus – portāla Delfi publikāciju un saistībā ar to sagatavoto atbildi, ko „objektīvais” informācijas resurss tomēr neuzskatīja par iespējamu publicēt.
Delfu publikācija
Partijas "No sirds Latvijai" (NSL) politiķu paustais raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" par valsts drošību un izteikumi, ka nav nepieciešams tērēt 2% no iekšszemes kopprodukta (IKP) Latvijas aizsardzībai un drošībai, bija "emocionālu virtuves pļāpu līmenī bez izpratnes par NATO vai drošības situāciju reģionā", uzskata Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.
Pēc šā gada maijā notikušā partijas kongresa NSL izplatīja paziņojumu, kura noslēguma teikts, ka viņus neapmierina tas, kā šobrīd valstī tiek pieņemti lēmumi. "No sirds Latvijai ir gatava to mainīt, atjaunojot nacionālo un ekonomisko pašnoteikšanos, atgūstot tautas ticību sev un ceļot tautas pašapziņu, aizstājot pierobežas buferzonu ar plaukstošu uzņēmējdarbības vidi, tankus ar trešo un ceturto bērnu ģimenē, iebiedēšanas politiku ar cieņpilnu saprašanos," rezumēts paziņojumā.
Kad maija beigās partijas pārstāvji viesojās raidījuma "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusiju sērijā "Par ko balsot?", politiķiem nācās skaidrot, kurus tankus un kādā veidā tad partija īsti grasās aizstāt ar bērniem. NSL valdes loceklis un boksa treneris Gints Gābers norādīja, ka uz baiļu pamata šobrīd tiek palielināts aizsardzības budžets. Viņaprāt, šos līdzekļus vajadzētu novirzīt daudzbērnu ģimenēm. Par to, ka aizsardzības budžeta palielināšana ir mūsu kā NATO dalībvalsts pienākums, viņš sprieda, ka neviens nav ar NATO parunājis un, ja Latvija informētu, ka "mēs izmirstam, ka drīz nebūs, kas ar tiem tankiem braukā", tad varētu neveltīt aizsardzībai 2% no IKP. Ja tomēr NATO nebūtu vis tik pretīmnākoša, Gābers papildus sarunām gatavs izmantot arī boksera talantu – iekāpt ringā un padiskutēt.
"Emocionālo un pārspīlēto apgalvojumu, ka Latvija tūlīt izmirs un tādēļ jāveicina dzimstība, var izmantot, lai kritizētu jebkuru valsts budžeta pozīciju, ne tikai aizsardzības izdevumus. Nevienā brīdī savās atbildēs NSL politiķi neizskaidro, kādēļ tad izdevumi būtu jāsamazina tieši aizsardzībai," spriež Hiršs. Pētnieks uzskata, ka politiķi šādi manipulē ar vēlētāju, proti, tiek piedāvāta viltus dilemma – viņi apgalvo, ka it kā pastāv tikai divas iespējas: vai nu tērējam aizsardzībai vai arī tērējam naudu lielākam ģimeņu atbalstam, lai Latvija neizmirst. "Vienkāršot sarežģītu problēmu uz divām līdz absurdam vienkāršotām izvēles iespējām ir klasiska manipulācijas metode brīžos, kad trūkst reālu argumentu," viņš noteic.
Hiršs arī atgādina, ka mēs vairs nedzīvojam ļoti drošā un stabilā pasaules reģionā: "Būtu naivi ignorēt Krievijas agresiju Ukrainā, plašo Krievijas bruņošanās programmu un regulārās mācības Baltijas pierobežā. Vēl arvien 2018. gadā sadursmēs Austrumukrainā iet bojā Ukrainas karavīri un civiliedzīvotāji. Bet šie notikumi NSL politiķiem laikam ir nesvarīgi, ja jau viņi neuzskata Latvijas drošību par prioritāti."
Tāpat jāatceras, ka NATO nav labdarības organizācija, ja Latvija vēlas drošību, par to ir jāmaksā, nevar tikai patērēt ASV un citu sabiedroto valstu resursus, uzsver pētnieks. Latvija 2014. gada NATO Velsas samitā apsolīja palielināt un uzturēt aizsardzības budžetu 2% apmērā, lai stiprinātu mūsu aizsardzības spējas. Solījums ir izpildīts. Arī citas NATO valstis toreiz deva solījumu, kuru pilda, – palīdz stiprināt mūsu drošību, piemēram, nodrošinot gaisa patruļas Baltijas gaisa telpā, uzturot katrā Baltijas valstī 1000 NATO karavīru un palīdzot apmācīt, apbruņot Latvijas bruņotos spēkus.
"Būtu smieklīgi redzēt šādus politiķus pārstāvam Latviju NATO," teic Hiršs. Viņaprāt, ja Latvija izmantotu argumentu, ka zemas dzimstības dēļ mēs negribam tērēt aizsardzībai, tieši to pašu varētu teikt Polija, Itālija un citas NATO valstis, kurās iedzīvotāju skaits samazinās vai stagnē un kuru karavīri patlaban atrodas Baltijas valstīs. Savukārt, ja NSL apgalvotu, ka Latvija "izmirst" un nevar atļauties tērēt naudu drošībai, piemēram, Polija varētu teikt to pašu un paziņot, ka nav gatavi tērēt naudu Latvijas drošībai, jo poļu dzimstības palielināšana taču ir pirmajā vietā. Pētnieks uzskata, ka NSL vēlme samazināt aizsardzības budžetu it īpaši sajūsminātu NATO spēcīgākās valsts – ASV – prezidentu Donaldu Trampu, kurš nepārtraukti kritizē sabiedrotos, ka tie negodīgi izmanto ASV drošības garantijas, paši nemaksājot pietiekoši par savu drošību.
"Šāda emocionāla, bet saturiski tukša retorika izskatās labākajā gadījumā pēc izmisīga mēģinājuma ar skaļiem izteikumiem piesaistīt uzmanību, lai paceltu zemos reitingus. Sliktākajā gadījumā tā ir Latvijas drošībai bīstama nekompetence aizsardzības jautājumos," rezumē Hiršs.
No sirds Latvijai atbilde
Ir smieklīgi redzēt, kāda līmeņa eksperti pārstāv Drošības un stratēģiskās pētniecības centru. Acīmredzot cienījamais Hirša kungs ir paslinkojis vai arī valodas barjeras dēļ nav spējis iepazīties ar jaunāko autoritatīvu NATO ekspertu slēdzienu par iespējām aizstāvēt Baltijas valstis no potenciālajiem draudiem.
Tur skaidri un gaiši rakstīts, ka Baltijas valstis nav spējīgas izveidot ešelonizētu pretgaisa aizsardzības sistēmu tieši ekonomiskās situācijas (lasi, nabadzības) dēļ un konvencionālā konfliktā praktiski nav aizsargājamas arī ļoti garās sauszemes robežas dēļ. Trūkst arī sauszemes nocietināto punktu sistēmas, kuras izveide tāpat maksā ārkārtīgi dārgi.
Viss pētījuma teksts šeit: Sers Kristofers Harpers, Svens Sakkovs, Tonijs Lorenss –International center for defence and security.
https://uploads.icds.ee/ICDS_Report_Air_Defence_Christopher_Harper_Tony_Lawrence_Sven_Sakkov_May_2018.pdf
Tieši tāpēc NSL piedāvātā nacionālās aizsardzības koncepcija balstās uz citām prioritātēm - uz līdzekļu pārdali par labu Zemessardzei, kuras tīklveida struktūra ir daudz labāk piemērota hibrīdkaram un daudz lētāk uzturama, kas ir būtiski, lai mazinātu milzīgo ārējo parādu. Esošie spontānie militārie iepirkumi ir pilnīgi bezjēdzīgi apstākļos, kad potenciālajam pretiniekam ir absolūts pārsvars Baltijas gaisa telpā un aerodromi izvietoti 15 minūšu pielidojuma attālumā. Kur šaus haubices?
Otrkārt, kurš ir noteicis 2% slieksni militārajam budžetam? Lielvalsts ar vienu no augstākajiem dzīves līmeņiem pasaulē? Kāda ir realitāte? Vācija maksā tikai 1,2%, Itālija 1,1%, bet Spānija - tikai 0,9% pēc 2017. gada datiem. Kāpēc Latvijai jāpilda šī norma, turklāt sekojot bezjēdzīgam iepirkumu sarakstam, kurš pat nav ticis apspriests publiski?
Tāpēc NSL pozīcija, piedāvājot novirzīt daļu no militārā budžeta ģimeņu atbalstam, ir loģiska, jo Latvijas galvenais ienaidnieks ir nabadzība un sociālā nevienlīdzība. Bet taisnīgu un godīgu valsti aizstāvēs visi tās iedzīvotāji.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.