Atbilde uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja viedokļa pieprasījumu nr. 1/7810

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 1. pantu priekšvēlēšanu aģitācija ir „politiskās partijas, politisko partiju apvienības, vēlētāju apvienības vai deputāta kandidāta reklamēšana plašsaziņas līdzekļos vai citādā veidā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko partiju, politisko partiju apvienību, vēlētāju apvienību vai deputāta kandidātu”.

Līdz ar to, lai konstatētu, vai kāds publicēts materiāls ir uzskatāms par priekšvēlēšanu aģitāciju, vienlaikus ir jābūt izpildītiem diviem nosacījumiem:

(1) jāpierāda, ka plašsaziņas līdzeklī ir notikusi tieši „reklamēšana”;

(2) jāpierāda, ka plašsaziņas līdzeklī ir publicēts aicinājums balsot vai nebalsot par kādu politisko partiju.

1. Vai ir notikusi „reklamēšana”?

Lai atbildētu uz jautājumu, vai izdevumā „Vienotība, PIETIEK!” ir notikusi reklamēšana, ir jāsaprot pats jēdziens „reklamēšana”, jo Priekšvēlēšanu aģitācijas likums šo terminu nedefinē.

Atbilstoši Reklāmas likuma 1. pantam „Reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem”.

Reklāmas likuma 10. pants nosaka, ka „reklāmas devējs ir persona, kura nolūkā gūt komerciālu vai citādu labumu pati izgatavo un izplata reklāmu vai kuras uzdevumā un interesēs cita persona izgatavo vai izplata reklāmu”.

Atbilstoši šādai interpretācijai ir maz ticams, ka izdevums „Vienotība, PIETIEK!” ir uzskatāms par reklāmas devēju Reklāmas likuma izpratnē. Ja vērtējam Reklāmas likuma 11. pantu („Reklāmas izgatavotājs ir persona, kas pēc reklāmas devēja pasūtījuma izgatavo, pārveido vai adaptē reklāmu”), tad, lai uzskatītu, ka izdevums „Vienotība, PIETIEK!” ir reklāmas izgatavotājs, tad ir jāpierāda, ka kāda politiska partija ir šādu reklāmu pasūtījusi.

Ja vērtējam jēdziena „reklamēšana” interpretāciju, kāda ir dota likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 17. panta 2. daļā („Reklamēšana šā likuma izpratnē ir jebkāda valsts amatpersonas personiskā vērtējuma publiska paušana par konkrētu komersantu, tā saražoto preci vai sniegto pakalpojumu, ja šī amatpersona par to saņēmusi atlīdzību”), tad, lai apgalvotu, ka izdevums „Vienotība, PIETIEK!” ir reklamējis, ir jāpierāda atlīdzības saņemšana par „reklamēšanu”.

Latvijas Žurnālistu savienībai nav tiesību pieprasīt finanšu norēķina dokumentus no Latvijas politiskajām partijām un uzņēmējsabiedrībām. Latvijas Žurnālistu savienība nevarēs noskaidrot, vai ir notikusi reklamēšana izdevuma „Vienotība, PIETIEK!” attiecīgajā numurā, kamēr Latvijas Saeima Latvijas Žurnālistu savienībai nebūs piešķīrusi šādas tiesības:

„1) veikt izmeklēšanu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā;

2) veikt likumā noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziedzīgos nodarījumus korupcijas un politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas jomā;

3) sastādīt administratīvos protokolus par atklātajiem pārkāpumiem, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus par pārkāpumiem, kuru izskatīšana saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ir piekritīga Birojam;

4) pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), organizācijām, amatpersonām un citām personām informāciju, dokumentus un citus materiālus neatkarīgi no to slepenības režīma;

5) Kredītiestāžu likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā pieprasīt un saņemt bez maksas informāciju no kredītiestādēm;

6) brīvi iepazīties ar reģistrētās datu bāzēs esošo visu veidu informāciju, kuras reģistrācija noteikta normatīvajos aktos, neatkarīgi no tās piederības;

7) iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, analizēt un glabāt Biroja funkciju izpildei nepieciešamo informāciju, kuras izmantošanas kārtību nosaka Biroja priekšnieks;

8) ja personas rīcībā ir konstatētas pazīmes, kas liecina par prettiesiskas darbības iespējamību, izteikt personai brīdinājumu par likuma pārkāpuma nepieļaujamību;

9) uzrādot dienesta apliecību, brīvi apmeklēt valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, kā arī Latvijas teritorijā izvietotās juridiskajām un fiziskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās ražošanas telpas, noliktavas, tirdzniecības un citas nedzīvojamās telpas;

10) ja nepieciešams, korupcijas apkarošanas un politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas kontroles funkciju izpildei bez atlīdzības izmantot valsts iestādēm, valsts uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un valsts organizācijām, bet izņēmuma gadījumos arī citām personām piederošos sakaru un sabiedrības informācijas līdzekļus. Izdevumus par citām personām piederošo sakaru un sabiedrības informācijas līdzekļu izmantošanu atlīdzina, ja īpašnieks to pieprasa;

11) steidzamos gadījumos ar transportlīdzekļa vadītāja piekrišanu izmantot uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), iestādēm, organizācijām vai privātpersonām piederošos transportlīdzekļus (izņemot ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību un starptautisko organizāciju pārstāvniecību transportlīdzekļus, kā arī speciālos transportlīdzekļus) braukšanai uz notikuma vietu vai personu nogādāšanai ārstniecības iestādē, ja tām steidzami nepieciešama medicīniskā palīdzība, kā arī tādu personu vajāšanai, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, un aizturēto neatliekamai nogādāšanai policijas iestādē;

12) glabāt un nēsāt dienesta vai personiskos šaujamieročus; pielietot šaujamieročus, kā arī lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus atbilstoši likumam "Par policiju";

13) izsaukt uz Biroju jebkuru personu saistībā ar lietu un materiālu izskatīšanu, bet, ja šī persona pēc izsaukuma saņemšanas bez attaisnojoša iemesla neierodas, atvest to piespiedu kārtā;

14) prasīt, lai persona pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kas traucē Biroja amatpersonu un darbinieku pilnvaru izpildi, kā arī lietot pret likumpārkāpēju paredzētos piespiedu līdzekļus;

15) pildot korupcijas apkarošanas un politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas kontroles funkcijas, pārbaudīt personu apliecinošus dokumentus;

16) izsludināt un izmaksāt atlīdzību par palīdzību noziedzīga nodarījuma atklāšanā un noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas aizturēšanā;

17) ar ģenerālprokurora vai viņa pilnvarota prokurora starpniecību izmeklēšanas turpināšanai nodot citai izmeklēšanas iestādei uzsāktā kriminālprocesa materiālus vai izmeklēšanas turpināšanai pārņemt no citas izmeklēšanas iestādes Biroja kompetencei atbilstošā uzsāktā kriminālprocesa materiālus;

18) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aizturēt un konvojēt personas, kuras tiek turētas aizdomās vai apsūdzētas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā”.

Latvijas Saeima šādas tiesības un finanšu līdzekļus to īstenošanai, atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 10. pantam, ir piešķīrusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām.

Latvijas Žurnālistu savienība konstatē, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersona uzdod arodbiedrībai paust viedokli par jautājumu, kas nav atbildams ar jebkurai arodbiedrībai pieejamiem resursiem un tiesībām.

2.Vai plašsaziņas līdzeklī „Vienotība, PIETIEK!” ir publicēts tiešs aicinājums balsot vai nebalsot par kādu politisko partiju?

Iepazīstoties ar izdevumu „Vienotība, PIETIEK!”, Latvijas Žurnālistu savienības darba grupa secināja, ka attiecīgais izdevums nesatur tiešu aicinājumu balsot vai nebalsot par kādu politisko partiju.

Atbilstoši izdevēja publiskajam skaidrojumam minētais izdevums ir iecerēts kā 960 tūkstošu eksemplāru lielā metienā izplatīts iesniegums Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

 (sk. http://www.pietiek.com/raksti/izdevums__vienotiba,_pietiek!_kas_tas_ir,_kam_domats_un_kas_par_to_maksa)

3.Vai plašsaziņas līdzeklī „Vienotība, PIETIEK!” ir publicēts netiešs aicinājums balsot vai nebalsot par kādu politisko partiju?

Izdevums „Vienotība, PIETIEK!” stilistiski ir līdzīgs starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International Latvijas nodaļas „Sabiedrība par atklātību – Delna” izveidotajam vēlēto amatpersonu uzraudzības rīkam http://www.deputatiuzdelnas.lv/, kuru finansiāli atbalsta Sorosa fonds.

Portālā www.deputatiuzdelnas.lv V. Dombrovska profilā ievietotā informācija (http://www.deputatiuzdelnas.lv/deputatu-kandidati/valdis-dombrovskis.html) „Bažas par sievas biznesa iespējamo ietekmi” saturiski atkārto izdevuma „Vienotība, PIETIEK!” 5. lpp. ar atsauci uz portālu Pietiek.com:

„Ministru prezidents varētu nonākt interešu konflikta situācijā saistībā ar viņa sievas uzņēmumu. V. Dombrovska sievai Ārijai Dombrovskai un V. Dombrovska juridiskās padomnieces Sandras Bukanes vīram Indulim Bukanam kopš 2004. gada ir kopīgs bizness. Ā. Dombrovskai un I. Bukanam pieder uzņēmums “Land Development”, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma projektu attīstīšanu...”

Iepazīstoties ar izdevumu „Vienotība, PIETIEK!”, Latvijas Žurnālistu savienības darba grupa secināja, ka attiecīgais izdevums nesatur aicinājumu vēlētājiem, pirms pieņemt lēmumu par balsošanu, izvērtēt izdevumā publicēto informāciju. Šāds aicinājums būtu pamats apgalvojumam par netiešu aicinājumu balsot vai nebalsot par izdevumā „Vienotība, PIETIEK!” minēto politisko partiju.

Salīdzinājumam var minēt, ka www.deputatiuzdelnas.lv kā viens no datu bāzes mērķiem ir norādīts „vēlētāju atbildīgums”, bet šī datu bāze nesatur (skatīta 02.11.2013.) tiešu aicinājumu balsot vai nebalsot par kādu politisku spēku, kā arī nesatur (skatīta 02.11.2013.) tiešu aicinājumu izmantot portāla www.deputatiuzdelnas.lv informāciju, lai pieņemtu lēmumu par izvēli, balsojot vēlēšanās. Izdevums „Vienotība, PIETIEK!” atkārto www.pietiek.com un http://www.deputatiuzdelnas.lv publiskoto.

Ja tiek pieņemts, ka arī www.deputatiuzdelnas.lv, LETA, BNS un citas datubāzes, pat Google.lv meklētājs netiek uzskatīti par netiešas priekšvēlēšanu aģitācijas veicējiem Latvijas Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma izpratnē, tad ir jāpieņem, ka arī izdevums „Vienotība, PIETIEK!” nav veicis netiešo priekšvēlēšanu aģitāciju.

Novērtē šo rakstu: