Atceļot transportlīdzekļa nodokli, pieaugums pie degvielas cenas būs tikai 0.02 eiro
Voldemārs Mellups28.02.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirānsapgalvo, ka Igaunijā pie degvielas neko nepieliek, kurš Igaunijā uztur ceļus? Rūķīši? Igaunijā pirms tehniskās apskates nekas nav jāmaksā.
Otrais, kā Stirāna kungs pamatos savu apgalvojumu par 0.095 eur pie litra. Ir fakti? Statistikas pieradījumi? Nav nekā, kungs melo tiešajā radio ēterā. Pieckārtīgi un vēl vienu reizi par rūķīšiem. Publisks fuj.
Esmu Voldemārs Mellups, iniciatīvas „par transporta līdzekļa ekspluatācijas nodokļa atcelšanu” (tautā saukta par ceļa nodokli) autors.
https://manabalss.lv/atcelt-pastavoso-cela-nodokla-iekasesanas-modeli-ieviest-pec-igaunijas-parauga
Vēlos pateikties visiem Latvijas sabiedrības pārstāvjiem, kuri uzticējās un balsoja zem šīs idejas. Centīšos Jūs visus nepievilt un panākt mūsu kopējo mērķi.
Šajā rakstā vēlos izkaidrot šīs iniciatīvas būtību un pierādīt ar statistikas faktiem, ka, atceļot esošo transporta līdzekļa ekspluatācijas nodokļa iekasēšanas modeli un ieviešot pēc Igaunijas modeļa, degviela jūtami nepieaugs cenā.
Latvijā transporta līdzekļi, uz ko attiecināms transporta ekspluatācijas nodoklis, tautā saukts par ceļa nodokli, pēc CSDD statistikas, gadā nobrauc 12 miljardus kilometrus (pielikums 1).
No tiem, pēc lvceli.lv statistikas, 7 miljardus tie veic ārpus Rīgas un lielākajām pilsētām (pielikums 1a), jo Latvijas Valsts ceļi skaita tikai uz autoceļiem - 190 stacionārās vietās, ne Rīgā ne citā lielā pilsētā skaitītāju nav.
Ceļiem, būvniecībai un uzkopšanai, pēc lvceli.lv statistikas, ik gadu novēl aptuveni 250 miljonus euro (pielikums2).
Nevajag būt lielam matemātiķim, lai saprastu, ka pie šiem diviem skaitļiem degvielas pieaugums, ja atceltu esošo transporta līdzekļa nodokli, būs vien 0.02 eur pie litra.
Esošais transporta līdzekļa nodoklis, tautā saukts par ceļa nodokli, pienes valsts budžetam tikai 85,5 miljonus eur 2015. gadā (pielikums 3). Slikts no abām pusēm. No vienas puses tas esot neefektīvs, no otras puses - nedraudzīgs autoīpašniekiem. Starpību sedz akcīzes nodoklis, kas arī paaugstina degvielas kopējo cenu, bet ne summu, kura nepieciešama pienācīgam ceļu remontam un uzkopšanai.
Nenācu gaismā ar paskaidrojumu un nesniedzu nevienu interviju tik ilgi tieši tāpēc, ka vācu faktus un statistiku par nozari. Piedodiet par to. Nekāda sabiedrības mānīšana nenotiek, esmu pieradis, ka, ja nav ko teikt, labāk klusēt nekā stāstīt pasakas, lai vēlāk izskatītos pēc muļķa. Kad biju gatavs publicēt skaidrojumu par nozari un iniciatīvas nākotni, vairs neviens Latvijas masu medijs negribēja publicēt. Nezinu, kādēļ.
Manis pārstāvētā niciatīva Saeimā tiks iesniegta tikai tad, kad tiks apmierināta pirmā - Par ceļiem bez bedrēm - https://manabalss.lv/cela-nodoklis/show, tas ir, pēc reālā Ceļu fonda atjaunošanas. Šobrīd tā manāmi iebuksējusi, un, šķiet, Saeimai esot plāns to norakt. Manis pārstāvētā kalpo kā garantija un iemesls runāt patiesību. Manu arī pastarpināti vēlas norakt.
Ja es tagad iesniegšu šo iniciatīvu, Saeima to noraks ar lielāko varbūtību, un mums visiem nāksies vākt no jauna. Pilnīgi iespējams, ka manabalss.lv man liegs atkārtot šo sabiedrības veikumu. Es, protams, varu izveidot manabalss.lv analogu, tas ir reāli, bet tas prasa laiku. Daudzi var vilties un vairs neparakstīt no jauna.
Pašreiz es saņemu draudus no manabalss.lv lapas pārstāvju un dažu, iespējams, viņiem pazīstamu žurnālistu puses, ka viņi man atņems iniciatīvu ar gandrīz 20 000 Latvijas sabiedrības pārstāvju uzticētām balsīm, norīkos iesniedzēju – ielikteni un iesniegs iniciatīvu Saeimā norakšanai. Es vēlos lai sabiedrība to apzinās.
Bez Ceļu fonda atjaunošanas īstenot pāreju no transporta līdzekļa nodokļa uz pielikšanu pie degvielas litra ir muļķīgi. Nauda atkal pazūdīs nekurienē. Tāpēc mums ir laiks, vismaz līdz Saeima apmierinās pirmo iniciatīvu par Ceļu fonda atjaunošanu. Līdz tam brīdim es varu piedāvāt iespēju deklarēties Igaunijā un saņemt Igaunijas numuru, ar iespēju legāli, paliekot piederīgam Latvijai, 5 gadus braukt pa pasauli. Lai arī 92 dienas gadā.
Šī raksta kopija ar attēliem apskatāma Voldemāra Mellupa vietnē - voldemarsmellups.wordpress.com
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
