Iesaki rakstu: 
Internetā parādījies vēl viens Ilzes Znotiņas (attēlā) vadītā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) klasificētais dokuments – vadlīnijas „Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas prioritātes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā”. Divu nedēļu laikā šis ir jau otrais FID ierobežotas pieejamības dokuments, kas ir nokļuvis atklātībā, tā pastiprinot bažas par slepenas informācijas drošību šajā iestādē. Tuvākajās dienās Pietiek publicēs pārskatu par šī dokumenta sabiedrībai nozīmīgākajām nostādnēm, bet jau šodien pārpublicējam to pilnībā.
Saistībā ar šo dokumentu Finanšu izlūkošanas dienestam ir uzdoti šādi jautājumi, atbildes uz kuriem varētu sniegt lielāku skaidrību par atbildīgajiem saistībā ar jau kārtējo dienesta informācijas noplūdi:
1) vai Jūsu iestādē ir apstiprināts dokuments „Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas prioritātes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā: vadlīnijas”?
2) kad (miniet precīzu datumu) un kas šo dokumentu ir apstiprinājis?
3) kad (miniet precīzu datumu) un kas (miniet amatpersonas vārdu, uzvārdu un amatu) šo dokumentu ir saskaņojis?
4) kad (miniet precīzu datumu) šis dokuments, kas bija apstiprināts Jūsu iestādē, tika nosūtīts saskaņošanai attiecīgajai amatpersonai, par kuru uzdots iepriekšējais jautājums)? Kādā formā tas tika nosūtīts?
5) cik ilgā laikā dokuments tika izskatīts un saskaņots?
Pēdējā pusgada laikā šī ir vismaz trešā reize, kad no Finanšu izlūkošanas dienesta noplūst klasificēta informācija. Iepriekšējā bija pirms pāris nedēļām, kad nezināmas personas internetā bija izlikušas citu FID ierobežotas pieejamības dokumentu ar nosaukumu Finanšu izlūkošanas dienesta sadarbība ar operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm un prokuratūru: vadlīnijas”.
To, ka šis noplūdušais dokuments ir ierobežotas pieejamības informācija, atzina arī pats FID. „Atbilstoši Finanšu izlūkošanas dienesta 2020. gada 6. oktobra rīkojuma Nr. 1-5.1/65 “Par ierobežotas pieejamības informācijas saraksta apstiprināšanu”, pielikuma 11. punktā noteiktajam vadlīnijas “Finanšu izlūkošanas dienesta sadarbība ar operatīvās darbība subjektiem, izmeklēšanas iestādēm un prokuratūru” (..) ir dokumenti, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju,” – to Finanšu izlūkošanas dienesta administratīvais direktors Aleksejs Petrovs bija apliecinājis oficiāli parakstītā dokumentā.
Kā skaidroja A. Petrovs, šajās vadlīnijās atrodamā informācija esot tik slepena, ka pat gadījumā, ja būtu nepieciešams ar tām iepazīstināt medijus, lai kliedētu aizdomas par prettiesisku valsts iestādes rīcību un šo aizdomu apstiprināšanās gadījumā informētu sabiedrību, tas netiktu pieļauts, jo „atbilstoši demokrātiskās tiesiskās valsts principiem priekšroka dodama tām interesēm, kuru aizsardzībai attiecīgajai informācijai noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tas ir, konkrētu iestāžu amatpersonām darba uzdevumu, kas saistīti ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu, izpildes ietvaros”.
Savukārt pagājušā gada novembrī I. Znotiņas vadītais Finanšu izlūkošanas dienests iekšēja haosa un nolaidības dēļ pats publiskoja atmazgāšanas apkarošanas mācību videoierakstus un prezentācijas, par kurām pēc tam oficiāli atzina – tās satur ierobežotas pieejamības informāciju.
Pietiek uzskata, ka sabiedrībai ir tiesības būt informētai gan par to, kādām lietām tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, gan par to, cik nevīžīgi šāda it kā klasificēta informācija tiek glabāta centrālajā naudas atmazgāšanas apkarošanas iestādē, par to pat nenojaušot citu valstu partnerdienestiem. Šī iemesla dēļ šie videoieraksti joprojām ir apskatāmi ikvienam interesentam. Savukārt „ļoti slepenās” vadlīnijas ir izlasāmas šeit.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.