Iesaki rakstu: 
Nav noslēpums, ka Aldis Gobzems sevi uzskata par ticīgu kristieti. Aldis par to savā Facebook lapā ir vairākkārt rakstījis kopā ar lūgšanām, kurās viņš lūdz Dievam daudz dažādu lietu.
Taču nedz viņa paša kristīgās ticības apliecinājumi, nedz publicētās lūgšanas neliedza Aldim šonedēļ neatļautās mītiņa laikā stāvēt blakus LGBT karogam un no tā apakšas skaļi kaut ko kliegt saviem sekotājiem.
Šeit jāatzīmē, ka vēlme patikt absolūti visām vēlētāju grupām bija daudzu partijas KPV LV biedru vidū, īpaši laikā, kad Aldis no šīs partijas kandidēja premjera amatam. Piemēram, Gobzema brālis politiskajā darbā Artuss Kaimiņš priekšvēlēšanu sanāksmēs solīja krievvalodīgajiem iedzīvotājiem aizsargāt viņu tiesības, valodu, kultūru un nākotni. To pašu Kaimiņš solīja tikšanās arī ar latviešu vēlētājiem.
Pēc tam, kad Kaimiņa vēlētāji nobalsoja par viņu un viņš nāca pie varas, bija pienācis laiks izpildīt solījumus, ko Kaimiņš deva gan krieviem, gan latviešiem. Tiesa, par lielu nožēlu krievu vēlētājiem solījumu vietā Kaimiņš viņiem organizēja politiskas represijas. Precīzāk, viņš paveica milzīgu darbu, lai slēgtu daudzus krievvalodīgos medijus Latvijā, aktīvi piedalījās diskusijās par krievu valodas aizliegumu vidusskolās un ar likumdošanas palīdzību joprojām turpina izdarīt milzīgu politisku spiedienu uz Krievu Pareizticīgo baznīcu Latvijā.
Citiem vārdiem sakot, Kaimiņš savus krievvalodīgos vēlētājus uzmeta. Protams, viņš uzmeta arī daudz savu latviešu vēlētāju, bet vismaz ne tik nodevīgi kā krievus.
Aptuveni tādu pašu priekšvēlēšanu uzvedību ļoti bieži var novērot arī Gobzemam, kurš pirmdien lūdz Dievu, lai viņš Latvijai dod daudz spēcīgu daudzbērnu ģimeņu, bet otrdien mītiņos flirtē ar gejiem. Ņemot to visu vērā, atklāts paliek tikai jautājums, kādu savu vēlētāju grupu Gobzems plāno uzmest, ja viņš nonāks pie varas pēc vēlēšanām.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
