Atklājas jau kārtējie "tieslietu meli": arī Strīķe solījusi starptautisku iepirkumu tiesu sistēmas auditam
PIETIEK08.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atklājas jau kārtējie meli saistībā ar tieslietu ministra Jāņa Bordāna publiskajiem solījumiem par veicamo visaptverošo tieslietu sistēmas auditu. Kā izrādās, viņa partijas biedre Juta Strīķe kā Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja februāra beigās oficiāli apgalvojusi, ka Bordāna vadītā ministrija veiks starptautisku iepirkumu par audita veikšanu. Tagad, pusgadu vēlāk, arī tie ir izrādījušies meli, - nekāds iepirkums nav izsludināts, un nekāds audits netiek veikts.
„Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka Tieslietu ministrija ir tā institūcija, kura organizēs gan starptautisku iepirkumu par audita veikšanu, gan arī tiesību ekspertu un profesionāļu piesaisti audita veikšanā no Latvijas,” Strīķe februāra beigās oficiālā dokumentā ir apliecinājusi Latvijas jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācijai.
Strīķe kā komisijas priekšsēdētāja arī norādījusi, ka tieši Bordāna vadītā Tieslietu ministrija būs tā, kura „veiks iepriekš minētās darbības” – tātad gan starptautisko iepirkumu par audita veikšanu, gan vietējo tiesību ekspertu un profesionāļu piesaisti.
Kā zināms, 2. augustā Lato Lapsas publikācijā uz virknes faktu pamata bija izdarīts secinājums, ka pašreizējais tieslietu ministrs Bordāns ir paklusām atteicies no februāra sākumā skaļi pieteiktā plāna šogad par aptuveni pusmiljonu eiro veikt visaptverošu tieslietu sistēmas auditu.
Pēc šīs publikācijas Bordāns sociālajā tīklā Twitter pauda šādas ziņas: „Jāapbēdina Lato Lapsas cienītāji. Viņš kārtējo reizi dezinformē tautu. TM audits notiek un notiks kā bija plānots.”
Taču šie Bordāna apgalvojumi ir izrādījušies melīgi, - nekāds visaptverošs tieslietu sistēmas audits ne tikai nenotiek, bet pat nav izsludināts iepirkums par tāda veikšanu.
Pietiek jau aprakstīja, kā Tieslietu ministrija piekrāpusi nevalstisko organizāciju – Latvijas jurisprudences speciālistu un ekspertu asociāciju, kas bija vēlējusies, lai tās pārstāvji tiktu iekļauti darba grupā, kura veiks auditu pat tiesu sistēmu.
Kā rāda Pietiek publiskotā Tieslietu ministrijas vēstule, šādu lūgumu asociācija ministrijai šā gada bija izteikusi 17. februārī. Taču pēc veselu mēnesi ilgām pārdomām jau marta vidū Tieslietu ministrija nevalstiskajai organizācijai bija atbildējusi, ka lūgumu izpildīt nav iespējams, jo „darba grupu par audita veikšanu tiesu sistēmā nav plānots veidot”.
Tieslietu ministrija nevalstiskajai organizācijai šajā vēstulē bija oficiāli apliecinājusi, ka „par tieslietu sistēmas padziļinātu justīcijas institūciju funkciju un procesu izvērtējumu organizēs iepirkuma procedūru, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likumu (turpmāk PIL)”.
Bordāna vadītā ministrija vēstulē arī nevalstiskajai organizācijai norādīja, ka iepirkumu likuma mērķis „ir nodrošināt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī pasūtītāju līdzekļu efektīvu izmantošanu”.
Tagad izrādījies, ka šī ministrijas vēstule ir bijusi tikpat melīga kā tagadējie Bordāna paziņojumi, - nekāda iepirkuma procedūra nav ne tikai pabeigta, bet pat izsludināta, un nekāds visaptverošs tieslietu sistēmas audits netiek veikts.
Tikmēr Tieslietu ministrija vēl joprojām nav vēlējusies sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem saistībā ar izgāzušos ideju par visaptverošo auditu:
1) Ko tieši ministrs ir apzīmējis ar salikumu „TM audits”? Vai runa ir par visaptverošu tieslietu sistēmas auditu, kādu februārī apsolīja tieslietu ministrs, vai kādu citu auditu – piemēram, J. Bordāna paša vadītās Tieslietu ministrijas iekšēju auditu?
2) kāds tieši „TM audits” pašlaik notiek, kā to ir apgalvojis tieslietu ministrs? Miniet audita nosaukumu, tā veicējus (juridisko personu, ja tā ir piesaistīta persona; valsts amatpersonas – vārdu, uzvārdu, amatu -, ja audita veicēji ir valsts iestāžu darbinieki).
3) Miniet šī audita sākšanas laiku un plānoto beigu laiku. Nosūtiet man iepirkuma dokumentu kopijas, kas apliecinātu, ka šāds audits tiešām pasūtīts (ja tāds ir pasūtīts kādai trešajai juridiskajai personai). Nosūtiet man iekšējās lietvedības dokumentu kopijas, kas apliecinātu, ka šāds audits tiešām ir sākts.
4) Kādu iemeslu dēļ J. Bordāns 16.jūlijā MK iesniegtā ziņojumā oficiāli apliecināja, ka viņa vadītā ministrija atsakās no „Tieslietu ministrijas budžeta programmai 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” 2019. gadam atbalstītā prioritārā pasākuma “Justīcijas institūciju funkciju un procesu izvērtējums, t.sk. izmeklēšanas institūta reformēšanas iespēju izpēte” piešķirtā finansējuma 500 000 euro apmērā, kuru 2019. gadā netiek plānots apgūt”?
5) Kādiem tieši mērķiem ministrija bija pieprasījusi šos 500 000 eiro? Ko sevī ietvēra prioritārais pasākums “Justīcijas institūciju funkciju un procesu izvērtējums, t.sk. izmeklēšanas institūta reformēšanas iespēju izpēte”? Kādu iemeslu dēļ šis pasākums šogad tomēr netiek veikts?
6) Kāds tieši „TM audits” „notiks kā bija plānots”, kā to ir apgalvojis tieslietu ministrs? Miniet audita nosaukumu, tā veicējus (juridisko personu, ja tā ir piesaistīta persona; valsts amatpersonas – vārdu, uzvārdu, amatu -, ja audita veicēji ir valsts iestāžu darbinieki).
7) Miniet šī audita sākšanas laiku un plānoto beigu laiku. Nosūtiet man iepirkuma dokumentu kopijas, kas apliecinātu, ka šāds audits tiešām pasūtīts (ja tāds ir pasūtīts kādai trešajai juridiskajai personai). Nosūtiet man iekšējās lietvedības dokumentu kopijas, kas apliecinātu, ka šāds audits tiešām ir plānots.
8) Ja gadījumā šādu informāciju nevarat sniegt, lūdzu, sniedziet skaidrojumu, kādu iemeslu dēļ J. Bordāns ir izplatījis melus, apgalvojot, ka „TM audits notiek un notiks kā bija plānots”?
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
