Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad Pietiek sāka informēt par SIA Lattelecom veidotajām nodokļu “optimizēšanas” shēmām, vairāki bijušie uzņēmuma darbinieki vērsušies portālā ar savu stāstījumu par Lattelecom, kurā 49% pieder valstij un kuras valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis paudis gatavību tiesāties ar Latvijas valsti par solidaritātes nodokli, kas var gan tiešā veidā samazināt Gulbja ienākumus, kas pērn saskaņā ar viņa amatpersonas deklarāciju bija 392 tūkstoši eiro, gan arī samazināt uzņēmuma peļņu, no kuras apmēra atkarīga arī Lattelecom šefa alga.
Gan esošie, gan bijušie darbinieki ir vēlējušies palikt anonīmi, jo baidoties gan par Lattelecom represijām, gan pašreizējā darba devēja negatīvu attieksmi pret darbiniekiem, kuri atļaujas publiski iztirzāt nesmukumus kompānijas iekšienē.
Kāds Pietiek lasītājs vēsta par Lattelecom ieviesto resursu vadības sistēmu, kas ļāvusi diezgan elastīgi samazināt samaksu montieriem. Pēc lasītāja stāstītā, caur šo sistēmu tehniķi saņem savus darba uzdevumus - tehnisko informāciju un tajā skaitā arī adreses uz kurieni viņam būs jādodas.
Šī sistēma arī uzskaita tehniķa veiksmīgi paveiktos darbus punktos (nevis naudā). Proti, piemēram, ja tehniķis vai inženieris ir veiksmīgi ierīkojis klientam internetu, tad par darbu saņem desmit punktus. Bet, ja viņš ir ierīkojis gan internetu, gan telefona līniju, tad viņa kontam pieskaita 15 punktus, attiecīgi par internetu, telefonu un televīziju - jau 25 punktus.
Kā norāda bijušais Lattelecom montieris, adreses, klienti un darbi nekad nav vienādi. Gadās darbi, kas paveicami 10 minūtēs, bet gadās arī darbi uz pusi dienas vai vairāk. “Ideja pirmajā brīdī nešķiet tik slikta, taču zemūdens akmens ir tāds, ka 2010./2011. gadā ar visiem tika pārslēgti darba līgumi, pēc tam pēc pāris gadiem bija arī modifikācija. Tātad kopš tā laika visiem tehniķiem/inženieriem darba līgumu sadaļā, kur runa ir par atalgojumu, parādās tikai viens cipars - tas ir 0,59 Ls (jaunākajā modifikācijā šodien tur figurē EUR) par vienu punktu. Protams visi darbinieki tādas vai citādas algas tādā vai citādā veidā savāc, taču...” zemūdens akmeņus atklāj lasītājs.
Pēc viņa paustā, uzņēmums ir nodrošinājies ar iespēju modificēt piešķiramo punktu apjomu tehniķiem par paveiktajiem darbiem. Vienā jaukā dienā esot visiem paziņots, ka par televīziju 10 punkti ir par daudz un turpmāk piešķirs tikai divus punktus. Turklāt to bijis iespējams izdarīt arī bez darba līguma izmaiņām.
Darbiniekiem gan ir arī piemaksas par kompetenci un prēmijas. Taču tas viss iet caur citu datorizētu sistēmu, un katru darbinieku novērtē tiešais vadītājs. “Ja vērtējums ir slikts, tad arī piemaksas ir sliktas. Piemēram, ja kāds darbinieks ir izdarījis kādu pārkāpumu vai nekvalitatīvi paveicis savu darbu, tad viņam var tikt samazināta “prēmija” vai “piemaksa par kompetenci”, kas teorētiski ir otra algas sastāvdaļa. Tātad neatkarīgi no darbinieka paveiktā shēmošanas sasniegumi padara par iespējamu uzņēmumam vienpusēji pilnībā kontrolēt darbinieku algas, kas savukārt attiecīgi padara par iespējamu (summējot abas modificējamās algas komponentes pēc principa 0+0=0) kādam nesamaksāt vispār,” Lattelecom metodes atklāj bijušais montieris.
Kāds cits lasītājs atklāj, ka 2009.gadā visi montieri nostādīti fakta priekšā – vai nu kļūsti par pašnodarbināto vai raksti atlūgumu. Kad pirms pāris gadiem gan Valsts ieņēmumu dienests, gan Valsts kontrole esot Lattelecom aizrādījuši, ka šādi nevar slēgt līgumus ar darbiniekiem, visi ātri pārformēti uz kompāniju Corporate Solutions, un turpmāk montieri veikuši tieši tos pašus Lattelecom darbus, tikai jau kā Corporate Solutions pašnodarbinātie, un ienākumi “uz rokas” vēl vairāk sarukuši, jo arī šī kompānija vēlējusies saņemt savu daļu.
Vēl kāds cits bijušais Lattelecom darbinieks ir sašutis, ka Lattelecom tagad vaino konkurentus, ka to darbošanās “pelēkajā ekonomikā” esot spiedusi ķerties pie nodokļu samazināšanas metodēm. “Tieši otrādi. Es tagad strādāju pie Lattelecom konkurenta, ne ar vārdu nav pieminēts pašnodarbinātā statuss, ir cieta alga ar iespēju nopelnīt prēmiju par labu darbu un visām sociālajām garantijām, kā arī vēl veselības apdrošināšana,” atklāj bijušais Lattelecom montieris.
Savukārt Lattelecom joprojām neko sliktu šajā shēmošanā nesaskata. “Atalgojuma sasaiste ar kvalitatīvu darbu un paveiktā apjomu ir pašsaprotama prakse tirgus ekonomikā. Darba normas tiek noteiktas atbilstoši vidējam patērētajam laikam attiecīgā darba veikšanai. Attīstoties tehnoloģijām, darba instrumentiem un palīgmateriāliem, darba normas attiecīgi tiek pārskatītas,” – šāds ir vienīgais Lattelecom komentārs par lasītāju izklāstīto darba un samaksas modeli.
Pietiek jau ziņoja, ka Latvijas valstij ar 51% piederošais Lattelecom, kura vadītājs Juris Gulbis paudis gatavību sūdzēt tiesā valsti par solidaritātes nodokli, pats veido optimizācijas shēmas, lai izvairītos no nodokļiem. Pēc šīm publikācijām Pietiek vērsušies jau vairāki bijušie Lattelecom montieri, kuri ir bijuši gatavi izklāstīt, kā tieši iedarbināta viena no uzņēmuma nodokļu optimizācijas shēmām.
Vainu par nodokļu optimizēšanu, atstājot savus faktiskos darbiniekus bez sociālajām garantijām, Lattelecom veļ gan uz konkurentiem, kuri darbojoties tā dēvētajā “pelēkajā ekonomikā”, gan uz valsti, kura necīnoties ar ēnu ekonomiku un vēl ieviesusi jaunu - "solidaritātes nodokli", kas ievērojami samazinās arī paša Gulbja ienākumus, kuri pērn sasniedza 392 tūkstošus eiro (vai arī vismaz liks no visiem ienākumiem samaksāt nodokli). Tā kā Gulbja alga ir atkarīga no Lattelecom peļņas lieluma, solidaritātes nodoklis var samazināt uzņēmuma peļņu un līdz ar to arī viņa algu.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.