Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atklājoties patiesībai par it kā trūkumā dzīvojošajiem Latvijas Radio darbiniekiem paslepus izmaksātām mēneša piemaksām pat 1800 eiro apmērā, „sabiedriskā radio” valdes locekle Sigita Roķe otrdien mēģināja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem samelot, ka „tā nav apslēpta informācija”. Patiesībā, kā rāda Pietiek šodien publicēts dokuments, radio vadība kategoriski nevēlas publiskot auditu, kurā atklātas apjomīgas saimnieciskas neizdarības un izšķērdēšanas Latvijas Radio.

Kā zināms, Latvijas Radio darbinieki pēdējā laikā vairākkārt ir sūdzējušies par it kā niecīgām algām, konkrētas summas gan atturoties nosaukt. Taču nu ir atklājies, ka Latvijas Radio auditā šā gada pavasarī ir konstatēta apjomīgā slēptu piemaksu sistēma, kuras ietvaros virknei radio darbinieku maksātās piemaksas pat divas un divarpus reizes pārsniegušas viņiem oficiāli noteiktās algas.

Turklāt Latvijas Radio darbiniekiem paslepus izmaksātās summas ir bijušas tik iespaidīgas, ka kopumā būtiski pārsniegušas algu līmeni privātajās radiostacijās, - piemaksas sasniegušas pat 1800 eiro, bet „apakšējā” piemaksu robeža ir bijusi 750-900 eiro.

Savukārt Latvijas Radio valdes locekle Roķe Saeimas komisijā otrdien apgalvoja ne tikai to, ka runa esot par ļoti dažādām piemaksām un ka gadījumi, kad piemaksas radio darbiniekiem pārsniedz to pamatatalgojumu, esot tikai „atsevišķi”, bet arī to, ka „tā nav apslēpta informācija”.

Taču, kā liecina Pietiek šodien publicēts pašas Roķes parakstīts dokuments, Latvijas Radio valdes locekle deputātiem meloja, - audita rezultāti, kas rāda ne tikai grandiozās piemaksas, bet arī citas apjomīgas izšķērdēšanas, Latvijas Radio vadībai ir tik nelabvēlīgi, ka vēl joprojām tiek slēpti.

To, ka audita rezultāti ir noslepenoti tik pamatīgi, ka netiek atklāti pat Saeimas deputātiem, jau iepriekš publiski atzina pat Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne.

„VSIA Latvijas Radio un SIA Deloitte Latvia līgumā par pakalpojuma sniegšanu ietvertie konfidencialitātes noteikumi aizliedz nodot jebkādu ar līgumu vai sniegto pakalpojumu saistīto informāciju,” – tas ir viss, ko saistībā ar šo auditu var pateikt Latvijas Radio preses sekretāre Ilze Zvaigzne.

Tas nozīmē, ka Roķes vadītais Latvijas Radio līgumā ar auditorfirmu Deloitte Latvia ir speciāli iekļāvis konfidencialitātes noteikumus, kas dod formālu pamatu sabiedrībai neatklāt par nodokļu maksātāju naudu sagatavotā Latvijas Radio audita rezultātus. Turklāt Latvijas Radio interneta mājas lapā nav atrodams ne noslēgtais līgums, ne arī ziņas par veiktu iepirkumu.

Kā zināms, šopavasar Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome par neizdarībām un nesaimnieciskumu no darba atlaida pārējos Latvijas Radio valdes locekļus, amatā uz pārbaudes laiku atstājot tikai Roķi.

Roķei bija uzdots izstrādāt Latvijas Radio organizācijas struktūras modeli un sagatavot Latvijas Radio attīstības redzējumu, kā arī veikt Latvijas Radio funkciju auditu.

Taču šo auditu Roķe nevis sagatavoja pašas spēkiem, bet gan pasūtīja auditorfirmai, kā redzams, pirms tam parūpējoties, lai audita slēdziens netiktu atklāts sabiedrībai. Šā gada jūnija vidū tas arī tika pabeigts un iesniegts padomei.

Savukārt Latvijas Radio vadība uz audita rezultātu pieminēšanu ir reaģējusi, darbinieku vārdā paziņojot, ka pārmetumi par sliktu pārvaldes sistēmu un bezatbildību esot "reputācijas graušana sabiedriskajam medijam, kuram iedzīvotāji uzticas visvairāk. Turklāt hibrīdkara apstākļos šādi uzbrukumi vērtējami kā nacionālās drošības apdraudējums".

Tiesa, Latvijas Radio "Rīcības kodeksā" ir īpaši norādīts, ka "Latvijas Radio, sniedzot patiesu informāciju un veicinot viedokļu daudzveidību un debates, palīdz cilvēkiem veidot savus uzskatus un pieņemt lēmumus".

Taču, neraugoties uz šo apliecinājumu, Roķe (iepriekš zināma kā neveiksmīgās ziņu aģentūras BNS vadītāja Sigita Kirilka) vēl joprojām nav vēlējusies sniegt atbildes ne uz vienu no šiem viņai oficiāli uzdotajiem jautājumiem saistībā ar auditu un tā rezultātiem:

1) kādu iemeslu dēļ VSIA Latvijas Radio tam Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes uzdoto funkciju audita sagatavošanu neveica ar iekšējiem resursiem, bet nolēma izmantot ārpakalpojumu?

2) kas tieši, kad tieši, ar kādu tieši argumentāciju pieņēma lēmumu funkciju audita veikšanai izmantot ārpakalpojumu?

3) kad tieši, kur tieši tika izsludināts attiecīgais iepirkums?

4) vai, izsludinot iepirkumu, VSIA Latvijas Radio ņēma vērā tā rīcības kodeksā ierakstītās normas par atklātuma un sabiedrības interešu nodrošināšanu? Ja nē, kāpēc ne? Ja jā, kā tieši tās tika ņemtas vērā?

5) kādas tieši darbības VSIA Latvijas Radio veica, lai līgumā ar SIA Deloitte Latvija par audita veikšanu iekļautu atklātības un caurspīdīguma normas, tostarp attiecībā uz šī audita slēdziena atklāšanu sabiedrībai?

6) Ja šādas darbības netika veiktas, kuri VSIA Latvijas Radio vadības pārstāvji par to ir atbildīgi?

7) kādu iemeslu dēļ VSIA Latvijas Radio interneta mājas lapā nav publicēti minētās VSIA noslēgtie līgumi, tostarp minētais līgums par audita veikšanu?

8) Kuri VSIA Latvijas Radio vadības pārstāvji par to ir atbildīgi?

9) Kas tieši, kad tieši, ar kādu tieši pamatojumu, uz kādu termiņu minētajam funkciju auditam ir noteicis klasificētas informācijas statusu? Atbildei pievienojiet attiecīgās dokumentācijas kopijas, kas apliecinātu šāda lēmuma pieņemšanu.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...