Atklājoties patiesībai par darbinieku „superpiemaksām”, Latvijas Radio vadītāja Roķe melo par noslepenoto auditu
PIETIEK12.09.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atklājoties patiesībai par it kā trūkumā dzīvojošajiem Latvijas Radio darbiniekiem paslepus izmaksātām mēneša piemaksām pat 1800 eiro apmērā, „sabiedriskā radio” valdes locekle Sigita Roķe otrdien mēģināja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem samelot, ka „tā nav apslēpta informācija”. Patiesībā, kā rāda Pietiek šodien publicēts dokuments, radio vadība kategoriski nevēlas publiskot auditu, kurā atklātas apjomīgas saimnieciskas neizdarības un izšķērdēšanas Latvijas Radio.
Kā zināms, Latvijas Radio darbinieki pēdējā laikā vairākkārt ir sūdzējušies par it kā niecīgām algām, konkrētas summas gan atturoties nosaukt. Taču nu ir atklājies, ka Latvijas Radio auditā šā gada pavasarī ir konstatēta apjomīgā slēptu piemaksu sistēma, kuras ietvaros virknei radio darbinieku maksātās piemaksas pat divas un divarpus reizes pārsniegušas viņiem oficiāli noteiktās algas.
Turklāt Latvijas Radio darbiniekiem paslepus izmaksātās summas ir bijušas tik iespaidīgas, ka kopumā būtiski pārsniegušas algu līmeni privātajās radiostacijās, - piemaksas sasniegušas pat 1800 eiro, bet „apakšējā” piemaksu robeža ir bijusi 750-900 eiro.
Savukārt Latvijas Radio valdes locekle Roķe Saeimas komisijā otrdien apgalvoja ne tikai to, ka runa esot par ļoti dažādām piemaksām un ka gadījumi, kad piemaksas radio darbiniekiem pārsniedz to pamatatalgojumu, esot tikai „atsevišķi”, bet arī to, ka „tā nav apslēpta informācija”.
Taču, kā liecina Pietiek šodien publicēts pašas Roķes parakstīts dokuments, Latvijas Radio valdes locekle deputātiem meloja, - audita rezultāti, kas rāda ne tikai grandiozās piemaksas, bet arī citas apjomīgas izšķērdēšanas, Latvijas Radio vadībai ir tik nelabvēlīgi, ka vēl joprojām tiek slēpti.
To, ka audita rezultāti ir noslepenoti tik pamatīgi, ka netiek atklāti pat Saeimas deputātiem, jau iepriekš publiski atzina pat Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne.
„VSIA Latvijas Radio un SIA Deloitte Latvia līgumā par pakalpojuma sniegšanu ietvertie konfidencialitātes noteikumi aizliedz nodot jebkādu ar līgumu vai sniegto pakalpojumu saistīto informāciju,” – tas ir viss, ko saistībā ar šo auditu var pateikt Latvijas Radio preses sekretāre Ilze Zvaigzne.
Tas nozīmē, ka Roķes vadītais Latvijas Radio līgumā ar auditorfirmu Deloitte Latvia ir speciāli iekļāvis konfidencialitātes noteikumus, kas dod formālu pamatu sabiedrībai neatklāt par nodokļu maksātāju naudu sagatavotā Latvijas Radio audita rezultātus. Turklāt Latvijas Radio interneta mājas lapā nav atrodams ne noslēgtais līgums, ne arī ziņas par veiktu iepirkumu.
Kā zināms, šopavasar Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome par neizdarībām un nesaimnieciskumu no darba atlaida pārējos Latvijas Radio valdes locekļus, amatā uz pārbaudes laiku atstājot tikai Roķi.
Roķei bija uzdots izstrādāt Latvijas Radio organizācijas struktūras modeli un sagatavot Latvijas Radio attīstības redzējumu, kā arī veikt Latvijas Radio funkciju auditu.
Taču šo auditu Roķe nevis sagatavoja pašas spēkiem, bet gan pasūtīja auditorfirmai, kā redzams, pirms tam parūpējoties, lai audita slēdziens netiktu atklāts sabiedrībai. Šā gada jūnija vidū tas arī tika pabeigts un iesniegts padomei.
Savukārt Latvijas Radio vadība uz audita rezultātu pieminēšanu ir reaģējusi, darbinieku vārdā paziņojot, ka pārmetumi par sliktu pārvaldes sistēmu un bezatbildību esot "reputācijas graušana sabiedriskajam medijam, kuram iedzīvotāji uzticas visvairāk. Turklāt hibrīdkara apstākļos šādi uzbrukumi vērtējami kā nacionālās drošības apdraudējums".
Tiesa, Latvijas Radio "Rīcības kodeksā" ir īpaši norādīts, ka "Latvijas Radio, sniedzot patiesu informāciju un veicinot viedokļu daudzveidību un debates, palīdz cilvēkiem veidot savus uzskatus un pieņemt lēmumus".
Taču, neraugoties uz šo apliecinājumu, Roķe (iepriekš zināma kā neveiksmīgās ziņu aģentūras BNS vadītāja Sigita Kirilka) vēl joprojām nav vēlējusies sniegt atbildes ne uz vienu no šiem viņai oficiāli uzdotajiem jautājumiem saistībā ar auditu un tā rezultātiem:
1) kādu iemeslu dēļ VSIA Latvijas Radio tam Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes uzdoto funkciju audita sagatavošanu neveica ar iekšējiem resursiem, bet nolēma izmantot ārpakalpojumu?
2) kas tieši, kad tieši, ar kādu tieši argumentāciju pieņēma lēmumu funkciju audita veikšanai izmantot ārpakalpojumu?
3) kad tieši, kur tieši tika izsludināts attiecīgais iepirkums?
4) vai, izsludinot iepirkumu, VSIA Latvijas Radio ņēma vērā tā rīcības kodeksā ierakstītās normas par atklātuma un sabiedrības interešu nodrošināšanu? Ja nē, kāpēc ne? Ja jā, kā tieši tās tika ņemtas vērā?
5) kādas tieši darbības VSIA Latvijas Radio veica, lai līgumā ar SIA Deloitte Latvija par audita veikšanu iekļautu atklātības un caurspīdīguma normas, tostarp attiecībā uz šī audita slēdziena atklāšanu sabiedrībai?
6) Ja šādas darbības netika veiktas, kuri VSIA Latvijas Radio vadības pārstāvji par to ir atbildīgi?
7) kādu iemeslu dēļ VSIA Latvijas Radio interneta mājas lapā nav publicēti minētās VSIA noslēgtie līgumi, tostarp minētais līgums par audita veikšanu?
8) Kuri VSIA Latvijas Radio vadības pārstāvji par to ir atbildīgi?
9) Kas tieši, kad tieši, ar kādu tieši pamatojumu, uz kādu termiņu minētajam funkciju auditam ir noteicis klasificētas informācijas statusu? Atbildei pievienojiet attiecīgās dokumentācijas kopijas, kas apliecinātu šāda lēmuma pieņemšanu.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
