Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mani sauc Rihards Maksimilans Parts, iepriekš biju pazīstams kā Gints Grosfogels. Vairāk nekā desmit gadus sekmīgi nodarbojos ar uzņēmējdarbību nekustamo īpašumu nozarē, biju darba devējs daudziem cilvēkiem un maksāju Latvijas Republikas budžetā lielus nodokļu maksājumus. Tomēr iepriekšējā krīzē, kas sākās 2008.gadā, kļuvu par upuri liela apmēra krāpšanai, kuras centrālās personas bija AS “Swedbank” tobrīdējā vadība un atsevišķi zvērināti advokāti, kas “risināja” lietas Latvijas tiesās nevis atbilstoši likumam, bet gan, izmantojot savus sakarus un ietekmi. Šeit runa ir vispirms jau par bēdīgi slaveno AS “Swedbank” advokātu Romualdu Vonsoviču. Bet tagad par visu pēc kārtas.

2006.gada 29.martā starp mani (tobrīdējais vārds Gints Grosfogels) un AS “Hansabanka” (nosaukums no 2009.gada 17.marta mainīts uz AS “Swedbank”) tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.06-032411-PK. Saskaņā ar šo Aizdevuma līgumu man kā fiziskai personai tika izsniegts aizdevums EUR 1 700 000 apmērā. Šī Aizdevuma līguma noteikumi paredzēja, ka aizdevuma summas atmaksa un procentu samaksa notiek, Aizdevējam Aizņēmēja vārdā norakstot attiecīgu naudas līdzekļu summu no Aizņēmēja norēķinu konta, savukārt Aizņēmējam bija jānodrošina minētajā kontā nepieciešamo līdzekļu apmērs aizdevuma summas atmaksa un procentu samaksai. Aizdevuma līguma Nr.06-032411-PK rekvizītu daļā precīzi norādīts aizņēmēja konts – Nr.LV18HABA0551006003217.

Laika posmā no iepriekš minētā Aizdevuma līguma noslēgšanas līdz 2009.gada jūnijam AS “Swedbank” tika veikusi patvaļīgus naudas līdzekļu paskaitījumus gan no mana norēķinu konta, gan no konta, kas bija atvērts uz mana individuālā komersanta IK Gints Grosfogels vārda, šos naudas līdzekļus novirzot nevis saistību dzēšanai saskaņā ar Aizdevuma līgumu Nr.06-032411-PK, bet gan citu personu saistību dzēšanai. Kopumā no mana un IK Gints Grosfogels norēķinu konta patvaļīgi pārskaitīti pašas AS “Swedbank” norēķinu kontos naudas līdzekļi EUR 2 590 200 apmērā, un turpmāk minēto apsvērumu dēļ uzskatāms, ka AS “Swedbank” veikusi krāpšanu sevišķi lielos apmēros un piesavināšanos sevišķi lielos apmēros, tādejādi izdarot noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti LR Krimināllikuma 177.panta 3.daļā un 179.panta 3.daļā.

Ņemot vērā, ka ilgstoša laika posmā valdīja savstarpēja uzticība starp mani un AS “Hansabanka”, tad darījumu padziļinātu izpēti uzsāku tikai 2009.gadā. Konstatējot iepriekš aprakstītos apstākļus, kurus būs iespējams precīzi konstatēt, uzsākot kriminālprocesu un izprasot pierādījumus no AS “Swedbank” un citām institūcijām, 2009.gada 17.jūnijā griezos ar prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā, lūdzot cita starpā atzīt, ka Aizņēmēja Ginta Grosfogela saistības saskaņā ar 2006.gada 29.marta Aizdevuma līgumu Nr.06-032411-PK ir izpildītas. Šajā sakarā tika ierosināta civillieta.

Lai gan civillietas izskatīšanas gaitā mana prasība tika noraidīta un tika apmierināta AS “Swedbank” pretprasība, piedzenot no manis AS “Swedbank” labā aizdevuma pamatsummu 1 700 000 Euro, bet kopsummā ar dažādiem procentiem un līgumsodiem 3 373 357,50 Euro, atkārtoti izvērtējot lietas materiālus, tiku konstatējis, ka lietas izskatīšanas gaitā AS “Swedbank” vai tās pārstāvji (zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs un citi viņa advokātu biroja darbinieki) tika tiesā iesnieguši viltotus un sagrozītus dokumentus, kurus nekad neesmu parakstījis ne savā, ne man piederošā individuālā komersanta vārdā un līdz ar to pilna summa, kas piedzīta no manis uzskatāma par līdzekļiem, ko AS “Swedbank” piesavinājusies no manis, veicot krāpšanu.

Civillietas materiālos pievienota ar 2007.gada 14.februāri datēta dokumenta kopija uz IK Gints Grosfogels veidlapas. Gan pirmās instances spriedumā, gan LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu kolēģijas spriedumā, ar kuru LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu kolēģija pievienojusies pirmās instances pierādījumu novērtējumam, šis dokuments izmantots kā būtisks pierādījums, ar ko pamatota naudas līdzekļu piedziņa no manis. Ar šo dokumentu es it kā esot pilnvarojis AS “Swedbank” norakstīt naudas līdzekļus no sev piederošā individuālā komersanta norēķinu konta citu juridisko personu kredītsaistību dzēšanai.

Nekad neesmu šādu dokumentu ne parakstījis, ne iesniedzis AS “Swedbank”, turklāt lietas materiālos nav atrodams un lietas izskatīšanā netika uzrādīts dokumenta oriģināls. Lietā atrodama nekvalitatīva dokumenta kopija, kuru apliecinājusi AS “Swedbank” Aizdevumu atgūšanas daļas jurista palīdze Līga Balcere, bet tiesā to iesnieguši AS “Swedbank” pārstāvji - zvērināti advokāti Romualds Vonsovičs un Dainis Lasmanis. Šādos apstākļos ir redzams, ka, iesniedzot tiesā šādus dokumentus, zvērināti advokāti Romualds Vonsovičs un Dainis Lasmanis to pārstāvētās AS “Swedbank” vārdā veica noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti LR Krimināllikuma 177.panta 3.daļā un 179.panta 3.daļā. Šiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir iestājušās negatīvās sekas, jo to rezultātā man nodarīti materiāli zaudējumi kopsummā 3 373 357,50 Euro, ko AS “Swedbank” piesavinājusies ar krāpšanas rezultātā saņemtu tiesas spriedumu.

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, esmu griezies tiesībsargājošajās iestādēs, kas 2021.gada aprīlī tika uzsākušas kriminālprocesu par LR Krimināllikuma 177.panta 3.daļā un 179.panta 3.daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem – krāpšanu un piesavināšanos sevišķi lielos apmēros, ko veikusi AS “Swedbank, tās amatpersonas un darbinieki, kā arī zvērināti advokāti Romualds Vonsovičs un Dainis Lasmanis. Iesniegumā minētie apstākļi satur ziņas par sevišķi smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, ar kuriem ir izdarīts būtisks manu ar likumu aizsargātu interešu aizskārums, kā arī noziedzīgiem nodarījumiem, kurus veikušas AS “Swedbank” amatpersonas un kas var radīt būtisku apdraudējumu arī trešajām personām.

Diemžēl kārtējo reizi man ir nācies pārliecināties par to, ka tiesiskums un tiesiskā paļāvība Latvijas Republikā ir ļoti apšaubāmā līmenī. Esmu saņēmis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas 2021.gada 12.jūlija paziņojumu Nr.20/10/13/2-338869, ko parakstījusi priekšniece A.Beinaroviča, kurā teikts, ka kriminālprocesā, kurš bija uzsākts par AS “Swedbank” veikto krāpšanu, 2021.gada 12.jūlijā tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 1.punktu. Paziņojumā nav teikts, ka lēmums būtu pieņemts rezolūcijas veidā, tāpat paziņojumā nav norādīts, ka tam būtu pievienoti kādi pielikumi, piemēram, motivēts Valsts policijas lēmums.

Visas pazīmes liecina, ka AS “Swedbank” un tās interešu aizstāvis – bēdīgi slavenais advokāts Romualds Vonsovičs ir ķērušies pie savām korporatīvajām saitēm un “sakārtojuši” lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu. Tikai kā jau šādos gadījumos nereti gadās – kārtojot lietas, nevienam nebija pieticis laika uzrakstīt motivētu lēmumu un paziņot to man kā cietušajam. Šādos apstākļos, protams, esmu iesniedzis sūdzību prokuratūrā, un lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu vēl nav stājies spēkā. Vienlaicīgi esmu gatavs savas tiesības uz taisnību aizstāvēt arī starptautiskajās institūcijās.

Vēlos vērst gan Latvijas Republikas tiesībsargājošo iestāžu un valsts amatpersonu, gan AS “Swedbank” vadības, gan arī visu Latvijas Republikas iedzīvotāju un Latvijas Republikā strādājošo komersantu uzmanību uz iepriekš minētajiem apstākļiem. Šajā lietā uzskatu par savu pilsoņa pienākumu cīnīties par taisnību, jo, tikai cīnoties ar amatpersonu un kredītiestāžu patvaļu, mēs katrs atsevišķi un visi kopā varam aizsargāt savas ar likumu aizsargātās intereses – pat tad, ja tās nesaskan ar lielu banku, alkatīgu advokātu un negodprātīgu valsts amatpersonu interesēm.

Aicinu atsaukties visas personas, kas līdzīgi kā es ir cietušas no AS “Swedbank” un tās saistīto advokātu patvaļas un iespējamas krāpšanas. Sakarā ar iepriekš aprakstītajiem apstākļiem tiks organizēta preses konference Rīgā un Stokholmā. Aicinu pieteikties interesentus, žurnālistus, blogerus un jebkuras citas personas, kurām varētu būt interese par tālāko lietas virzību.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...