Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu
Visvalža ielas iedzīvotāji*24.05.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Cita apsaimniekotāja sakarā Valsts kontrole jau informējusi rīdziniekus par to, kā tiek izsaimniekoti Rīgas iedzīvotāju līdzekļi.
Latvijas Nekustamo īpašumu pārvaldnieku asociācija (LNĪPA) regulāri konsultē iedzīvotājus no visas Rīgas par māju pārvaldīšanas procesā pazudušiem un piesavinātiem naudas līdzekļiem. Tāpat Latvijas patērētāju interešu aizsardzības asociācija (LPIAA) nepārtraukti izskata rīdzinieku sūdzības par komunālo pakalpojumu maksas problēmām. Tā ir mūsu kopējā bēda.
Īsumā par mūsu lietas būtību. Desmit gadus Latvijas galvaspilsētā, Rīgas centrā, lielas mājas iedzīvotāji cīnās ar zagli - apsaimniekošanas firmu, kura izkrāpusi no iedzīvotājiem daudzus desmit tūkstošus latu un eiro, nelikumīgi palielinot apmaksu par komunāliem pakalpojumiem.
Kriminālprocess policijas iecirknī turpinājās septiņus gadus. Proti, 2011. gada janvārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirknī tika uzsākts kriminālprocess Nr. 11092003111 par iespējamām krāpnieciskām darbībām pret daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem Rīgā, Visvalža ielā 3a un par viņu naudas līdzekļu piesavināšanu sevišķi lielā apmērā par komunālajiem pakalpojumiem (apkure, atkritumu izvešana un ūdens) kopsummā ap 25 000,00 Ls apmērā (visai mājai), kas pēc gada palielinājās līdz 29 000,00 Ls vai 41 263,00 EUR.
Procesa ietvaros mēs tikām atzīti par cietušajiem. Tomēr ar policijas lēmumu tagad, 2017. gada maijā mums atņem tiesības uz savlaicīgu lietas izskatīšanu un taisnīgu tiesu. Līdztekus dažiem no mums tagad atņem cietušo statusu, lai gan mēs visi saskaņā ar rēķiniem vienādā kārtā apmaksājām nelikumīgi palielināto maksu daudz gadus. Cietušā statusa atņemšana liedz mums pārsūdzēt policijas lēmumu par lietas izbeigšanu – tā mums paskaidroja uzraugošā prokurore. Uzraugošās prokurores pozīciju esam pārsūdzējuši virsprokuroram.
Mūsu pieredze rāda, ka palīdzība no jūsu - deputātu - puses ir vērā ņemams fakts. 2013. gadā mēs griezāmies pie Rīgas domes deputāta Olafa Pulka ar lūgumu iesniegt prokuratūrā deputāta pieprasījumu par ekspertīzes veikšanu kriminālprocesa Nr. 11092003111 ietvaros, lai pārtrauktu ieilgušo ne-izmeklēšanu un lietas nenodošanu prokuroram un lai virzītu lietu izskatīšanai tiesā. Deputāta pieprasījums mums tiešām palīdzēja: tika mainīts lietas virzītājs un veikta ekspertīze. Arī 2016. gadā mūs atkārtoti atbalstīja Rīgas domes deputāts Olafs Pulks, pēc kura pieprasījuma tika mainīts gan kriminālprocesa virzītājs, gan uzraugošais prokurors un tika noskaidrota policijas nolaidīgā rīcība lietas novilcināšanā.
Pieredze arī rāda, ka policijas darbinieki un prokurori ar savām rīcībām nesasniedz likuma mērķi: nevirza neatliekamu lietu uz tiesu, neizmeklē noziedzīga nodarījuma faktu, bet, gluži otrādi, konkrētas lietas ietvaros slēpj savu bezdarbību un demostrē neieinteresētību, mēģinot izbeigt kriminālprocesu, risinot, ka izdarītajā nodarījumā it kā nav noziedzīga nodarījuma sastāva (Kriminālprocesa likuma 377. panta 2. punkts).
Policija un prokuratūra negrib aizsargāt vājākos no mums - invalīdus un pensionārus (daži no cietušajiem šajā lietā, gaidīdami policijas rīcības rezultātu, jau miruši, kas pierāda, ka policija un prokuratūra rupji pārkāpj principu uz savlaicīgu lietas izmeklēšanu un tiesības uz taisnīgu tiesu).
Tā vietā, lai cīnītos ar zagli, šobrīd pret savu gribu esam spiesti cīnīties pret tiesībsargājošām iestādēm - policiju un prokuratūru. Tagad, pēc septiņus gadus ilgušā kriminālprocesa, pēc ekspertīzē apstiprinātiem pretlikumīgo pakalpojumu tarifu paaugstināšanas faktiem, pēc vairāku stresa nomocīto cietušo nāvēm policijas piedāvājums griezties ar prasību tiesā civiltiesiskajā kārtībā ir aukstasinīga un klaja ņirgāšanās pār cilvēkiem.
Izklāstīto faktu sakarā lūdzam partiju deputātu kandidātus uz Rīgas mēra amatu izvērtēt notiekošo un palīdzēt atmodināt policijas un prokuratūras tiesisko pašapziņu, lai Eiropas dalībvalsts galvaspilsētā Rīgā tiktu ievērotas un aizsargātas Latvijas Republikas Satversmē un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā garantētās cilvēktiesības. Gaidām Jūsu atbildi!
* Ēkas Rīgā, Visvalža ielā 3a/b iedzīvotāju Jeļenas Ģiruckas, Klavdijas Bašķirovas, Vijas Streičas, Tamāras Surkovas, Jurija Jelovska, Silvijas Konoščenokas atklātā vēstule
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
