Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu
Visvalža ielas iedzīvotāji*24.05.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Cita apsaimniekotāja sakarā Valsts kontrole jau informējusi rīdziniekus par to, kā tiek izsaimniekoti Rīgas iedzīvotāju līdzekļi.
Latvijas Nekustamo īpašumu pārvaldnieku asociācija (LNĪPA) regulāri konsultē iedzīvotājus no visas Rīgas par māju pārvaldīšanas procesā pazudušiem un piesavinātiem naudas līdzekļiem. Tāpat Latvijas patērētāju interešu aizsardzības asociācija (LPIAA) nepārtraukti izskata rīdzinieku sūdzības par komunālo pakalpojumu maksas problēmām. Tā ir mūsu kopējā bēda.
Īsumā par mūsu lietas būtību. Desmit gadus Latvijas galvaspilsētā, Rīgas centrā, lielas mājas iedzīvotāji cīnās ar zagli - apsaimniekošanas firmu, kura izkrāpusi no iedzīvotājiem daudzus desmit tūkstošus latu un eiro, nelikumīgi palielinot apmaksu par komunāliem pakalpojumiem.
Kriminālprocess policijas iecirknī turpinājās septiņus gadus. Proti, 2011. gada janvārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirknī tika uzsākts kriminālprocess Nr. 11092003111 par iespējamām krāpnieciskām darbībām pret daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem Rīgā, Visvalža ielā 3a un par viņu naudas līdzekļu piesavināšanu sevišķi lielā apmērā par komunālajiem pakalpojumiem (apkure, atkritumu izvešana un ūdens) kopsummā ap 25 000,00 Ls apmērā (visai mājai), kas pēc gada palielinājās līdz 29 000,00 Ls vai 41 263,00 EUR.
Procesa ietvaros mēs tikām atzīti par cietušajiem. Tomēr ar policijas lēmumu tagad, 2017. gada maijā mums atņem tiesības uz savlaicīgu lietas izskatīšanu un taisnīgu tiesu. Līdztekus dažiem no mums tagad atņem cietušo statusu, lai gan mēs visi saskaņā ar rēķiniem vienādā kārtā apmaksājām nelikumīgi palielināto maksu daudz gadus. Cietušā statusa atņemšana liedz mums pārsūdzēt policijas lēmumu par lietas izbeigšanu – tā mums paskaidroja uzraugošā prokurore. Uzraugošās prokurores pozīciju esam pārsūdzējuši virsprokuroram.
Mūsu pieredze rāda, ka palīdzība no jūsu - deputātu - puses ir vērā ņemams fakts. 2013. gadā mēs griezāmies pie Rīgas domes deputāta Olafa Pulka ar lūgumu iesniegt prokuratūrā deputāta pieprasījumu par ekspertīzes veikšanu kriminālprocesa Nr. 11092003111 ietvaros, lai pārtrauktu ieilgušo ne-izmeklēšanu un lietas nenodošanu prokuroram un lai virzītu lietu izskatīšanai tiesā. Deputāta pieprasījums mums tiešām palīdzēja: tika mainīts lietas virzītājs un veikta ekspertīze. Arī 2016. gadā mūs atkārtoti atbalstīja Rīgas domes deputāts Olafs Pulks, pēc kura pieprasījuma tika mainīts gan kriminālprocesa virzītājs, gan uzraugošais prokurors un tika noskaidrota policijas nolaidīgā rīcība lietas novilcināšanā.
Pieredze arī rāda, ka policijas darbinieki un prokurori ar savām rīcībām nesasniedz likuma mērķi: nevirza neatliekamu lietu uz tiesu, neizmeklē noziedzīga nodarījuma faktu, bet, gluži otrādi, konkrētas lietas ietvaros slēpj savu bezdarbību un demostrē neieinteresētību, mēģinot izbeigt kriminālprocesu, risinot, ka izdarītajā nodarījumā it kā nav noziedzīga nodarījuma sastāva (Kriminālprocesa likuma 377. panta 2. punkts).
Policija un prokuratūra negrib aizsargāt vājākos no mums - invalīdus un pensionārus (daži no cietušajiem šajā lietā, gaidīdami policijas rīcības rezultātu, jau miruši, kas pierāda, ka policija un prokuratūra rupji pārkāpj principu uz savlaicīgu lietas izmeklēšanu un tiesības uz taisnīgu tiesu).
Tā vietā, lai cīnītos ar zagli, šobrīd pret savu gribu esam spiesti cīnīties pret tiesībsargājošām iestādēm - policiju un prokuratūru. Tagad, pēc septiņus gadus ilgušā kriminālprocesa, pēc ekspertīzē apstiprinātiem pretlikumīgo pakalpojumu tarifu paaugstināšanas faktiem, pēc vairāku stresa nomocīto cietušo nāvēm policijas piedāvājums griezties ar prasību tiesā civiltiesiskajā kārtībā ir aukstasinīga un klaja ņirgāšanās pār cilvēkiem.
Izklāstīto faktu sakarā lūdzam partiju deputātu kandidātus uz Rīgas mēra amatu izvērtēt notiekošo un palīdzēt atmodināt policijas un prokuratūras tiesisko pašapziņu, lai Eiropas dalībvalsts galvaspilsētā Rīgā tiktu ievērotas un aizsargātas Latvijas Republikas Satversmē un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā garantētās cilvēktiesības. Gaidām Jūsu atbildi!
* Ēkas Rīgā, Visvalža ielā 3a/b iedzīvotāju Jeļenas Ģiruckas, Klavdijas Bašķirovas, Vijas Streičas, Tamāras Surkovas, Jurija Jelovska, Silvijas Konoščenokas atklātā vēstule
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
