Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.

Ar Lēmumu izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911”, lai

1) izvērtētu šajā lietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu;

2) izvērtētu faktorus, kas noveda pie krimināllietas Nr. 16870000911 izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā;

3) pārbaudītu publiskajā telpā izskanējušās informācijas atbilstību krimināllietas Nr. 16870000911 materiāliem;

4) izvērtētu saistībā ar krimināllietu Nr. 16870000911 izskanējušo informāciju par iespējamu valsts nacionālās drošības apdraudējumu un atsevišķu personu iespējamu darbību citu valstu interešu labā, tostarp iespējamu nelikumīgu uzturēšanās atļauju un citu dokumentu izsniegšanas ietekmēšanu, kā arī potenciālos riskus cilvēkiem un videi;

5) izvērtētu informāciju, kas norāda uz iespējamiem Satversmes pārkāpumiem un, iespējams, prettiesisku manipulāciju ar sabiedrisko viedokli, izmantojot masu informācijas līdzekļus.

Satversmes 1. pants nosaka: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska valsts.” No demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātie vispārējie tiesību principi, tostarp tiesiskas valsts princips, ietilpst Satversmes 1. panta tvērumā. No tiesiskas valsts principa cita starpā izriet arī valsts pārvaldes pienākums informēt sabiedrību par savu darbību. Tas attiecas it īpaši uz to sabiedrības daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart.

Ņemot vērā, ka Lēmumā nav izklāstīta Lēmumā ietverto formulējumu būtība un pamatojums, kā arī to, ka tikai Saeimas deputāts, kurš Lēmumu ir sagatavojis un pirmais parakstījis, varētu sniegt skaidrojumu par sevis Lēmumā iekļautajiem formulējumiem, lūdzu Saeimas deputātu Andreju Judinu sniegt skaidrojumu par sekojošo:

1. Lēmuma nosaukumā minēts, citēju: “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911”.

Lūdzu skaidrot, kurā Latvijas Republikas normatīvajā aktā (Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi) jēdziens “valsts nozagšana” ir noteikts.

Atbilstoši K. Dišlera grāmatā “Latvijas valsts varas orgāni un viņu funkcijas” sniegtajam skaidrojumam, valsts sastāv no trim konstitutīviem elementiem – tautas, teritorijas un valsts varas.[1]

Savukārt jēdziens “zādzība” ir skaidrots Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā, t.i. zādzība ir svešas kustamas mantas slepena vai atklāta nolaupīšana.

Tāpat A. Judins savā 1999. gada grāmatā “Krimināltiesību terminu skaidrojošā vārdnīca” skaidro sekojoši “zādzības” jēdzienu, citēju: “Zādzība. Tīša, prettiesiska, bezatlīdzības svešas mantas slepena vai atklāta nolaupīšana, izņemot to no īpašnieka vai citas personas valdījuma, lai rīkotos ar šo mantu kā savu”.[2]

Ņemot vērā minēto, lūdzu Jūs, A. Judina kungs, skaidrot jēdzienu - “valsts nozagšana” (t.i. tautas, teritorijas, suverēnās varas slepena vai atklāta nolaupīšana). Lūdzu izskaidrot Lēmumā ietvertā jēdziena “valsts nozagšana” būtību un tvērumu.

Lēmuma nosaukumam ir jāataino Lēmuma būtība, tādēļ lūdzu arī paskaidrot, par kuru pasaulē esošo valsti un tās nozagšanu Lēmuma nosaukumā ir runāts (tā ir piem. ASV, vai Vācija, vai Krievija, u.c.).

2. Lēmuma 1. punktā teikts, citēju: “lai izvērtētu šajā lietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu”, par ko lūdzu sniegt skaidrojumu:

Analoģiski kā šīs vēstules 1. punktā, lūdzu izskaidrot jēdzienu “valsts nozagšana”, tā būtību un tvērumu, kā arī paskaidrot, kurā no Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem (Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi) šis jēdziens ir definēts.

Lūdzu paskaidrot, par kādu lietu Lēmuma 1. punktā tiek runāts?

Ja šajā Lēmuma punktā tiek runāts par Lēmuma virsrakstā minēto krimināllietu Nr.16870000911 (turpmāk – Krimināllieta), lūdzu paskaidrot, kādā veidā un pie kādiem apstākļiem Jūs esat ieguvis Krimināllietā esošo informāciju, kā arī, kādā statusā būdams, Jūs esat iepazinies ar Krimināllietas materiāliem un tos izvērtējis līdz Lēmuma sagatavošanai, jo tikai tad, ja esat iepazinies ar Krimināllietas materiāliem, var rasties aizdomas.

Lūdzu paskaidrot, par kuru pasaulē esošo valsti un tās nozagšanu Lēmuma 1. punktā ir runāts?

Ja kāda no pasaulē esošajām valstīm ir nozagta, tad lūdzu skaidrot, kad tā ir nozagta, pie kādiem apstākļiem nozagta (laiks, vieta, u.c.)?

Lūdzu precizēt, kas tieši ir ticis nozagts: valsts teritorija, valsts tauta, suverēnā valsts vara, vai viss kopā?

Lūdzu skaidrot, kurā vietā nozagtā valsts tiek glabāta?

Lūdzu skaidrot, vai Jūs varat nosaukt valsts nozadzēja/u vārdu/us un uzvārdu/us, citus personu identificējošus datus?

Kāds pamats ir attiecīgajai/ām personai/ām piemērot aizdomās turētā statusu?

Uzzinot, ka kāda no pasaulē esošajām valstīm ir nozagta, vai Jūs, A. Judina kungs, esat ziņojis tiesībsargājošam institūcijām par personas/u izdarītu noziedzīgu nodarījumu?

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzu skaidrot, atbilstoši kuram Krimināllikuma pantam persona ir sodāma par “valsts nozagšanu”?

 Lūdzu informēt, kāda ir to personu, kuras vērtēs “valsts nozagšanu”, kompetence? Lūdzu informēt arī par šo personu profesionālo sagatavotību šādu jautājumu skatīšanai.

3. Lēmuma 2. punktā teikts, citēju: “lai izvērtētu faktorus, kas noveda pie krimināllietas Nr. 16870000911 izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā”, par ko lūdzu sniegt skaidrojumu:

Kā jau minēts iepriekš, Satversmes 1. pants nosaka: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska valsts.”

Attiecīgi, no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātie vispārējie tiesību principi sevī ietver arī varas dalīšanas principu, varu sadalot likumdevēja varā, izpildvarā un tiesu varā.

Ņemot vērā minēto, lūdzu paskaidrot, kādā veidā likumdevēja vara (parlamentārās izmeklēšanas komisija) grasās iejaukties tiesu varas kompetencē ietilpstošajā jomā, kurš normatīvais akts dod šādas tiesības likumdevēja varai?

Lūdzu paskaidrot, par kādiem “faktoriem” iet runa Lēmuma 2. punktā.

Lūdzu informēt, kāda ir to personu, kuras vērtēs “faktorus”, kompetence? Lūdzu informēt arī par šo personu profesionālo sagatavotību šādu jautājumu skatīšanai.

4. Lēmuma 3. punktā teikts, citēju: “lai pārbaudītu publiskajā telpā izskanējušās informācijas atbilstību krimināllietas Nr. 16870000911 materiāliem”, par ko lūdzu sniegt skaidrojumu:

Lūdzu paskaidrot, par kādu “publisko telpu” iet runa, konkrēti norādot “publisko telpu”, tās vietu (valsts, pilsēta, iela, māja, ciems, ēka, ēku grupa, mežs, lauks, utt.)?

Kurā no Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem (Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi) jēdziens “publiska telpa” ir definēts?

Lūdzu paskaidrot, pie kādiem apstākļiem uzskatāms, ka telpa kļūst par “publisku telpu”?

Lūdzu skaidrot, par kādu “izskanējušo informāciju” Lēmuma 3. punktā iet runa.

Kādā formā “izskanējušā informācija” ir izskanējusi (mutiski, rakstiski, zīmju formā, simbolu formā u.c.)?

Lūdzu informēt par “izskanējušās informācijas” nesēju (persona, elektronisks datu nesējs, u.c.)?

Lūdzu informēt, kad “izskanējušā informācija” ir izskanējusi, norādot konkrētu “izskanējušās informācijas” izskanēšanas laiku (gadsimts, gads, mēnesis, diena, stunda, minūte, sekunde).

Lūdzu skaidrot, no kurienes “izskanējušā informācija” ir izskanējusi?

Vai “izskanējušā informācija” ir izskanējusi citiem dzirdot, ja iespējams, lūdzu norādīt, cik decibelu amplitūdā “izskanējušā informācija” ir skanējusi.

Lūdzu informēt, kad “izskanējušā informācija” ir sākusi skanēt, kad “izskanējušā informācija” ir beigusi skanēt, vai tā skan joprojām?

Vai “izskanējušā informācija” ir izskanējusi likumīgi, vai nelikumīgi, vai skan joprojām likumīgi, vai nelikumīgi?

Ja “izskanējušā informācija” ir izskanējusi vai skan nelikumīgi, vai Jūs, A.Judina kungs, esat vērsies tiesībsargājošās institūcijās par personu izdarītām nelikumīgām darbībām?

Ja “izskanējušā informācija” ir beigusi skanēt, lūdzu informēt, vai “izskanējušā informācija” ir beigusi skanēt likumīgi, vai arī “izskanējušās informācijas” skanējums ir pārtraukts nelikumīgi?

Ja “izskanējušās informācijas” skanējums ir pārtraukts nelikumīgi, vai Jūs esat par to ziņojis tiesībsargājošām institūcijām?

Lūdzu paskaidrot, kā “izskanējušā informācija” var atbilst Krimināllietas materiāliem?

Kādi pārbaudes veidi un līdzekļi tiks piemēroti, lai noskaidrotu “izskanējušās informācijas” atbilstību Krimināllietas materiāliem?

Kāda ir to personu, kuras noskaidros “izskanējušās informācijas” atbilstību Krimināllietas materiāliem, kompetence? Lūdzu informēt arī par šo personu profesionālo sagatavotību šādu jautājumu skatīšanai.

5. Lēmuma 4. punktā teikts, citēju: “lai vērtētu saistībā ar krimināllietu Nr. 16870000911 izskanējušo informāciju par iespējamu valsts nacionālās drošības apdraudējumu un atsevišķu personu iespējamu darbību citu valstu interešu labā, tostarp iespējamu nelikumīgu uzturēšanās atļauju un citu dokumentu izsniegšanas ietekmēšanu, kā arī potenciālos riskus cilvēkiem un videi”, par ko lūdzu sniegt skaidrojumu:

Lūdzu izskaidrot, par kādu “izskanējušo informāciju” iet runa Lēmuma 4. punktā?

Kādā formā šī “izskanējušā informācija” ir izskanējusi (mutiski, rakstiski, zīmju formā, simbolu formā u.c.)?

Lūdzu informēt par “izskanējušās informācijas” nesēju (persona, elektronisks datu nesējs, u.c.)?

Lūdzu informēt, kad “izskanējušā informācija” ir izskanējusi, norādot konkrētu “izskanējušās informācijas” izskanēšanas laiku (gadsimts, gads, mēnesis, diena, stunda, minūte, sekunde).

Vai “izskanējušā informācija” ir izskanējusi citiem dzirdot, ja iespējams, lūdzu norādīt, cik decibelu amplitūdā “izskanējušā informācija” ir skanējusi.

Lūdzu informēt, kad “izskanējušā informācija” ir sākusi skanēt, kad “izskanējušā informācija” ir beigusi skanēt, vai tā skan joprojām?

Vai “izskanējušā informācija” ir izskanējusi likumīgi, vai nelikumīgi, vai skan joprojām likumīgi, vai nelikumīgi?

Ja “izskanējušā informācija” ir izskanējusi vai skan nelikumīgi, vai Jūs, A.Judina kungs, esat vērsies tiesībsargājošās institūcijās par personu izdarītām nelikumīgām darbībām?

Ja “izskanējušā informācija” ir beigusi skanēt, lūdzu informēt, vai “izskanējušā informācija” ir beigusi skanēt likumīgi, vai arī “izskanējušās informācijas” skanējums ir pārtraukts nelikumīgi?

Ja “izskanējušās informācijas” skanējums ir pārtraukts nelikumīgi, vai Jūs esat par to ziņojis tiesībsargājošām institūcijām?

Lūdzu skaidrot, par kādu “nacionālās drošības apdraudējumu” iet runa.

Ja runa iet par kādas valsts “nacionālās drošības apdraudējumu”, lūdzu paskaidrot, par kuras pasaules valsts “nacionālās drošības apdraudējumu” iet runa.

Kurā no Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem (Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi) Lēmuma 4. punktā minētais jēdziens “nacionālās drošības apdraudējumu” ir definēts?

Kas ir radījis “nacionālās drošības apdraudējumu”?

Laika posmu, kad ticis radīts “nacionālās drošības apdraudējums” (gadsimts, gads, mēnesis, nedēļa, diena, stunda, minūte, utt.)?

Vai “nacionālās drošības apdraudējums” joprojām pastāv un kā tas izpaužas?

Kas darīts, lai “nacionālās drošības apdraudējums” būtu novērsts?

Lūdzu norādīt personu/as, kura/as ir radījušas “nacionālās drošības apdraudējumu” (personas/u vārds/i, uzvārds/i, cita personas/u identificējoša informācija, u.c.). Vai šī persona/as joprojām rada “nacionālās drošības apdraudējumu”?

Atbilstoši kurām normatīvo aktu normām tiks vērtēts Lēmuma 4. punktā minētais “nacionālās drošības apdraudējums”?

Vai esat paziņojis tiesībsargājošām institūcijām par “nacionālās drošības apdraudējumu” un personu/ām, kura/as rada “nacionālās drošības apdraudējumu”?

Lūdzu izskaidrot, par kādām “atsevišķām personām” Lēmuma 4. punktā tiek runāts?

Lūdzu skaidrot, par kādām “citām valstīm” šajā Lēmuma punktā tiek runāts?

Lūdzu skaidrot, par kādām “iespējamām nelikumīgām uzturēšanās atļaujām” tiek runāts?

Lūdzu izskaidrot, par kādiem “citiem dokumentiem” tiek runāts?

Lūdzu izskaidrot, par kādu “citu dokumentu izsniegšanas ietekmēšanu” tiek runāts šajā Lēmuma punktā?

Lūdzu izskaidrot, par kādiem “potenciālajiem apdraudējumiem cilvēkiem” iet runa Lēmuma 4. punktā?

Lūdzu skaidrot, cik, kādiem un kuriem cilvēkiem ir radīts “potenciāls apdraudējums cilvēkiem”?

Lūdzu skaidrot, vai ar “potenciālo apdraudējumu cilvēkiem” ir radīts apdraudējums visiem uz mūsu planētas dzīvojošiem cilvēkiem, vai arī noteiktai cilvēku daļai, atsevišķām cilvēku grupām, vai atsevišķiem cilvēkiem?

Vai “potenciālais apdraudējums cilvēkiem” joprojām pastāv un kā tas izpaužas?

Kas darīts, lai “potenciālais apdraudējums cilvēkiem” būtu novērsts?

Lūdzu norādīt personu/as, kura/as ir radījis/ušas “potenciālo apdraudējumu cilvēkiem” (personas/u vārds/i, uzvārds/i, cita personas/u identificējoša informācija, u.c.). Vai šī/šīs persona/as joprojām rada “potenciālo apdraudējumu cilvēkiem”?

Vai esat paziņojis tiesībsargājošām institūcijām par “potenciālo apdraudējumu cilvēkiem” un personu/ām, kura/as rada “potenciālo apdraudējumu cilvēkiem”?

Lūdzu izskaidrot, par kādiem “potenciālajiem riskiem videi” Lēmuma 4. punktā iet runa.

Vai ar “potenciālajiem riskiem videi”  ir domāti rūpnieciski riski videi, vai cilvēku izraisītiem riskiem videi, vai dabas stihijas izraisītiem riskiem videi, u.c.? Vai arī ir domāti saules, mēness, vai asteroīdu izraisīti riski videi?

6. Lēmuma 5. punkts nosaka, citēju: “izvērtētu informāciju, kas norāda uz iespējamiem Satversmes pārkāpumiem un, iespējams, prettiesisku manipulāciju ar sabiedrisko viedokli, izmantojot masu informācijas līdzekļus”, par ko lūdzu sniegt skaidrojumu:

Lūdzu paskaidrot, par kādu “informāciju” iet runa Lēmuma 5. punktā? Kā iegūta “informācija”? Kas ir “informācijas” avots? Kurš ir izvērtējis “informāciju”?

Lūdzu informēt, kāda ir to personu, kuras vērtēs “informāciju”, kompetence? Lūdzu informēt arī par šo personu profesionālo sagatavotību šādu jautājumu skatīšanai.

Lūdzu skaidrot, par kādiem “ iespējamiem Satversmes pārkāpumiem” iet runa?

Lūdzu skaidrot, kurš/i izvērtēs, vai Satversme ir tikusi pārkāpta. Lūdzu norādīt konkrēti personas (vārdus, uzvārdus), kuras vērtēs “iespējamos Satversmes pārkāpumus”. Lūdzu informēt par šo personu kompetenci un profesionālo sagatavotību “iespējamo Satversmes pārkāpumu” izvērtēšanā.

Lūdzu informēt, vai “iespējamos Satversmes pārkāpumus” vērtēs Satversmes tiesa?

Lūdzu skaidrot Lēmuma 5. punktā minēto jēdzienu “prettiesiskas manipulācijas”.

Lūdzu izskaidrot, par kādām “prettiesiskām manipulācijām” iet runa?

Lūdzu izskaidrot, kas ir “tiesiska manipulācija” un kas “prettiesiska manipulācija”?

Lūdzu skaidrot, kādā veidā “prettiesiska manipulācija” ir notikusi?

Lūdzu skaidrot, kāda ir atbildība par “tiesisku manipulāciju” un kāda ir atbildība par “prettiesisku manipulāciju”?

Lūdzu norādīt, kura/as persona/as tieši tiek turēta/as aizdomās par “prettiesisku manipulāciju”?

Lūdzu informēt, kāda ir to personu, kuras vērtēs “prettiesiskas manipulācijas”, kompetence? Lūdzu informēt arī par šo personu profesionālo sagatavotību šādu jautājumu skatīšanai.

Lūdzu izskaidrot, par kādu “sabiedrisko viedokli” iet runa Lēmuma 5. punktā?

Lūdzu skaidrot kurš/i pārstāv “sabiedrisko viedokli”? Lūdzu skaidrot, kurš vērtēja “sabiedrisko viedokli”? Lūdzu informēt par “sabiedriskā viedokļa” vērtētāju kompetenci. Kas (kurš/kuri) ir izmērījis, par cik lielu “sabiedrisko viedokli” iet runa?

Kā notikusi “sabiedriskā viedokļa” mērīšana (referendums, aptauja, u.c.)?

Ja šāda “sabiedriskā viedokļa” mērīšana ir notikusi, tad lūdzu informēt, kurā no pasaules valstīm tā ir tikusi veikta?

Lūdzu nosaukt konkrēti sabiedrības daļu, sabiedrības pārstāvjus, u.c. ar kuru “sabiedrisko viedokli” ir notikušas manipulācijas.

Lūdzu informēt, kāds bija “sabiedriskais viedoklis” pirms “prettiesiskās manipulācijas” un kāds bija pēc “prettiesiskās manipulācijas”?

Lūdzu informēt, kurš/i ir konstatējis “sabiedrisko viedokli” pirms un pēc “prettiesiskās manipulācijas”?

Lūdzu paskaidrot, kurā no Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem (Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi) jēdziens “sabiedriskais viedoklis” ir definēts.

Lūdzu informēt, kāda ir to personu, kuras vērtēs “sabiedrisko viedokli”, kompetence? Lūdzu informēt arī par šo personu profesionālo sagatavotību šādu jautājumu skatīšanai.

Lūdzu izskaidrot, par kādiem “masu informācijas līdzekļiem” iet runa Lēmuma 5. punktā?

Lūdzu norādīt konkrētus “masu informācijas līdzekļus”, “masu informācijas līdzekļu” nosaukumus, īpašniekus.

Lūdzu informēt, par kuras valsts “masu informācijas līdzekļiem” iet runa?

Lūdzu norādīt, kādi ir pierādījumi, ka tikuši izmantoti “masu informācijas līdzekļi”?

Vēl, analizējot Lēmumu un tā pamatojošo normu (Saeima kārtības ruļļa 150. pants), secināms, ka Lēmums ir pieņemts pretēji tam, kā noteikts šajā likuma pantā.

Attiecīgi Saeimas kārtības ruļļa 150. pantā teikts, citēju: “Atsevišķu likumdošanas uzdevumu veikšanai Saeima var izveidot speciālas komisijas. Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa deputātu (Satversmes 26. p.). Priekšlikumi par šādas komisijas izveidošanu izskatāmi tuvākajā Saeimas kārtējā sēdē.”

Šobrīd nedz no Lēmuma, nedz no Lēmuma pieņemšanas gaitas nav saprotams, kādu likumdošanas uzdevumu veikšanai speciālā komisija “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” ir izveidota.

Tāpat, salīdzinot Lēmuma pieņemšanas procesuālo gaitu ar Saeimas kārtības rullī noteikto, jāsecina, ka Lēmums ir pieņemts neatbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 150. panta normām.

Ņemot vērā sasteigto Lēmuma pieņemšanas gaitu, neievērojot likuma normas, kā arī sabiedrībā mākslīgi radīto ažiotāžu ap Lēmumu un minētās parlamentārās izmaklēšanas komisijas sastāvu un darbību, uzskatu, ka Saeima, pieņemot Lēmumu, ir rīkojusies Jūsu iniciatīvas vadīta un Jūsu interešu labā.

Gan Lēmuma pieņemšana, gan radītā ažiotāža ap to, ir konkrēti Jūsu, politiskās partijas “Vienotība” un jaundibinātās politiskās kustības “Mēs par” priekšvēlēšanu aģitācija nākamajām Saeimas vēlēšanām, t.i. Jūs, savu, politiskās partijas “Vienotība” un jaundibinātās politiskās kustības “Mēs par” reitingu paaugstināšanai, esat izmantojis Saeimu kā administratīvo resursu savai priekšvēlēšanu aģitācijai, savām interesēm.

Pie šādiem apstākļiem, aicinu Jūs, A. Judina kungs, kā valsts amatpersonu, kas ieņem augstu un atbildīgu valsts amatu, nolikt Saeimas deputāta mandātu un atstāt Saeima.

Lūdzu A. Judina kungu sniegt detalizētu skaidrojumu par katru Lēmuma punktu un atbildēt uz manis uzdotajiem augstākminētajiem jautājumiem līdz 2017. gada 28. augustam.

Šāds minētās informācijas pieprasījuma termiņš lūgts sakarā ar to, ka Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” vadītāja ir paziņojusi, ka, dalībai kādā no tuvākajām šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdēm, tikšu aicināts arī es. Informācija nepieciešama, lai man būtu dota iespēja kvalitatīvi, pilnā apjomā un pamatoti sagatavoties šai komisijas sēdei.

Vēl jo vairāk, ņemot vērā, ka lietderības apsvērumiem un argumentiem, kas ir kalpojuši Lēmuma pieņemšanai, jābūt bijušiem izsvērtiem pirms Lēmuma pieņemšanas, uzskatu, ka Jums, A. Judina kungs, nesagādās nekādas grūtības man sniegt detalizētu atbildi līdz 2017. gada 28. augustam.


[1] K. Dišlers “Latvijas valsts varas orgāni un viņu funkcijas”, 2004. gads, Rīga, Tiesu nama aģentūra, 8. lpp.

[2] A. Judins “Krimināltiesību terminu skaidrojošā vārdnīca”, 1999. gads, RAKA, 180. lpp.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sistēma un opozīcija

FotoCilvēku dzīvē ļoti svarīga loma ir prasmei lietas un parādības interpretēt sistēmiski. Ne katram cilvēkam mēdz būt tāda prasme. Ne katra cilvēka prāts pasaulei ir pievērsts sistēmiski. Tāpēc sabiedrībā parasti tiek augstu vērtēti indivīdi ar sistēmisko pieeju. Tāda pieeja liecina par spēju uz pasauli lūkoties plašā tvērumā. Sastopama aksioma: jo plašāka pieeja, jo pilnvērtīgāka lietu un parādību interpretācija.
Lasīt visu...

18

Levita jaunvārdi un to tulkojums

FotoLevita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums, Latvijas valsts ceļš.
Lasīt visu...

15

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

FotoSakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu personīgo ieguldījumu Latvijas Republikas finanšu sistēmas attīstībā” (tas nekas, ka no viņa vēl nav piedzīti 15 miljoni par naudas aizpludināšanu no šīs pašas Latvijas finanšu sistēmas), tā vien šķiet, ka citi līdzīgi darboņi arī būs nopelnījuši savus apbalvojumus!
Lasīt visu...

6

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

FotoZinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz uzrakstu savu nostāju. Tātad, uzskatu, ka mediķi ir malači, ka izgāja ielās. Sen jau vajadzēja un vajag vēl. Ne tikai viņiem, arī skolotājiem, policistiem, visiem, kam solīts gadiem. Mēs paši Re:Baltica esam neskaitāmi daudz rakstījuši par mazām algām, katastrofālo medmāsu trūkumu, budžeta ačgārnībām. Radot spiedienu, ir iespējams radīt arī pārmaiņas.
Lasīt visu...

21

Atlajst sajmu?

FotoEs ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas, kurš apzinās, ko dara, un ir informēts par visiem notikuma aspektiem, nevis ļaujas histērijai. Es zinu, ka ir forši spēlēties priekšniekos, bet te būs pāris fakti domas rosināšanai:
Lasīt visu...

18

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

FotoKur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa. Vien baļķvedēju rinda.
Lasīt visu...

12

Vienvērtīgs ir katrs cilvēks (lai ko tas arī nozīmētu): runa pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī

FotoMīļie latvieši! Latvijas cilvēki Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un visā pasaulē!
Lasīt visu...

21

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

FotoSaruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un melus nošķirot no patiesības. Pašlaik šajā procesā valdnieks ir “nācijas tēvs” ar savu ārēji izskaistināto, bet mazsaturīgo daiļrunību. Tā palīdz atgādināt par patiesību un nosodīt melus. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mucā

Padomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk...

Foto

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

Citur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku...

Foto

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

Padsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz....

Foto

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

Nav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras”...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad,...

Foto

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

Karavadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt...

Foto

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka...

Foto

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju....

Foto

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā...

Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...